AS ”Latvijas valsts meži” (LVM) kopš 2003. gada mērķtiecīgi īsteno meža ceļu būvniecības programmu. Kopumā LVM pārziņā ir 11 700 kilometri meža ceļu, no tiem 7700 kilometru ir uzbūvēts pēdējo 20 gadu laikā. Vidēji gadā tiek uzbūvēti 330 līdz 350 kilometri meža ceļu, šiem mērķiem novirzot vidēji 30 miljonus eiro gadā.
Par mežu ceļu plānošanu, tehniskajiem risinājumiem un būvniecības kvalitātes kontroli saruna ar LVM telpiskās plānošanas vadītāju Normundu Priedi (N.P.) un LVM meža infrastruktūras kontroles vadītāju Induli Skrebeli (I.S.).
Kad un kāpēc LVM aktīvi pievērsās meža ceļu būvniecībai?
N.P.: - Pēc valsts neatkarības atgūšanas laika periodā līdz 2003. gadam visā Latvijas teritorijā tika uzbūvēti tikai apmēram 50 kilometri meža ceļu, vietām tika remontēti esošie, taču kopumā meža infrastruktūra bija noplicināta. Apzinoties, ka vajadzība piebraukt cirsmām un mežu nogabaliem, kur nepieciešami meža kopšanas darbi, ar katru gadu pieaugs, 2003. gadā LVM nopietni pievērsās mežu ceļu būvniecībai. Tika ievērots arī tehnikas attīstības aspekts - tie meža ceļi, pa kuriem savulaik brauca ar zirgiem vai nelieliem traktoriem, jaunajai tehnikai vairs nebija piemēroti. Šodien meža ceļam ir jābūt daudz izturīgākam, jo meža tehnika ir liela un smaga, piemēram, meža izvešanas mašīnas, saņemot īpašu atļauju, var svērt līdz pat 52 tonnām.
Piebildīšu, ka meža ceļu galvenā funkcija nav sociālo vajadzību nodrošināšana, kā tas ir valsts un pašvaldību ceļu gadījumā, bet gan saimnieciskās darbības nodrošināšana - meža ceļi nesavieno apdzīvotas vietas, bet gan nodrošina piebraukšanu mežam.
Vai meža ceļus izmanto tikai un vienīgi mežizstrādei un koksnes izvešanai?
N.P.: - Nē, LVM meža ceļi veic vairākas funkcijas - tie nodrošina piekļūšanu mežam jūsu pieminētajos gadījumos, kā arī zemes dzīļu materiālu izvešanai un zināmā mērā pilda arī sociālās funkcijas, jo pa šiem ceļiem cilvēki dodas pastaigās pa mežu, pārgājienos, sēņot un ogot. Tikpat svarīgi meža ceļi ir arī ugunsdrošības jautājumos - meža ceļi sniedz iespēju ātri un ērti piekļūt ugunsgrēka vietai. Piemēram, Stikla purva ugunsgrēku izdevās apturēt tāpēc, ka bija pietiekami labs meža ceļu tīkls.
Esam novērojuši, ka meža ceļus nereti izmanto apkārtnes iedzīvotāji arī tam, lai nokļūtu no vienas vietas uz otru, kaut arī ir pieejams pašvaldības ceļš. To var skaidrot ar faktu, ka mūsu būvētie ceļi bieži ir labākā kvalitātē par pašvaldību pārziņā esošajiem ceļiem. Nav noslēpums, ka LVM savā pārziņā pārņem arī pašvaldību ceļus, kuriem nav īpaši lielas sociālas nozīmes, bet tie ir nepieciešami meža apsaimniekošanai. Norit arī pretējs process - ceļus, kas ir LVM valdījumā, bet nav nepieciešami uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nododam pašvaldību pārziņā.
Meža ceļiem ievērojama loma ir arī kontekstā ar valsts drošības jautājumiem, tāpēc starp LVM un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir noslēgts sadarbības līgums, kas cita starpā paredz arī meža ceļu tīkla plānošanu saskaņā ar NBS redzējumu un vajadzībām valsts aizsardzības kontekstā.
Pēc kādiem principiem tiek izvēlētas vietas, kur tiks būvēts jauns meža ceļš?
N.P.: - Meža ceļu plānošana norit 50 gadu perspektīvā. Vispirms tiek izvērtēta situācija mežā - cik vecas ir audzes, kad plānota to ciršana, kādi darbi un kad mežā būs jāveic mežu kopšanai, kad tiks stādīts jauns mežs un tā tālāk. Darbs mežā nesākas un nebeidzas ar cirsmu izstrādi un jauna meža iestādīšanu - tas ir turpat 100 gadu ilgs periods, kurā sistemātiski norit meža kopšanas darbi.
Izvērtējot kopējo ainu, tiek pieņemts lēmums, kur apmēram vajadzētu būt meža ceļam. Esam aprēķinājuši, ka līdzās jau esošajam meža ceļu tīklam ir nepieciešami vēl aptuveni 4000 kilometri ceļu un tad meža ceļu tīkls varētu būt pietiekams kvalitatīvai meža apsaimniekošanai. Tas nozīmē, ka vismaz tuvāko desmit gadu laikā turpināsies aktīva meža ceļu būvniecība.
I.S.: - Šī brīža aktualitāte ir vides jautājumi, tāpēc arī, būvējot ceļus, tiek ievēroti faktori, lai ceļu būvniecība atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi, piemēram, vēl pirms projektēšanas tiek izvērtēta reālā situācija - apzinātas putnu ligzdošanas vietas, daudzveidīgie biotopi un tamlīdzīgi. Meža ceļi neiet pār aizsargājamām teritorijām un tuvu saudzējamo putnu ligzdu vietām. Uzņēmumā strādā vides eksperti, kuri izvērtē katru potenciālo ceļu būvniecības vietu un sniedz rekomendācijas, kur drīkst rakt grāvjus un būvēt ceļus. Nereti vides ekspertu vērtējums ir noteicošais, vai ieplānotais ceļš vispār tiks projektēts un būvēts.
Vai meža ceļi ir atšķirīgi no valsts vai pašvaldību ceļiem?
I.S.: - Tā kā meža ceļi pamatā paredzēti mežu apsaimniekošanai ar prognozējamu transporta plūsmu, tie ir būvēti kā vienas joslas ceļi ar platumu 4,5-5 metri. Šajos ceļos ir paredzētas arī mašīnu izmainīšanās vietas - tie ir aptuveni 2 m ceļa paplatinājumi, kā arī tā sauktās apgriešanās vietas un nobrauktuves, lai varētu piekļūt konkrētam meža nogabalam. Visbiežāk meža ceļi beidzas mežā. Taču nav jāuztraucas, ka, iebraucot mežā, nevarēsiet apgriezties - katra ceļa beigās ir apgriešanās vietas, kas primāri nodrošina meža mašīnu apgriešanos.
Ir novērots, ka LVM būvētajiem meža ceļiem ir dziļi grāvji. Kāpēc tie ir tik dziļi?
I.S.: - Šo jautājumu esmu jau dzirdējis. Tāpat kā jebkuru citu, arī meža ceļu vislielākais ienaidnieks ir ūdens - tas, kas nāk no zemes dzīlēm, tas, kas krājas grāvjos, un tas, kas uz zemes nonāk nokrišņu veidā. Tāpēc ir svarīgi ceļu uzbūvēt tā, lai ūdens ātri notecētu un to nebojātu. Grāvji strādā pēc savienoto trauku principa, un to galvenais uzdevums ir novadīt lieko ūdeni uz tuvāko ūdenskrātuvi vai upīti, jo arī ūdens ilgstoša uzturēšanās grāvī bojā ceļu.
Piebildīšu, ka jau vēsturiski mežu nosusināšanai izmanto grāvju sistēmas un nereti jaunie ceļi tiek būvēti uz vēsturiski esošo grāvju atbērtņu vietām - šajos gadījumos grāvis vienlaikus kalpo kā meža meliorācijas sistēma un ceļu saudzējošs elements.
Zināms, ka ceļš sastāv no tā sauktā pīrāga - smilts un grants kārtām. Kādas prasības šajā sadaļā tiek izvirzītas projektētājiem un būvniekiem?
I.S.: - Pirmām kārtām jāpasaka, ka specifikācijās esam noteikuši konkrētus izmantotā materiāla kvalitatīvos kritērijus, tostarp smiltij, kas no dažādiem karjeriem var būt ar izteikti atšķirīgu sastāvu. Ceļu būvē ir svarīgi, lai smiltij būtu minimāls māla piejaukums.
Uz ceļa klātnes vispirms tiek likta 30 cm bieza smilts kārta ar drenējošām vai salizturīgām īpašībām, tad tiek bērta 20 cm bieza, pēc LVM speciālistu izstrādāta granulometriskā sastāva grants kārta - izmantojot tieši šā granulometriskā sastāva granti, varam sasniegt izteikti labus ceļu kvalitātes rādītājus ilgtermiņā.
Vai LVM izvirzītās prasības materiālu kvalitātei ir tādas pašas kā valsts un pašvaldību ceļu būvniecībā?
I.S.: - Jā un nē! Būvniekiem ir labi zināmi noteikumi un specifikācijas, kādām jāatbilst ceļu būvei izmantotajiem materiāliem, taču atkarībā no vajadzības pastāv variācijas iespējas. LVM gadījumā esam izstrādājuši precīzas prasības un būvniekam nav iespēju variēt ar viena vai cita līdzīga sastāva materiālu.
Kā norit būvniecības un materiālu kvalitātes kontrole?
I.S.: - Daudz noteikumu un kritēriju ir iekļauts līgumā ar būvnieku - tas nozīmē, ka būvnieks jau ir informēts par mūsu prasībām un, parakstot līgumu, paraksta piekrišanu, ka viņu darbs tiks rūpīgi uzraudzīts visās jomās, sākot ar darbu izpildes kvalitāti, beidzot ar laika grafika ievērošanu. Lai būtu droši, ka būvnieki visu izdara atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem, LVM piesaista būvuzraugus, kā arī katram objektam no LVM puses ir projekta vadītājs -- meža infrastruktūras speciālists, kurš objektā ierodas bieži, taču, lai pieņemtu izpildītos darbus, reizi mēnesī projekta vadītājs dodas uz objektu ar atbilstošiem mērinstrumentiem - mēra ceļa platumu un seguma slāņu biezumu, pārbauda, vai ceļš ir pietiekami noblietēts, ņem materiālu paraugus. Tikai tad, kad materiāli ir laboratorijā pārbaudīti un pārējie kritēriji atbilst specifikācijai, būvnieks saņem naudu par paveiktā darba apjomu.
Materiālu iegāde un tā atbilstības novērtēšana ir būvnieka atbildība, taču LVM speciālisti ņem materiālu paraugus objektā un pārbauda tos LVM laboratorijā. Paraugi tiek ņemti no katra ceļa kilometra un katra smilts un grants slāņa - šāda pieeja dod mums pārliecību par ceļa kvalitāti un disciplinē arī būvniekus.
Arī tad, kad objekts ir pabeigts, notiek tā pārbaude - ik pa 250 metriem mērām tā platumu, slāņu biezumu, ņemam paraugus un ar krītošā svara deflektometru pārliecināmies, ka visi slāņi ir noblietēti atbilstoši mūsu specifikācijai un ceļam ir sasniegta projektētā nestspēja.
Kopš pirmo meža ceļu būvniecības ir pagājuši nu jau 20 gadu. Vai apsekojat to stāvokli un izdarāt secinājumus, kas liktu kaut ko pamainīt esošajās materiālu un būvniecības specifikācijās?
I.S.: - Jā, mēs sekojam līdzi savam ceļu tīklam un novērtējam to stāvokli. 2008. gadā veicām izmaiņas materiālu specifikācijās, jo sapratām, ka intensīvas slodzes situācijās iepriekš būvētie ceļi nav tik labi, kādus mēs tos vēlamies redzēt. Atbilstoši tehniskā progresa attīstībai mainās arī ceļu projektēšanā un būvē izmantotās tehnoloģijas, kuru izmantošanu LVM kā mūsdienīgs uzņēmums vienmēr atbalsta.
