Ko darīt, ja iegadījusies nervoza diena

 
VAJADZĪGA PAUZE. lai cik svarīgi būtu pienākumi, visbiežāk tos var atlikt uz piecām vai desmit minūtēm, lai uz brīdi atgūtos no stresa ©Depositphotos.com

Stress mūs panāk paredzamos un neparedzamos veidos, tāpēc nebeidzami aktuāli ir arī padomi, kā to mazināt.

Daudzus mēs jau zinām, piemēram, elpot dziļi, kārtīgi izgulēties, veikt digitālo detoksu - uz laiku atlikt malā visas savas viedierīces, klausīties nomierinošu, tīkamu mūziku, iedzert tasīti zāļu tējas, pamatīgi izvingroties, pastāstīt kolēģiem anekdoti, galu galā - sakārtot darāmo darbu sarakstu, rakstāmgaldu un visu savu dienas režīmu. Taču ir arī mazāk dzirdēti paņēmieni, ko vērts izmēģināt, ja pārņēmusi spriedze, liels uztraukums pirms kāda atbildīga vai nepatīkama notikuma.

Novērtē patieso risku

Ja šķiet, ka gaidāms kāds milzu pārbaudījums vai notikums, kuru «es nemūžam nepārdzīvošu», ieteicams to izvērtēt, uzdodot sev konkrētus jautājumus: kāds ir iespējamais sliktākais iznākums; ko es varu darīt, lai to nepieļautu; ko es varu darīt, lai glābtu situāciju, ja tas tomēr notiks? Parasti, šādi apsmadzeņojot situāciju, cilvēks secina, ka ir to pārāk dramatizējis, un varbūt pat iezīmējas kāds darbības plāns.

Ieteicams arī paraudzīties uz visu perspektīvā: es taču vienmēr esmu pārcietis sarežģītas dzīves situācijas, pārdzīvošu ar šo.

Izgaismojies

Vienkārša vizualizācijas tehnika: aizver acis, dažas reizes lēni un dziļi ieelpo, pēc tam iztēlojies, ka tavs ķermenis, sākot no galvas, piepildās ar baltu gaismu. Pēc dažām minūtēm jutīsies mierīgāk.

Paņem nelielu pauzi

Lai ko tu darītu, vairumā gadījumu tas nav tik ārkārtīgi steidzams pienākums, kas nevar pagaidīt piecas vai desmit minūtes. Uz brīdi novērsies un atvēli laiciņu tam, kas tev patīk - izkusties, mazliet pameditē, ieelpo svaigu gaisu, izdzer glāzi ūdens, izlasi iecienītā autora aforismu, apskati tuvo cilvēku bildes, nosūti jauku īsziņu, uzdejo savas iemīļotās dziesmas pavadībā.

Iztēlojies, ka viss jau garām

Lai mazinātu satraukumu un nervozitāti pirms kāda spriedzes pilna notikuma, ieteicams domās tam «pārlēkt pāri» - iztēloties, ka tas ir jau garām. Nav svarīgi, vai tā ir publiska projekta prezentācija, eksāmens, darba intervija, valsts iestādes apmeklējums, nepatīkams medicīnisks izmeklējums vai kas cits. Piemēram, iedomājies, kā pēc izmeklējuma tu mierīgi dodies uz savu mašīnu vai uz trolejbusa pieturu un dzīve rit tālāk vai arī pēc prezentācijas esi apmierināts un lepojies ar sevi, ka ātri un viegli izdevies ierēdņiem iesniegt visus vajadzīgos dokumentus. Jo dzīvāk un detalizētāk spēj to iztēloties, jo vairāk atkāpjas stress.

Izvingrini seju

Stress skar arī sejas muskuļus, un, tos atslābinot, var stresu mazināt. Piemēram, var piepūst vaigus, cik stipri vien iespējams, tad gaisu izpūst un atkārtot to vēlreiz - tas ļauj mazināt saspringumu mutes, deguna un žokļu apvidū. Var arī savilkt lūpas «o» veidā, cik cieši vien iespējams, un pēc tam maksimāli plati pasmaidīt. Atkārtojot to vairākkārt, var mazināt spriedzi mutes, zoda un deguna zonā. Savukārt lūpu savilkšana un vaigu «iesūkšana» uz iekšu, atdarinot zivs izteiksmi, kalpo sejas muskuļu atbrīvošanai un, paraugoties uz sevi spogulī, liek pasmieties, kas arī noder stresa mazināšanai. Savukārt, lai atspriegotu zodu, kaklu un žokli, var atgāzt galvu atpakaļ, izvirzīt žokli uz priekš, cik tālu vien iespējams, un savilkt lūpas. Tas jāatkārto vairākas reizes.

Atceries ko smieklīgu

Atsauc atmiņā un vizualizē situāciju, kas lika tev smieties, vai gar zemi krītot. Smiekli palīdz pārvarēt spriedzi. Smejoties tiek nodarbināti muskuļi, un tā ir sava veida fiziskā aktivitāte. Kad cilvēks smejas, negatīvās, stresu izraisošās emocijas kaut uz brīdi atkāpjas. Ja izdodas uz situāciju paraudzīties caur humora prizmu, tas vājina stresa ietekmi. Labais efekts sasniedzams vienā minūtē.

 

Rīgas namu pārvaldnieks