Stress

Parasti domājam, ka stress visvairāk ietekmē galvu un sirdi — domāšanu, koncentrēšanos, miegu, emocijas. Taču viena no pirmajām sajūtām, kas kļūst blāvāka, ir oža. Un tas nav nejauši: smadzenes stresa stāvoklī tiešā veidā “atslēdz” ožas sistēmu, jo tā tām šķiet mazsvarīga, salīdzinot ar izdzīvošanu, skaidro “verywellhealth.com”.

Laipnība varētu būt ilga mūža noslēpums. Laipni cilvēki labāk tiek galā ar stresu un sarežģītām dzīves situācijām, kas pozitīvi ietekmē viņu nervu sistēmu un vispārējo veselību. Šī noturība savukārt var ietekmēt hronisku slimību, piemēram, hipertensijas vai lipīdu metabolisma traucējumu, gaitu.

Šis psiholoģiskais tests ļaus ieskatīties sevī, ieklausīties savā zemapziņā un, iespējams, iegūt svarīgas norādes. Tas notiek bieži: šķiet, ka dzīvē viss notiek labi, ir uzticīgi draugi, mīloša ģimene, darbs, mājas, hobiji, bet dvēsele joprojām jūtas kā bedrē. Jūtat iekšēju diskomfortu, neapmierinātību ar sevi vai savu dzīvi, lai gan objektīvi viss šķiet kārtībā. Izklausās pazīstami?

Jauni pētījumi liecina, ka suņi piedzīvo gan kāpumus, gan kritumus tāpat kā viņu saimnieki, un viņu emocijas varētu ietekmēt tie paši gēni kā cilvēkiem, vēsta “Irish Independent”.

Šis ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot garastāvokli.  Nosaukta jaukākā stresa pārvarēšanas metode: runā par video skatīšanos ar dzīvniekiem.

Stāsti par cilvēkiem, kuri vienas nakts laikā nosirmojuši no šoka vai bailēm, klīst kopš seniem laikiem. Tie parasti parādās filmās, karavīru atmiņās vai literatūrā — un rada sajūtu, ka dramatisks notikums tiešām var “izdedzināt” matu pigmentu vienā mirklī. Bet vai tas ir iespējams arī reālajā dzīvē? Skaidro “healthline.com”.

Psihologi atklājuši negaidītu celulīta cēloni. Tā var būt arī iekšēja stresa izpausme. Celulīta faktori var būt hormonālās izmaiņas, stress, miega trūkums un mazkustīgs dzīvesveids.

Pasaulē, kas pilna ar ekrāniem un īsiem sociālo mediju klipiem, labā vecā grāmata dažreiz tiek aizmirsta. Koncentrēšanās uz stāstu, kas ilgst vairāk nekā 60 sekundes, īpaši tādu, kur mums pašiem jāsaliek kopā krāsainie attēli, kļūst arvien grūtāka.

Dažiem cilvēkiem ir grūti tikt galā ar stresu un ātri atpūsties. Īpaši tas ietekmē trīs zodiaka zīmes. Pamata miera sajūta mums atvieglo dzīves gaitu. Tomēr vienmēr ir cilvēki, kuriem neizdodas atrast savu iekšējo mieru.

Tas, ko ēdat un dzerat gan pirms lidojuma, gan tā laikā, var būtiski ietekmēt jūsu labsajūtu - saskaņā ar “Travel and Leisure”, uztura eksperti iesaka izvairīties no našķošanās vai uzkodām, lai ceļojums būtu ērtāks.

Vai esat dzirdējuši, ka mājdzīvnieki palīdz mazināt stresu? Pūkaina drauga redzēšana var likt izzust visām jūsu raizēm. Taču psihologi saka, ka tas nav tik vienkārši.

Mēs bieži uzskatām, ka raudāšana ir vājuma pazīme. Bērniem to aizliedz, pieaugušajiem – liek savaldīties. Taču zinātnieki arvien biežāk uzsver: asaras ir viena no ķermeņa aizsargreakcijām, un to apspiešana var burtiski ietekmēt mūsu veselību – arī imūnsistēmu. Kāpēc tā? Skaidro “Mindfull”.

Jauns pētījums, kurā tika aptaujāti vairāk nekā 5000 ceļotāju visā Eiropā, atklāja, ka ceļošana palīdz tūkstošgades paaudzei un Zoom lietotājiem mazināt stresu, cīnīties ar vientulību un uzlabot vispārējo labsajūtu, ļaujot viņiem izrauties no ikdienas rutīnas, ziņo Tengri Life, atsaucoties uz Euronews.

Stress ietekmē ne tikai mūsu garastāvokli, miegu un koncentrēšanās spējas, bet arī ādas stāvokli. Āda ir mūsu organisma lielākais orgāns un viens no pirmajiem, kas “reaģē” uz emocionālo spriedzi. Pūtītes, sausums, apsārtums vai paātrināta novecošanās – tās visas var būt stresa blaknes. Par laimi, ādas veselību var atjaunot ne tikai ar dārgiem krēmiem, bet arī mainot ieradumus un rūpējoties par sevi no iekšpuses, raksta “healthline.com”.

Ja jūties nedroši vidē, kur apkārt ir daudz cilvēku, piemēram, veikalā vai sabiedriskajā transportā – tie var būt pirmie simptoni, kas liecina par mentālās veselības problēmām. Un galvenais “vaininieks” tajā ir stress, ko pirms 100 gadiem neviens nepazina. Kādu ļaunumu stress nodara organismam, TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas dibinātājs Andris Skride.

Vai esi kādreiz pieķēris sevi runājam skaļi, ejot pa ielu vai darot ikdienas darbus? Lai arī tas bieži šķiet dīvains ieradums, psihologi arvien biežāk uzsver, ka pašsaruna var būt vērtīgs instruments koncentrēšanās, emocionālās veselības un stresa mazināšanas veicināšanai, raksta “Psychology Today”.

“To man arī teica ārsti, ka stress ir viens no kancirogēniem aspektiem,” raidījumā “Dzīvei nav melnraksta" pārdomās par to, kāpēc viņai radās krūts vēzis, dalās TV žurnāliste Henrieta Veroustinska.

Kosmosa lidojumi var izraisīt astronautu kaulu blīvuma zudumu, smadzeņu un acu nervu pietūkumu, kā arī gēnu izpausmes izmaiņas. Jaunākie pētījumi liecina, ka laika pavadīšana kosmosā ir līdzīga straujai novecošanai, vēsta “NBC News”.

Latvijas Prokuroru biedrība nepiekrīt valsts iecerētajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, kas paredz paaugstināt izdienas stāžu un pensionēšanās vecumu prokuroriem.

Ikdienā mēs bieži meklējam ātrus un vienkāršus veidus, kā mazināt stresu – elpošanas tehnikas, īsas pastaigas vai meditāciju. Taču psihologi norāda, ka palīdzēt var arī pavisam vienkārši pirkstu vingrinājumi - tie ne tikai atslābina nervu sistēmu, bet arī palīdz uz brīdi novērst domas no saspringtās situācijas, turklāt tos ir ērti izpildīt arī pie galda darba vietā, pat nepieceļoties! Iesaka “Psychology Today”. Izmēģini pats un parādi bērnam, gatavojoties jaunajam mācību gadam!