Mūsdienu cilvēkam stress visbiežāk rodas, summējoties daudziem dažādiem sīkiem kaitinošiem faktoriem, un ne vienmēr paši saprotam, ka esam nonākuši pārāk lielā spriedzē. Tad ķermenis cenšas pateikt priekšā, ka stress ir par lielu. Ir vērts uzticēties savam organismam, uztvert šos signālus un padomāt, kā stresu mazināt, pirms tas nav novedis pie veselības problēmām. Best Life apkopotas pazīmes, kas liecina, ka stress kļuvis pārmērīgs.
Rodas atmiņas problēmas, jo īpaši cieš īstermiņa atmiņa, parādās arī koncentrēšanās grūtības, cilvēks sāk arī biežāk saaukstēties, jo stresa hormoni negatīvi ietekmē imūnsistēmu, turklāt kļūst grūtāk izārstēt šķietami parastas iesnas. Par bīstami augstu stresa līmeni liecina arī slikts garastāvoklis un trauksmainība. Stress vai izpausties arī gremošanas traucējumos, piemēram, bez redzama cēloņa sākas vēdergraizes, caureja, slikta dūša, pat skābes atvilnis, jo stress var izjaukt zarnu mikrofloras līdzsvaru.
Tipiska izpausme ir nespēja vakaros iemigt, nemierīgs miegs, priekšlaicīga pamošanās. Var būt arī zobu griešana naktīs. Par stresu var liecināt arī tas, ka cilvēks visu laiku jūtas noguris un vairs nespēj pilnvērtīgi atpūsties, tāpēc viņam kļūst grūtāk strādāt un negribas piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Stresa pavadones ir arī galvassāpes un migrēna, kāre pēc saldiem un trekniem ēdieniem. Ir traucēts bada un sāta hormonu līdzsvars, un cilvēks ēd arī tad, kad patiesībā nav izsalcis, un rezultāts var būt liekais svars. Stress liek arī svārstīties cukura līmenim asinīs, un ar laiku tas veicina insulīna rezistences attīstību un paaugstina otrā tipa diabēta risku. Stress var būt atbildīgs arī par ādas izsitumiem, grumbu veidošanos, biežāku herpesvīrusu infekciju, par paaugstinātu stresa līmeni liecina paaugstināts asinsspiediens, elpas trūkums, dzimumtieksmes kritums un grūtības ar bērna ieņemšanu.
