Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Katrs astotais jaunietis Latvijā stresu mēdz “apēst”

© Dmitrijs Suļžics/F64

Katrs astotais jaunietis Latvijā stresu mēdz “apēst”, ēdot par daudz un pat nekontrolēti, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Veselības indeksa rezultāti rāda, ka tendence pārēsties uztraukuma laikā piemīt 12% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Kā rāda Veselības indekss, tad tieši jaunākiem cilvēkiem ir tendence ar ēdiena palīdzību “risināt” stresa situācijas, jo arī vecumā grupā no 25 līdz 34 gadiem šādu kaitīgu ieradumu atzinuši 9% aptaujāto. Citās vecuma grupās rādītāji ir zemāki. Vidēji Latvijā 7% iedzīvotāju visās vecuma grupās atzīst, ka viņiem piemīt “pārāk liela un nekontrolēta ēšana stresa apstākļos.

Nespēju iekļauties sabiedrībā kompensē ar pārēšanos

Ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš skaidro, ka ēšanas traucējumi visbiežāk pirmoreiz parādās pusaudžiem pubertātes vecumā, taču viņi paši šādas problēmas neatpazīst un neatzīst, tādēļ te liela loma ir vecākiem. “Pusaudzis vēlas būt pieņemts tajā sabiedrībā, kāda ir mums apkārt un kurā lielu lomu spēlē sociālie tīkli. Ja viņš nejūtas piederīgs, var rasties trauksmes, depresīvs noskaņojums un tiek meklēti veidi, kā no šī stāvokļa izkļūt, tai skaitā ēšana.” Ārsts aicina vecākus pievērst uzmanību jauniešu svara izmaiņām - vai tās nenotiek ļoti strauji, iespējams, mājās sāk “pazust” ēdiens vai arī pusaudža istabā uzrodas daudz ēdiena iepakojumu.

“Tas ir jāuztver kā signāls, ka ar pusaudzi būtu svarīgi veikt atklātu sarunu, bet bez gaidām, ka situācija atrisināsies ātri un vienkārši. Jāsaprot, ka šādus traucējumus pusaudzis nevar pārvarēt tikai ar gribasspēku vai vienkārši pārtraukt,” norāda J.Vītiņš. Speciālisti novērojuši, ka nereti ēšanas traucējumi pusaudžiem “iet roku rokā” ar citu kaitīgu vielu lietošanu. Proti, - nespēja atteikties no vienas vielas lietošanas izraisa ēšanas traucējumus.

Ēdiens rada īslaicīgu labsajūtu, bet nerisina problēmas

Psihoterapeits skaidro, ka, paaugstināta satraukuma laikā, ikvienam cilvēkam var būt vēlme sev “palīdzēt” tieši ar ēdienu. Turklāt šajos periodos cilvēki mēdz izvēlēties ogļhidrātiem un taukiem bagātus ēdienus. “Šāds ēdiens stimulē serotonīna izdali un uz mirkli satrauktās emocijas “salabo atpakaļ”. Cilvēks jūtas labi, taču labsajūta ir īslaicīga. Ēdiens nemazina radušās problēmas, tas tikai ļauj uz kādu brīdi sajuties labi,” tā J. Vītiņš. “Nereti labsajūtas mirkļa izbeigšanās stimulē vēlmi atkal uzēst, jo prāts saka - kad tu biji paēdis, tu juties labi.”

Kā uzsver psihoterapeits, galvenais ir sevi nenosodīt, bet gan nepalaist garām to mirkli, kad ēšanas process ir izgājis ārpus kontroles. “Signāls, ka ēdam par daudz, ir svara palielināšanās. Tas ir objektīvs rādītājs, pēc kura tiešām varam pateikt, ka mūsu spēja kontrolēt apēstā daudzumu ir zaudēta. Un tad ir jāpieņem lēmums - vai es pats varu tikt galā ar problēmu, vai tomēr jāvēršas pie speciālista” skaidro J. Vītiņš.

Necīnīties ar savu ķermeni, bet atrast saskaņu ar to

Psihoterapijas speciālisti iesaka ikvienam, kurš pamanījis šādu ēšanas tendenci sevī, neuzsākt cīņu ar to. Kā uzvarēt sevi - tas nav pareizais jautājums, daudz precīzāk ir jautāt - kā man veidot saskaņu ar to ķermeni, kāds man ir? To iespējams izdarīt, ievērojot piecus vienkāršus soļus: ēst tikai tad, kad esi izsalcis; ēst to ēdienu, pēc kā ir izsalcis ķermenis; atrast, kāpēc tu ēd tad, kad tu neesi izsalcis; izgaršot katru kumosu un pārtraukt ēst tai brīdī, kad ir sāta sajūta. “Galvenais - sadzirdēt to, ko vēlas tavs ķermenis, nevis klausīties apkārt ap mums nemitīgi esošajā mediju troksnī,” saka J. Vītiņš.

Psihoterapeita teiktajam piekrīt farmaceite, “Mana Aptieka” Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene, norādot, ka viens no svarīgākajiem noteikumiem ēšanas laikā ir “nesteigties un ēst lēnām, izgaršojot ēdienu”. “Sāta sajūta nerodas uzreiz. Ir jāpaiet laikam, līdz smadzenes saņem signālu “pietiek”. Tādēļ, pirms stiep roku pēc vēl vienas porcijas, uzgaidi brīdi, iespējams, ātri vien sapratīsi, ka papildus porciju nemaz nevajag,” tā A. Ritene.

“Regulāra pārēšanās ar laiku rada risku fiziskajai veselībai, īpaši jau jauniešiem, kuru organisms vēl tikai attīstās. Liekais svars vai arī otra galējība - pārāk mazs svars - var ietekmēt hormonu līdzsvaru un rada risku nākotnē saskarties ar nopietnām veselības problēmām,” teic A. Ritene. “Vecāki var palīdzēt saviem bērniem jau no mazotnes mācot ēst veselīgu un sabalansētu pārtiku, izvēlēties slāpju veldzēšanai nevis saldu limonādi, bet ūdeni, neēst nevajadzīgi kārumus, bet, ja tomēr gribas - izvēlēties mazu porciju vai veselīgu našķi. Bērnībā radušies ieradumi ļoti palīdzēs turpmākajā dzīvē izvairīties no ēšanas traucējumiem,” saka farmaceite.