Stress

Mūsdienās stress var šķist kā ikdienišķa rutīnas sastāvdaļa, jo tā ir mūsu organisma atbildes reakcija uz gandrīz jebkuru pozitīvu vai negatīvu situāciju. Tomēr ilgstošs, nogurdinošs stress ir uzskatāms par lielāko kaitnieku cilvēka veselībai. Saspringtais laika grafiks, pārslodze vai izjustais spiediens darbā – tas, kā stress tiek uztverts, ir cilvēka psihes ietekmes rezultāts. Deviņus padomus, kā labāk atbrīvoties no stresa, iesaka “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.

Mainot attieksmi pret stresu, tas var kļūt par veselībai labvēlīgu vai vismaz par tai nekaitīgu faktoru, atsaucoties uz vairākiem ASV veiktu pētījumu datiem, raksta U.S. News & World Report.

Šķiet, ka ne­kas ne­var pa­lī­dzēt ma­zi­nāt stre­su. Rē­ķi­ni vien­mēr būs jā­mak­sā, die­nas ne­kad ne­kļūs ga­rā­kas, kar­je­ra un ģi­me­ne vien­mēr pra­sīs daudz lai­ka un rūp­ju. To­mēr stre­su ie­spē­jams pār­val­dīt daudz la­bāk, ne­kā va­rē­tu ie­do­mā­ties. Stre­sa pār­val­dī­ša­na no­zī­mē, ka jūs kon­tro­lē­jat sa­vas do­mas, emo­ci­jas, sa­vu dar­ba gra­fi­ku un vei­du, kā ri­si­nāt pro­blē­mas. Mēr­ķis ir ie­gūt līdz­sva­ru sa­vā ik­die­nā, lai bū­tu laiks dar­bam, at­tie­cī­bām, at­pū­tai un iz­klai­dei, kā arī spē­ju iz­tu­rēt stre­sa si­tu­āci­jas un at­ri­si­nāt grū­tī­bas ar augs­tu pa­cel­tu gal­vu.

No kurienes gan rodas Ziemassvētku stress? Svētki nav ne grūts darba pienākums, ne eksāmens vai tiesas prāva, gluži otrādi – šis laiks tiek daudzināts par visskaistāko gadā. Taču visai bieži svētki saasina stresu un liek daudz asāk un nežēlīgāk sajust savas problēmas.

Lielākā daļai jeb 80% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka stress negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti, liecina farmācijas uzņēmuma "Sanofi-aventis" un Lietuvas pētījumu aģentūras "Rinkos tyrimu centras" veiktā aptauja Baltijas valstīs.

Singapūrā radīta īpaša telpa, kur cilvēkiem ļaut atbrīvoties no dienas laikā radušā stresa un uztraukuma.

Apnikusi gaušanās par spriedzes pilno dzīvi, bet, žēlojies vai nežēlojies, taisnība vien ir – ik brīdi var atgadīties lietas, kas rada stresu, reizēm kā sniegs uz galvas uzkrīt nopietnas nepatikšanas, bet reizēm pietiek ar nelaipnu vārdu pārmaiņu tramvajā. Un nereti rodas jautājums – kāpēc viens cilvēks spēj pretoties stresam patiešām kritiskā situācijā, kamēr citu izsit no līdzsvara katrs nieks? Pārliecinoši atbildēt grūti, jo te mijiedarbojas daudzi faktori. Tomēr izpētīts, ka stresu bieži veicina mūsu pašu paradumi. Pamēģiniet no tiem atteikties, un varbūt stress mazināsies.

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū, diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība, tā vietā kā īslaicīgu līdzekli izmantojot, piemēram, dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī apburtā stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

Lai gan 80,2% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka stress negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti, gandrīz katrs ceturtais jeb 23,5% nedara neko tā mazināšanai, liecina farmācijas uzņēmuma "Sanofi-aventis" un pētījumu aģentūras "Rinkos tyrimų centras" veiktā aptauja Baltijas valstīs. Tāpat teju puse iedzīvotāju (43,8%) saskaras ar stresa izraisītām miega problēmām. Kā atzīst eksperti, viens no veidiem, kā efektīvi mazināt stresu, ir fizisko aktivitāšu veikšana, sabalansētas diētas ievērošana, kā arī dažādu magniju saturošu produktu lietošana, tam uz organismu iedarbojoties nomierinoši un atslābinoši.

Kad cilvēks ikdienā ir pakļauts hroniskai spriedzei un pats neprotas sagādāt sev atelpu, parādās šādas tādas veselības problēmas, kurām it kā nav objektīva izskaidrojuma. Ļoti iespējams, ka organisms sāk niķoties un ir nolēmis audzināt savu īpašnieku tik ilgi, līdz viņš saprot, ka vienīgās zāles, kas var palīdzēt, ir atpūta, brīva diena, neliela palaiskošanās, pastaiga svaigā gaisā un, vēlams, arī mīļā viedtālruņa izslēgšana.

Bezmiegs, imūnsistēmas darbības traucējumi, svara izmaiņas, strauja garastāvokļa maiņa, palēnināta smadzeņu darbība, samazināta hormonu ražošana un citu veselības problēmu izraisītājs var būt stress.

Jau piekto gadu Latvijā notiek Neauglības ārstēšanas labdarības kampaņa, ko biedrība „Taureņa efekts” īsteno sadarbībā ar Klīniku EGV, nacionālo mazumtirgotāju „Elvi” un vairākiem citiem atbalstītājiem. Kampaņas mērķis ir palīdzēt tiem, kas nespēj pašu spēkiem tikt pie bērna, kā arī izglītot sabiedrību par neauglības ārstēšanas jautājumiem. Šoreiz kampaņas ietvaros vēlamies pastāstīt par stresa ietekmi uz auglību.

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto vecāku Latvijā uzskata, ka tieši finansiālās problēmas ir tās, kas pieaugušajiem ģimenē rada vislielākās raizes, liecina sociāli izglītojošās kampaņas Stresam nē! ietvaros martā veiktā aptauja, kurā piedalījās 501 respondents no visas Latvijas. Kā otru nozīmīgāko stresoru 39% vecāku minējuši nespēju mainīt dažādus no pašu rīcības neatkarīgus apstākļus. Savukārt kā lielākais stresa cēlonis bērniem tiek minēta pārmērīgā noslogotība.

Eksāmenu laiks skolēniem un studentiem rada satraukumu un pat pastiprinātu stresu. Vingrosev.lv bērnu fizioterapeite Elizabete Deičmane dalās ar ieteikumiem, lai saspringto periodu pārlaistu viegli un veselīgi.

Rīt – datums, kuru daļa sabiedrības gribētu pasludināt par brīvdienu, daļa – aizmirst kā novecojušu padomju iekārtas palieku. Sveikt vai nesveikt – kā nu gribat, bet varbūt ir vērts pievērst uzmanību citam, daudz būtiskākam, aspektam: sieva vai draudzene, tāpat kā vīrs vai draugs, ir savdabīgs dzīvesveida faktors, kurš ietekmē mūsu veselību un pašsajūtu.

Pirmssvētku laiks nenoliedzami ir priecīgs notikums, tomēr dāvanu meklēšana, svētku mielasts un gada atskaites darbā vienlaikus atnes arī nepatīkamas rūpes un stresu. Kā atpazīt garīgu pārslodzi un ko darīt, kad stress ikdienā sāk gūt virsroku, stāsta farmaceite Zanda Ozoliņa.

Nenoliedzami, ka pirmssvētku laikā cilvēki izjūt daudz pozitīvu emociju. Vienlaikus šis laiks sev līdzi nes arī stresu, nemieru un raizes.

Mazais, žēli raudot, ieķeras mammas rokā un lūdzas, lai neatstāj bērnudārzā. Pirmklasnieks slimo katru otro nedēļu. Pusaudzis ir «viens nervu kamols». Iespējams, vainīgs ir stress.

Mācību gada sākumam fonā ir skarba aina – daudzi pedagogi sarūgtināti par algu reformu, sabiedrības neizpratni raisa kārtējo reizi aktualizētā ideja sūtīt skolā sešgadniekus, un pavisam skumji ļaudis jūtas tur, kur skola šogad slēgta. Protams, skolotāji un vecāki cenšas, lai pieaugušo pasaules likstas iespējami mazāk skartu bērnus. Arī nejaušs garāmgājējs pirmajā septembrī droši vien veltīja kādu labu domu mazajiem pirmklasniekiem, kuri svētku tērpos ar ziediem rokās devās uzsākt skolas gaitas.

Pirmais septembris ir svētki visiem skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem, bet jo īpaši tiem bērniņiem, kam šī ir pati pirmā skolas diena. Lai arī šajā dienā visi ir skaisti saposušies un ar asteru un dāliju pušķiem rokās, daļai bērnu jaunais mācību gads var radīt stresu, jo notiek pārmaiņas un ir neziņa par to, kas tuvākajā laikā ir gaidāms. Lai skolas gaitas sagādātu vairāk prieka nekā raižu, ārste, holistiskā menedžmenta konsultante un apzinātas ēšanas trenere Inese Millere dalās padomos, kā veiksmīgāk palīdzēt pirmklasniekam tikt galā ar bažām un stresu saistībā ar mācību uzsākšanu.