Sievietes, jo sevišķi vidējā mūža posmā, cieš no spriedzes smagāk nekā vīrieši, piedzīvojot fiziskas un emocionālas stresa izpausmes, piemēram, galvassāpēs, vēdera pūšanos, spēku izsīkumu, aizkaitināmību un skumjas, vēsta Prevention.
Viskonsinas universitātes Medisonas vecuma izpētes institūta speciālistu apkopotie dati liecina, ka šajā vecumposmā sievietēm gan ģimenē, gan darbā ir vairāk stresa pilnu notikumu nekā vīriešiem vai sievietēm citos vecumposmos. Cita starpā tas paaugstina arī otrā tipa diabēta risku. Sievietēm kopumā ir lielāka nosliece uz depresiju un trauksmi, viņu smadzenes jutīgāk reaģē uz stresa faktoriem.
Atšķirīgs ir arī mehānisms, kā vīrieši un sievietes pārvar stresu: vīrieši biežāk spēj atstāt nepatīkamu notikumu vai konfliktu pagātnē un ātrāk sākt rīkoties, lai risinātu konfliktus, kamēr sievietes notikušo pārdzīvo un vizualizē atkal un atkal. Viņas grib par to daudz runāt, kas vīriešiem nereti šķiet lieki un nesaprotami.
Arī līdzcilvēkiem, kuri nonākuši stresā, sievietes vairāk cenšas sniegt emocionālu atbalstu, un to pie viņām bieži meklē arī vīrieši. Savukārt vīrieši vairāk ir tendēti sniegt materiālu vai fizisku atbalstu, nevis mierinājumu. Ja sieviete, kura nonākusi stresa situācijā, nevar rimties par to runāt, psihologi iesaka viņu gluži vienkārši uzklausīt, nevis mētāties ar tādām frāzēm kā «es tavā vietā par to neuztrauktos», liekot manīt, ka sarunas biedrs viņas problēmas uzskata par maznozīmīgām.
