Stress

Hārvardas universitātes profesors gribējis noskaidrot, kāpēc cilvēki nosirmo un atklājis, ka patiesi vainojams ir tieši stress, vēsta "Time".

Vai zināji, ka lielākā daļa sirdslēkmju notiek tieši pirmdienās? Tespējams, tas saistīts ar to, ka šī parasti ir nedēļas grūtākā un stresa piepildītākkā diena. Lai pasargātu savu nervu sistēmu, seko šiem ieteikumiem, kurus vari izpildīt jebkurā vietā un laikā.

Istabas puķes, kas novietotas biroja telpās, patiešām mazina stresa līmeni tur strādājošajiem, izpētījuši Hjogo universitātes zinātnieki Japānā, vēsta Relaxnews.

Ziemassvētki mazāk pakļauti modei, vairāk – tradīcijām. Tai vajadzētu būt ļoti īpašai, vienojošai un sirdi sildošai sajūtai, kad uz Ziemassvētkiem pulcējas kopā tuvāki un tālāki dzimtas locekļi. Gribas, lai visi šo sanākšanu patiešām varētu baudīt ar prieku un labu prātu, bez savstarpējo attiecību sarežģījumiem un stresa situācijām. Nekad jau nevar paredzēt pilnīgi visu, tomēr daudzas no šīm situācijām ir prognozējamas, jo tiek piedzīvotas neskaitāmās ģimenēs gadu no gada. Bieži vien zināmi arī vaininieki, kuri tīši vai netīši tiecas tās izraisīt. Tālāk – tipiskākie svētku bojātāji, un kā varam mēģināt viņus neitralizēt.

Stress mūs panāk paredzamos un neparedzamos veidos, tāpēc nebeidzami aktuāli ir arī padomi, kā to mazināt.

Pastaigas mežā ir vislabākais veids, kā ikdienā mazināt stresu, - tā liecina AS "Latvijas valsts meži" 2019. gada vasarā veiktā iedzīvotāju aptauja. Lai gan aptaujas dati apliecina, ka iedzīvotāji no ikdienas steigas vislabprātāk mieru rod dabā, tomēr vairāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka šādos brīžos telefonu atstāj ieslēgtu un nejūt nepieciešamību atpūsties no viedierīces.

"Cilvēks ir interesanta būtne - ja ir par daudz informācijas, mums ir stress, savukārt, ja tās ir par maz, tad atkal ir stress. No vienas puses ierīces rada stresu, jo cilvēks visu laiku ir tiešsaistē, informācijas virpulī, taču tās var izmantot arī, lai uzlabotu savu veselību," stāsta personības attīstības un profesionālās izaugsmes trenere Vineta Ikauniece-Ozoliņa, atklājot dažus paņēmienus, kā stresu atpazīt jau laikus un kā to mazināt. Daži no tiem ir pavisam vienkārši.

Nemaz nevajag lielus likteņa triecienus, lai justu nemitīgu spriedzi. Pilnīgi pietiek ar sīkām ķibelēm, kas krājas cita pie citas.

Mūsdienu straujais dzīves ritms, tehnoloģiju attīstība un tiekšanās pēc aizvien augstākiem profesionālajiem panākumiem rada spēcīgu emocionālo kairinājumu jeb stresu, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un labsajūtu. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka 29% Latvijas iedzīvotāju regulāri izjūt stresu, 40% ar to saskaras dažkārt, 22% snieguši atbildi, ka stresu izjūt reti, savukārt 6% ar šādu problēmu nesaskaras. Par stresa radītajiem veselības riskiem un to, kā ar tiem cīnīties, stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Katrs astotais jaunietis Latvijā stresu mēdz “apēst”, ēdot par daudz un pat nekontrolēti, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Veselības indeksa rezultāti rāda, ka tendence pārēsties uztraukuma laikā piemīt 12% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Sievietes, jo sevišķi vidējā mūža posmā, cieš no spriedzes smagāk nekā vīrieši, piedzīvojot fiziskas un emocionālas stresa izpausmes, piemēram, galvassāpēs, vēdera pūšanos, spēku izsīkumu, aizkaitināmību un skumjas, vēsta Prevention.

Ja spriedzes situācijā jūtat vēlēšanos kārtot mājokli – uz priekšu! Tas patiešām var nākt par labu cilvēka garīgajai veselībai, raksta VIX.

Darbs, mācības, pienākumi ģimenē, steiga, agra celšanās un satiksmes sastrēgumi, saimnieciskas nebūšanas vai neizdevies randiņš – lai gan pati par sevi neviena no šīm norisēm nav traģiska, savienojumā ar tumsu un nepatīkamiem laika apstākļiem tās gluži nemanot var novest pie stresa. Vislabākos līdzekļus cīņai ar stresu iesaka “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

Diemžēl stress ir kļuvis par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Paši reizēm saprotam, kad ir par daudz un ka stress var izraisīt nopietnas negatīvas sekas. Tomēr kā stresu izjūt bērni, īpaši tagad, septembrī, atgriežoties mācību iestādēs? Ko vecāki var darīt, lai palīdzētu pārvarēt stresa situācijas gan bērniem, gan sev pašiem? Par šiem daudziem un citiem būtiskiem ar stresu saistītajiem jautājumiem BENU Aptiekas rīkotajā diskusijā sprieda veselības jomas speciālisti.

Mūsdienu dinamiskajā darba vidē ir viegli sastapties ar stresu, motivācijas trūkumu, pārslodzi, nespēju koncentrēties un citiem faktoriem, kas nenoliedzami ietekmē cilvēka dzīves un darba kvalitāti. Nelielās devās tas nav kaitīgi, taču šāds ilgstošs stāvoklis nenāk par labu mūsu organismam. Padomus, kā atpazīt un risināt šādas problēmas, sniedz Elita Burmistrova, Transocom Worldwide Latvija uzņēmējdarbības vadītāja un stresa pārvaldības programmas veidotāja, kas uzņēmuma darbiniekiem ikdienā palīdz tikt galā ar stresu.

Mūsdienās stress var šķist kā ikdienišķa rutīnas sastāvdaļa, jo tā ir mūsu organisma atbildes reakcija uz gandrīz jebkuru pozitīvu vai negatīvu situāciju. Tomēr ilgstošs, nogurdinošs stress ir uzskatāms par lielāko kaitnieku cilvēka veselībai. Saspringtais laika grafiks, pārslodze vai izjustais spiediens darbā – tas, kā stress tiek uztverts, ir cilvēka psihes ietekmes rezultāts. Deviņus padomus, kā labāk atbrīvoties no stresa, iesaka “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.

Mainot attieksmi pret stresu, tas var kļūt par veselībai labvēlīgu vai vismaz par tai nekaitīgu faktoru, atsaucoties uz vairākiem ASV veiktu pētījumu datiem, raksta U.S. News & World Report.

Šķiet, ka ne­kas ne­var pa­lī­dzēt ma­zi­nāt stre­su. Rē­ķi­ni vien­mēr būs jā­mak­sā, die­nas ne­kad ne­kļūs ga­rā­kas, kar­je­ra un ģi­me­ne vien­mēr pra­sīs daudz lai­ka un rūp­ju. To­mēr stre­su ie­spē­jams pār­val­dīt daudz la­bāk, ne­kā va­rē­tu ie­do­mā­ties. Stre­sa pār­val­dī­ša­na no­zī­mē, ka jūs kon­tro­lē­jat sa­vas do­mas, emo­ci­jas, sa­vu dar­ba gra­fi­ku un vei­du, kā ri­si­nāt pro­blē­mas. Mēr­ķis ir ie­gūt līdz­sva­ru sa­vā ik­die­nā, lai bū­tu laiks dar­bam, at­tie­cī­bām, at­pū­tai un iz­klai­dei, kā arī spē­ju iz­tu­rēt stre­sa si­tu­āci­jas un at­ri­si­nāt grū­tī­bas ar augs­tu pa­cel­tu gal­vu.

No kurienes gan rodas Ziemassvētku stress? Svētki nav ne grūts darba pienākums, ne eksāmens vai tiesas prāva, gluži otrādi – šis laiks tiek daudzināts par visskaistāko gadā. Taču visai bieži svētki saasina stresu un liek daudz asāk un nežēlīgāk sajust savas problēmas.

Lielākā daļai jeb 80% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka stress negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti, liecina farmācijas uzņēmuma "Sanofi-aventis" un Lietuvas pētījumu aģentūras "Rinkos tyrimu centras" veiktā aptauja Baltijas valstīs.