Satraukums, ekonomiskas un finansiālas grūtības, neskaidrība par rītdienu, slimības, arī gluži ikdienišķas neveiksmes var summēties krietnā stresa devā. Meklējot padomus stresa ietekmes mazināšanai, farmaceite Ērika Pētersone atgādina iespēju kā stresu mazinošus izmantot arī aptiekas produktu sortimentā atrodamus nervus tonizējošus un relaksējošus dabas līdzekļus.
Psihiski simptomi rodas tad, ja cilvēks nespēj adaptēties situācijā, kādā viņam ir jādzīvo. Stress ir spēcīgu kairinājumu rezultāts, kas iespaido mūsu psihi, fizioloģiju un veselību kopumā. Ja tas kļūst hronisks, parādās somatiski traucējumi, uzvedības problēmas, emocionāla nestabilitāte. Stresa ietekmē aktivējas organisma aizsargreakcijas: izdalās adrenalīns un kortizols, kas paātrina sirds ritmu, paaugstina asinsspiedienu, maina gremošanas procesus, apgrūtina elpošanu, izraisa reiboni, sliktu dūšu. Atsevišķas regulāras stresa epizodes var summēties un pāriet hroniskos traucējumos, kas izpaužas, piemēram, izdegšanas sindromā vai par depresijā, somatiskās slimībās. Ir zināms, ka ilgstošs stress un nervu pārslodze izjauc līdzsvaru starp emocionālo un fizisko pašsajūtu. Nevēlamo stresa efektu var koriģēt, lietojot nervus tonizējošus un relaksējošus fitopreparātus, kas palīdz novērst nervozitāti un trauksmes izjūtu, fizisku un emocionālu spriedzi, stabilizē mentālās spējas un risina arī miega problēmas.
Farmaceite Ērika Pētersone atsaucas uz bioloģijas zinātņu doktora, farmaceita Dailoņa Pakalna ieteikumiem un atgādina, ka līdzekļi, ar kuru palīdzību var veicināt organisma pretestības spējas un mazināt stresa izraisītos traucējumus, ir no dažādām farmakoloģiskām grupām ar daudzveidīgu darbības mehānismu, bet tos vieno kopīga iedarbība - organisma aizsargspēju veicināšana.
Tā eleiterokoka saknes drogai lielāka nozīme ir veselības saglabāšanā, nevis slimību ārstēšanā. Tā iedarbojas psihostimulējoši, stiprina izturību pret stresu un to lieto kā tonizējošu līdzekli noguruma, koncentrēšanās un darbspēju pasliktināšanās gadījumā. Mazinot stresa radītos traucējumus, eleiterokoka saknes droga stimulē organisma aizsargspējas un vitalitāti, uzlabo pašsajūtu, paaugstina fiziskās un garīgās darbspējas, labvēlīgi ietekmē ogļhidrātu vielmaiņu galvas smadzenēs. Mērenās devās drogai piemīt psihostimulējoša un tonizējoša darbība, taču tā neiztukšo organisma rezerves. Lietojot 3-4 nedēļas, var uzlaboties mentālā kapacitāte un samazināties pārpūles radīts nogurums. Šo drogu var kombinēt ar rožainās rodiolas sakneņu, leizejas sakņu, Ķīnas citronliānas augļu preparātiem.
Apiņa rogas lieto kombinētos preparātos, tostarp zāļu tējās, stresa, uzbudinājuma un bezmiega, klimaktērisko traucējumu gadījumā kopā ar salvijas, melisas, piparmētras lapām, pelašķa un pasifloras lakstiem, baldriāna saknēm, kumelītes un lavandas ziediem. Var noderēt trauksmes, imūnās sistēmas pavājināšanās gadījumos.
Liepas un lavandas ziediem, raudenes un virša lakstiem raksturīga mērena nomierinoša darbība. Nomierinošās tējās tie mazina stresa izraisītas bailes, fizisku un emocionālu spriedzi, pozitīvi ietekmē mentālās spējas un mierina, teic farmaceite Ērika Pētersone.
Depresija ir viens no izplatītākajiem psihiatriskajiem traucējumiem, un tā saistās ar organisma stāvokli, kas izraisa emociju, jušanas un mentālā stāvokļa pasliktināšanos, raksturīgs nomākts garastāvoklis, apetītes, miega traucējumi, nogurums, vājas koncentrēšanās spējas, neizlēmīgums. Ja novērots kāds no depresijas simptomiem, noteikti vajadzētu sazināties ar savu ģimenes ārstu. Depresija ir ārstējama slimība, tiesa, smagos gadījumos nepieciešama ārstēšanās stacionārā, tāpēc svarīgi slimību noķert jau tās aizmetnī. Kas no fitoterapijā izmantojamiem augiem būtu ieteicams? Asinszāles preparāti var noderēt vieglu depresīvu stāvokļu gadījumā (īpaši, ja tie saistīti ar klimaktēriskām pārmaiņām). Fitopreparātu sastāvā ieteicamai arī kalmes sakneņi, auzas laksti, vilkābeles drogas. Devas noteikti ir jāpielāgo, ņemot vērā organisma jutību un katra cilvēka individuālo panesību.
