Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere brīdina, ka jau pēc pāris gadiem varētu pienākt brīdis, kad cilvēki aizies uz veikalu nopirkt kārtējo kūdras substrāta maisiņu un sāks pārmest veikalu darbiniekiem, ka nekādu maisiņu tur vairs nav; un daudzu dārzeņu arī vairs nav; un vēl citām pārtikas precēm cenas nesamaksājamas pircēju vairākumam.
Tomēr ļoti ceram, ka līdz tam nenonāksim, - saka I. Krīgere. - Pašlaik Eiropas Komisija normatīvu projektos definējusi, ka kūdras substrāta izmantošana neesot ilgtspējīga darbība. Slikta slava kūdrai jau radīta, bet vēl tikai top izstrādāti tehniskie vērtēšanas noteikumi, kas attieksies uz kūdras ieguves procesu taksonomijas ietvarā*. Kūdras ieguve tiks pieskaitīta pie ieguves rūpniecības kopā ar naftu, oglēm un degakmeni. Bet īstenībā kūdra taču nav fosilais resurss, tā atšķiras gan no veidošanās, gan arī no ieguves viedokļa. Kūdra atrodas zemes virskārtā, tās apjoms nepārtraukti pieaug un nav jāizrok vai jāizsūknē no kilometriem dziļiem pazemes slāņiem.
Kāpēc Eiropas Savienības ierēdņi un politiķi tomēr izdomāja nosaukt kūdru sliktajā fosilo energoresursu vārdā?
Līdz 2017. gadam 55% no Eiropā iegūtās kūdras tika izmantoti enerģētikā. Pašlaik situācija krasi mainās, bet pie mums Latvijā kūdru dedzināt izbeidza jau 2003. gadā. Kopš tā laika kūdru iegūstam tikai dārzkopībai un mežkopībai. Izaudzēt koku stādus un daļu dārzeņu bez kūdras praktiski nav iespējams.
Vai jau ir spēkā likumi, lēmumi, noteikumi, kas tieši kūdras ieguvi ierobežo vairāk nekā jebkuru citu saimniecisko darbību atbilstoši Latvijas likumiem?
Uz mums attieksies visi regulējumi, kas pieņemti Eiropas Savienībā un apveltīti ar lielāku spēku, nekā vietējie dokumenti. Pašlaik šie dokumenti top un mums ir jāstrādā, lai šajos dokumentos netiktu iekļautas normas, atbilstoši kurām ar kūdras izmantošanu iegūtie produkti neskaitās ilgtspējīgi. Ja taksonomijas tehniskajos noteikumos tiks pateikts, ka kūdras izmantošana nav ilgtspējīgs process un tā tas tiks pieņemts, tad uz šo pieņēmumu pamata tiks veidoti visi pārējie dokumenti, kas kūdras ieguvi un izmantošanu Eiropas Savienībā ierobežos un pārtrauks. Tāpat no 2026. gada CO2 emisijas no mitrājiem būs jāiekļauj kopējā emisiju aprēķinā, kas neatspoguļo patieso ainu. Piemēram - kūdras ieguves procesā tiek rēķināts, ka kūdras ieguves brīdī momentā oksidējās, lai gan īstenībā kūdras produkti turpina savu dzīvi un ogleklis tajos saglabājas gadu desmitiem un tajā laikā tā ir augšanas vide augiem, kuri piesaista daudz vairāk CO2, nekā atmosfērā nonāk no kūdras ieguves un sadalīšanās. Kūdra ir aprites ekonomikas sastāvdaļa. Pēc izmantošanas dārzkopībā vai mežkopībā kūdra atgriežas augsnē un ielabo to. Kūdra pēc izmantošanas nekļūst par atkritumu. Tādējādi kūdra atšķiras no citiem substrātiem, kas tiek izmantoti pārtikas produktu audzēšanai.
Nē, kūdra Eiropas Savienībā atzīta par atkritumu, kas augsnei tikpat kaitīga kā plastmasa! Pats dzirdēju kādā pasākumā Lauksaimniecības universitātē, ka ideālais substrāts esot tīras smiltis, jo no silīcija ogleklis neizdalās. Augi smiltīs var augt, ka tiem katru dienu vai stundu piepilina vajadzīgo daudzumu ūdens un minerālmēslu.
Mums ir jādomā par klimatu kopumā. Nevar skaitīt tikai no kūdras ieguves radītās emisijas, ir jāizvērtē process kopumā un jāskata tā ietekme uz klimatu. Nedrīkst turpināt tā, ka valstī, kur kūdru iegūst, uzskaitām emisiju, par ko Latvijai jāmaksā, bet valstij, kurā importētā kūdra reāli sadalās, tiek ieskaitīta emisiju piesaiste. Īstenībā Latvija piesaista CO2 arī kūdrā, kuras daudzums ik gadu mums pieaug par 1,6 miljoniem tonnu. Latvijas Universitātes pētījumi liecina, ka dabīgā purvā kūdras slāņa pieaugums beidzamajos 200 gados vidēji ir 2 mm gadā. Atņemot no ikgadējā pieauguma vidējo kūdras ieguves apjomu, mēs redzam pozitīvu bilanci, vidēji gadā kūdras daudzums palielinās par 0,65 miljoniem tonnu. Šie ir pieauguma un ieguves vidējie rādītāji, jo kūdras ieguve un kūdras slāņa pieaugums ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem.
Ko mums šodien būs darīt, lai viss paliktu tā, kā tagad izveidots?
Visām valstīm, kurās tiek iegūta kūdra, jāizpilda mājasdarbs, savs viedoklis skaļi jāpauž ne tikai kūdras ieguvējiem un substrātu ražotājiem, bet arī dārzkopjiem un mežsaimniekiem. Jāpierāda, ka kūdra nepieciešama dārzkopībai, jo kūdrai alternatīvi, līdzvērtīgi dārzkopības substrāti joprojām nav atrasti. Bez kūdras nevarētu izaudzēt daļu no tagad pierastajiem dārzeņiem (piemēram šampinjonus, kāpostus), ne meža koku stādus, ne dekoratīvos augus, bet par to šobrīd neviens nedomā. Visi domā, ka aizliegums lietot kūdru paātrinās citu substrātu atrašanu, bet tā tas nenotiek. Profesionālajā dārzkopībā 70% ir kūdras substrāti. Pie tam pasaules iedzīvotāju skaits aug un ir aplēsts, ka 2050. gadā tas sasniegs 10 miljardus. Pieaugs pieprasījums pēc pārtikas - dārzeņiem, pēc dekoratīviem augiem un koku stādiem. Lai nodrošinātu pieprasījumu, būs nepieciešams par 415% vairāk substrātu kā līdz šim, līdz ar to pieprasījums pēc kūdras substrātiem varētu augt par 250%.
Bet Eiropas Komisija ar saviem ierēdņiem dzīvo tajos priekšstatos, kas Latvijā pazīstami kopš vēlajiem padomju laikiem, ka audzēt tomātus smiltīs ir baigi progresīvi, jo produktīvi; ka tieši tāda audzēšana apmierinās padomju tautas vajadzības toreiz vai pasaules iedzīvotāju vajadzības tagad un turpmāk. Klāt vēl nācis atklājums, ka no smiltīm CO2 neizdalās, bet no trūdzemes izdalās.
Izmantojot mūsdienu meža atjaunošanas tehnoloģijas, koku stādu izaudzēšanai nepieciešama kūdra. Tā nodrošina optimālu vidi stāda audzēšanas laikā, saglabā ūdeni un barības vielu rezervi pirmajā sezonā pēc iestādīšanas. Smiltīs vai minerālvatē audzētu koka stādiņu, kas patiesībā audzis hidroponikā, nebūtu iespējams pārstādīt zemē un ieaudzēt mežā, jo stādiņš būtu pieradis uzņemt barības vielas un ūdeni tikai no pievadītajiem šķidrumiem, nevis no substrāta.
Vai Briseles ierēdņi spējīgi uztvert šādas sakarības?
Dienvidu zemju pārstāvji, kuri kā eksperti izlemj ar mitrājiem saistītus jautājumus, nepārzin situāciju, kādi un cik daudz ir purvu mūsu klimatiskajā joslā, ka nokrišņu līmenis pārsniedz iztvaikošanu un purvu platības tikai palielinās. Mūsu situācija ir atšķirīga arī no Vācijas un Holandes, kur purvi ir praktiski iznīcināti. Tāpēc es ļoti labi saprotu arī viņi nostāju, ka citās valstīs jāsargā jebkas, kas kaut mazliet purvam līdzīgs, jo viņi nesaprot, ka pie mums situācija ir atšķirīga. Pašlaik Eiropā izskan arī tādi projekti, kuri paredz mitrāju platību palielināšanu Baltijā dabiskā ceļā - savairojot vēl simtiem tūkstošu bebru, kas ātri parūpēsies par zemes applūdināšanu un mitrāju teritoriju palielināšanu.
To nav iespējams saprast, kā viņi iedomājas vienlaicīgi prasīt no Latvijas gan atteikšanas no trūdzemes lauksaimniecībā, tai skaitā dārzkopībā, gan purvu platību palielināšanu, kurām tāpat izdalās CO2. Latvijai vienlaicīgi jākļūst par bebru mājvietu un smilšu tuksnesi, kur nekādi bebri izdzīvot nevar.
Skaidrošanas process notiek dažādos līmeņos, uz vietas katrā kūdras ieguves valstī ierēdņu un politiķu līmeņos un tālāk ES līmenī. No Latvijas puses plānojam sarunas ar Eiropas Komisijas Vides un ar Klimata ģenerāldirektorātiem, kuriem skaidrosim kūdras lomu dārzkopībā un mežsaimniecībā, kā arī nozares sociāli ekonomisko aspektu un ietekmi uz tautsaimniecību. Sarunās pieaicināsim arī Eiropas Substrātu asociāciju (Growing Media Europe) un centīsimies koordinēt darbību ar kolēģiem citās valstīs, kurās iegūst kūdru. Sarežģīti to skaidrot ir arī tāpēc, ka kūdru iegūst tikai piecās ES dalībvalstīs.
Ko Latvijas valsts šajā sakarībā dara vai nedara? Un kas mums jādara - vai jau jāaicina uz protesta demonstrācijām?
Ierēdņu un politiskajā līmenī jāsaprot un jāgrib kaut ko darīt.
Vai saprot, vai grib darīt?
Daļēji. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir dažādi departamenti ar atšķirīgām interesēm un viedokļiem. Ir Klimata departaments ar pārliecību, ka SEG emisijas ir jāsamazina un viss. Vispirms katrai nozarei vienkārši atņemsim daļu no emisijām un pēc tam domāsim par emisiju piesaisti. Zemkopības ministrija turpretī atzīst, ka kūdras ieguves saglabāšana ir problēma, kas Eiropas līmenī jāatrisina. Citādi mēs vienā brīdī būsim bez substrāta - bez dārzeņiem un bez meža. Vēl gan ir risinājums apvienot kūdras ieguves aizliegšanu ES ar kūdras ievešanu no trešajām valstīm. Mums līdzās ir Krievija un Baltkrievija ar milzīgiem kūdras resursiem un iespējām iegūt kūdru bez striktiem vides aspektu izvērtējumiem un citiem šķēršļiem, kādi izveidoti ES. Nedomāju, ka planētai no tādas kūdras ieguves un pārvietošanas kļūs labāk. Protams šīs valstis ir priecīgas par ES lēmumiem**. ES jau ir piemērs ar Īriju, kur kūdru iegūt aizliedza un tikai tad konstatēja, ka viņu šampinjonus bez kūdras izaudzēt nevar. No šampinjoniem viņi neatteicās, bet veda kūdru nevis no vietējā purva 10-15 km attālumā, bet no Latvijas. Parēķināsim, cik daudz CO2 izmešu rada kūdras vairākkārtīga pārkraušana un vešana vairākus tūkstošus kilometru. Valdība Īrijā tagad ir mainījusi savu lēmumu un kūdras ieguve ir atkal atļauta līdz brīdim, kad tiks atrasta kūdrai līdzvērtīga alternatīva. Tas ir piemērs, ka lēmumi tiek sasteigti un nav pārdomāti.
Tad ko sola daži nākamie gadi - kūdras pazušanu no saimnieciskās darbības vai sadārdzināšanos?
Abējādi. Varbūt kūdra kļūs tik dārga, ka praktiskas nozīmes saimnieciskajā darbībā tai vairs nebūs. Vai arī dārzeņi kļūs par ekskluzīvu preci, kādu varēs atļauties tikai visbagātākie.
__________
*Oficiālajā terminoloģijā: “Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 Ilgtspējīga finansējuma platformas ziņojuma projektu par tehnisko pārbaudes kritēriju izstrādi un tā pielikumu ”.
**Aprakstīta situācija pirms Baltkrievijas atbalstītā Krievijas uzbrukuma Ukrainai un ES ekonomiskajām sankcijām pret agresorvalstīm.
