Latvija akcīzes nodokļa līmeni degvielai varētu pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim

 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Enerģētikas drošības darba grupā otrdien pārrunāta iespēja Latvijas akcīzes nodokļa līmeni degvielai pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim, aģentūrai LETA atklāja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA).

Viņš skaidroja, ka kopumā darba grupas dalībnieki, kuru vidū bija visu koalīcijas partiju pārstāvji, pret šādu ideju nebija. Vienlaikus tās ieviešanai vēl būtu nepieciešama papildu analīze, proti, precīzi analizējot Lietuvas un Igaunijas pašreizējo situāciju šajā jomā, kā arī uzzinot kaimiņvalstu tuvākās nākotnes plānus, par kuriem jau arī daļēji parādījusies informācija publiskajā telpā.

"Ņemot vērā, ka arī šodien publiskajā telpā ir lasāms, ka ir iespējamas akcīzes izmaiņas Lietuvā un Igaunijā, tas uzdevums, kuru mēs risināsim jau nekavējoties, ir noskaidrot, kāda ir gan esošā situācija Lietuvā un Igaunijā, gan viņu plāni," sacīja Butāns.

Ekonomikas ministra biroja vadītājs atzina, ka tieši akcīzes nodokļa izlīdzināšanu lūdz arī uzņēmēju organizācijas, kas saskata potenciālus konkurences riskus gadījumā, ja tas netiktu darīts. Ir paredzams, ka pēc tam, kad Ekonomikas ministrija (EM) būs veikusi analīzi par situāciju Lietuvā un Igaunijā saistībā ar akcīzes nodokli degvielai, jau vienā no nākamajām darba grupas sēdēm par risinājumu varētu būt jāpieņem arī politiska izšķiršanās.

Tāpat Butāns informēja, ka otrs pārrunātais risinājums degvielas cenu samazināšanai bija bioloģiskās piedevas samazināšana degvielā.

"Mums ir svarīgi šobrīd operatīvi saprast, kad tīri tehniski būtu iespējams no šīs biopiedevas atteikties, jo Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija minēja, ka ar 1.aprīli tas vienkārši tehniski nav izdarāms. Bet konceptuāli šis priekšlikums netika noraidīts. Ir uzdevums precizēt, kad to var iespējami ātrāk izdarīt, un tad pieņemt gala lēmumu par šo," pauda ekonomikas ministra biroja vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka turpmāk šāda veida Enerģētikas drošības darba grupas sēdes paredzētas regulāri - ne retāk kā reizi nedēļā. Turpmākajās sēdēs paredzēts pārrunāt arī citus jautājumus, kas aktualizējušies līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, piemēram, pašreizējās situācijas ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, energoapgādi pašvaldībām.

Darba grupā piedalās divi pārstāvji no katras koalīciju veidojošās partijas, tāpat EM pēc savas iniciatīvas darbam tajās pieaicina arī Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjus. Otrdien sēdē piedalījās arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvis. Izskanēja priekšlikumi par Latvijas Bankas pārstāvja piesaisti turpmākajām darba grupas sēdēm.

"No EM puses gribētos, lai formāts ir saturīgi bagāts un lai tas notiek ātri, jo šobrīd iedzīvotāji gaida risinājumu iespējami ātri, arī uzņēmēji. Jo ātrāk mēs sapratīsim to situāciju, jo vairāk mums uzņēmēji un nozares spēs izstāstīt, jo ātrāk, man liekas, mēs arī pie rezultāta nonāksim," atzīmēja Butāns.

Jau ziņots, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā naftas biržas cena piedzīvojusi būtisku lēcienu - no 95,53 ASV dolāriem par barelu 25.februārī līdz 123,7 dolāriem 8.martā. Tomēr cena pēdējo dienu laikā sākusi samazināties.

10.martā vidējā dīzeļdegvielas litra cena Latvijā bija 1,728 eiro, Lietuvā tā sasniedza 1,761 eiro, savukārt Igaunijā - 1,836 eiro.