Stress

Singapūrā radīta īpaša telpa, kur cilvēkiem ļaut atbrīvoties no dienas laikā radušā stresa un uztraukuma.

Apnikusi gaušanās par spriedzes pilno dzīvi, bet, žēlojies vai nežēlojies, taisnība vien ir – ik brīdi var atgadīties lietas, kas rada stresu, reizēm kā sniegs uz galvas uzkrīt nopietnas nepatikšanas, bet reizēm pietiek ar nelaipnu vārdu pārmaiņu tramvajā. Un nereti rodas jautājums – kāpēc viens cilvēks spēj pretoties stresam patiešām kritiskā situācijā, kamēr citu izsit no līdzsvara katrs nieks? Pārliecinoši atbildēt grūti, jo te mijiedarbojas daudzi faktori. Tomēr izpētīts, ka stresu bieži veicina mūsu pašu paradumi. Pamēģiniet no tiem atteikties, un varbūt stress mazināsies.

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū, diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība, tā vietā kā īslaicīgu līdzekli izmantojot, piemēram, dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī apburtā stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

Lai gan 80,2% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka stress negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti, gandrīz katrs ceturtais jeb 23,5% nedara neko tā mazināšanai, liecina farmācijas uzņēmuma "Sanofi-aventis" un pētījumu aģentūras "Rinkos tyrimų centras" veiktā aptauja Baltijas valstīs. Tāpat teju puse iedzīvotāju (43,8%) saskaras ar stresa izraisītām miega problēmām. Kā atzīst eksperti, viens no veidiem, kā efektīvi mazināt stresu, ir fizisko aktivitāšu veikšana, sabalansētas diētas ievērošana, kā arī dažādu magniju saturošu produktu lietošana, tam uz organismu iedarbojoties nomierinoši un atslābinoši.

Kad cilvēks ikdienā ir pakļauts hroniskai spriedzei un pats neprotas sagādāt sev atelpu, parādās šādas tādas veselības problēmas, kurām it kā nav objektīva izskaidrojuma. Ļoti iespējams, ka organisms sāk niķoties un ir nolēmis audzināt savu īpašnieku tik ilgi, līdz viņš saprot, ka vienīgās zāles, kas var palīdzēt, ir atpūta, brīva diena, neliela palaiskošanās, pastaiga svaigā gaisā un, vēlams, arī mīļā viedtālruņa izslēgšana.

Bezmiegs, imūnsistēmas darbības traucējumi, svara izmaiņas, strauja garastāvokļa maiņa, palēnināta smadzeņu darbība, samazināta hormonu ražošana un citu veselības problēmu izraisītājs var būt stress.

Jau piekto gadu Latvijā notiek Neauglības ārstēšanas labdarības kampaņa, ko biedrība „Taureņa efekts” īsteno sadarbībā ar Klīniku EGV, nacionālo mazumtirgotāju „Elvi” un vairākiem citiem atbalstītājiem. Kampaņas mērķis ir palīdzēt tiem, kas nespēj pašu spēkiem tikt pie bērna, kā arī izglītot sabiedrību par neauglības ārstēšanas jautājumiem. Šoreiz kampaņas ietvaros vēlamies pastāstīt par stresa ietekmi uz auglību.

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto vecāku Latvijā uzskata, ka tieši finansiālās problēmas ir tās, kas pieaugušajiem ģimenē rada vislielākās raizes, liecina sociāli izglītojošās kampaņas Stresam nē! ietvaros martā veiktā aptauja, kurā piedalījās 501 respondents no visas Latvijas. Kā otru nozīmīgāko stresoru 39% vecāku minējuši nespēju mainīt dažādus no pašu rīcības neatkarīgus apstākļus. Savukārt kā lielākais stresa cēlonis bērniem tiek minēta pārmērīgā noslogotība.

Eksāmenu laiks skolēniem un studentiem rada satraukumu un pat pastiprinātu stresu. Vingrosev.lv bērnu fizioterapeite Elizabete Deičmane dalās ar ieteikumiem, lai saspringto periodu pārlaistu viegli un veselīgi.

Rīt – datums, kuru daļa sabiedrības gribētu pasludināt par brīvdienu, daļa – aizmirst kā novecojušu padomju iekārtas palieku. Sveikt vai nesveikt – kā nu gribat, bet varbūt ir vērts pievērst uzmanību citam, daudz būtiskākam, aspektam: sieva vai draudzene, tāpat kā vīrs vai draugs, ir savdabīgs dzīvesveida faktors, kurš ietekmē mūsu veselību un pašsajūtu.

Pirmssvētku laiks nenoliedzami ir priecīgs notikums, tomēr dāvanu meklēšana, svētku mielasts un gada atskaites darbā vienlaikus atnes arī nepatīkamas rūpes un stresu. Kā atpazīt garīgu pārslodzi un ko darīt, kad stress ikdienā sāk gūt virsroku, stāsta farmaceite Zanda Ozoliņa.

Nenoliedzami, ka pirmssvētku laikā cilvēki izjūt daudz pozitīvu emociju. Vienlaikus šis laiks sev līdzi nes arī stresu, nemieru un raizes.

Mazais, žēli raudot, ieķeras mammas rokā un lūdzas, lai neatstāj bērnudārzā. Pirmklasnieks slimo katru otro nedēļu. Pusaudzis ir «viens nervu kamols». Iespējams, vainīgs ir stress.

Mācību gada sākumam fonā ir skarba aina – daudzi pedagogi sarūgtināti par algu reformu, sabiedrības neizpratni raisa kārtējo reizi aktualizētā ideja sūtīt skolā sešgadniekus, un pavisam skumji ļaudis jūtas tur, kur skola šogad slēgta. Protams, skolotāji un vecāki cenšas, lai pieaugušo pasaules likstas iespējami mazāk skartu bērnus. Arī nejaušs garāmgājējs pirmajā septembrī droši vien veltīja kādu labu domu mazajiem pirmklasniekiem, kuri svētku tērpos ar ziediem rokās devās uzsākt skolas gaitas.

Pirmais septembris ir svētki visiem skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem, bet jo īpaši tiem bērniņiem, kam šī ir pati pirmā skolas diena. Lai arī šajā dienā visi ir skaisti saposušies un ar asteru un dāliju pušķiem rokās, daļai bērnu jaunais mācību gads var radīt stresu, jo notiek pārmaiņas un ir neziņa par to, kas tuvākajā laikā ir gaidāms. Lai skolas gaitas sagādātu vairāk prieka nekā raižu, ārste, holistiskā menedžmenta konsultante un apzinātas ēšanas trenere Inese Millere dalās padomos, kā veiksmīgāk palīdzēt pirmklasniekam tikt galā ar bažām un stresu saistībā ar mācību uzsākšanu.

Pēdējos gados bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaudzis sliktā stresa jeb distresa izraisītu saslimšanu skaits, liecina Latvijas Pediatru asociācijas novērojumi.

Apnikusi gaušanās par spriedzes pilno dzīvi, bet, žēlojies vai nežēlojies, taisnība vien ir – ik brīdi var atgadīties lietas, kas rada stresu, reizēm kā sniegs uz galvas uzkrīt nepatikšanas, bet reizēm pietiek ar nelaipnu vārdu pārmaiņu tramvajā. Un nereti rodas jautājums – kāpēc viens cilvēks spēj pretoties stresam patiešām kritiskā situācijā, kamēr citu izsit no līdzsvara katrs nieks? Pārliecinoši atbildēt grūti, jo te mijiedarbojas daudzi faktori.

Ik­die­nas stre­su uz­tve­ram kā ne­mī­la­mu, bet ne­iz­bē­ga­mi pie­ķē­dē­tu dzī­ves­bied­ru – ne­ko da­rīt, kaut kā jā­sa­dzī­vo. Psiho­te­ra­peits An­sis Jur­ģis Sta­bin­gis at­mas­ko mū­su do­mā­ša­nas kļū­das, kas ce­men­tē mal­dī­gos pie­ņē­mu­mus, ka no stre­sa mūs­die­nās iz­bēgt ne­var. Var. Un va­jag. Kā to iz­da­rīt? At­bil­des la­sī­tā­ji var mek­lēt ša­jā in­ter­vi­jā ar psiho­te­ra­pei­tu Sta­bin­gi.

Kamēr 12.klašu skolēni nedēļas nogali pavada cītīgi atkārtojot visas iegūtās zināšanas, lai veiksmīgi nokārtotu pirmdien gaidāmo fizikas eksāmenu, tikmēr sagatavotas kvantu fiziķa un pasniedzēja Vjačeslava Kaščejeva ieteiktās labākās lietotnes, lai pārbaudes darbiem gatavotos interaktīvi un daudzveidīgi.

Anglijā veiktais pētījums atklājis šokējošu problēmu - lai mazinātu eksāmenu radīto uztraukumu, sākumskolas skolēni smēķē, lieto neveselīgu pārtiku un enerģijas dzērienus.