Stress

Samierināties ar lielām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām vai koronavīrusa pandēmiju, kara draudiem un nestabilitāti var būt grūti un nepārvarami. Pārmaiņu ietekme ir biedējoša un tikai pasliktināsies, ja nekavējoties nerīkosimies, raksta climatecouncil.org.au.

Masāža ir viena no vecākajām ārstniecības metodēm, kas saskaņā ar ķīniešu ierakstiem ir datēta pirms 3000 gadiem.

Daudzās jogas praksēs tiek izmantota elpošana, panākot dažādus efektus. Kā elpošanas prakse faktiski darbojas un kā tā ietekmē fizioloģiju un pat salīdzinājumā ar apzinātības meditāciju?

Kāpēc tik daudziem no mums ir grūti patiesi atpūsties? Tas var būt tāpēc, ka relaksācijai ir vajadzīgas nelielas pūles.

Paaugstinātos stresa apstākļos, daļa cilvēku mēdz neēst nemaz, tikmēr citi, lai justos labāk, ēd visu, kas ir pa rokai. Ja esat otrā tipa cilvēks, tad šāda emociju apēšana var rezultēties liekajā svarā, lai tā nenotiktu ņemiet vērā šos trīs padomus!

Svara pieaugumu var veicināt daudz un dažādi faktori, tai skaitā paaugstināts stresa līmenis. Uzziniet, kā tieši stress veicina svara pieaugumu, izlasot šos sešus uztura speciālistu izceltos faktus!

Mūsdienu steidzīgajā ritmā daudzi cilvēki mēdz ciest no pārlieku stresa. Stress var parādīties dažādās ikdienas situācijās un katram ir savs veids, kā ar to cīnīties. Viena no metodēm, ka samazināt stresu, ir mīcīt anti-stresa bumbiņu.

Trauksme, saspringums un paātrināta sirdsdarbība – šie stresa simptomi ir dabiska organisma atbildes reakcija uz kairinātāju, piemēram, nepatīkamu situāciju, problēmu vai citiem faktoriem, kas veicina spriedzi. Piedzīvojot stresu, virsnieru dziedzeris izstrādā stresa hormonus, kas īstermiņā ir noderīgi – tie palīdz sagatavoties apdraudējumam, tā ļaujot organismam mobilizēties un sekmīgi pārvarēt stresa situāciju. Tomēr gadījumos, kad stress kļuvis par ikdienu, tā ietekme var būtiski kaitēt cilvēka pašsajūtai un veselībai. Kas īsti ir stress, kādu funkciju pilda stresa hormoni un kā iespējams mazināt spriedzi, stāsta farmaceite Amanda Ozoliņa.

Kā zināms, tad mazkustīgs dzīvesveids un neveselīga pārtika var veicināt svara pieaugumu. Neirozinātniece, ārste Tali Šarota norāda, ka ir vēl viens faktors, kas var veicināt tauku uzkrāšanos vēdera zonā, vēsta "Daily Star".

Vairāk nekā divas trešdaļas (68%) iedzīvotāju nodarbojas ar radošām aktivitātēm, tādām kā dažādiem mākslas veidiem, rokdarbiem, mūzikas instrumentu spēlēšanu vai radošo rakstīšanu. Pie kam 89,5% respondentu no 190 cilvēkiem, kuri aizpildīja Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) augusta aptauju par radošo aktivitāšu saistību ar psihiskās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, atzina, ka nodarbošanās ar dažādām radošām aktivitātēm palīdz samazināt stresu vai trauksmi.

Satraukums, ekonomiskas un finansiālas grūtības, neskaidrība par rītdienu, slimības, arī gluži ikdienišķas neveiksmes var summēties krietnā stresa devā. Meklējot padomus stresa ietekmes mazināšanai, farmaceite Ērika Pētersone atgādina iespēju kā stresu mazinošus izmantot arī aptiekas produktu sortimentā atrodamus nervus tonizējošus un relaksējošus dabas līdzekļus.

Noņem stresu darba laikā, izveidojot īpašu anti-stresa baloniņu! Tā spaidīšana palīdzēs jums justies labāk, jo visas emocijas izliksiet mīcīšanas procesā.

Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tomēr pārmērīgās devās tas ir postošs. Cik daudz tad galu galā mēs drīkstam stresot, lai nenodarītu sev pāri?

Mūsdienu steidzīgajā ritmā arvien vairāk cilvēku izjūt trauksmi un stresu. Tas nav nekas jauns. Stress un trauksme tiešā veidā ietekmē mūsu labsajūtu un tas nav nekas patīkams. Stresu var mazināt dažādos veidos, arī visai neparastos.

Stress var veicināt daudzas veselības problēmas, tostarp galvassāpes, sirds slimības un pat diabētu. Tāpēc ir svarīgi mēģināt samazināt stresa līmeni, cik vien iespējams.

Gadiem ejot teju ikvienam var parādīties sirmi mati. Vieni par to priecājas, tikmēr citi ir ļoti neapmierināti, jo šķiet, ka tā ir pirmā novecošanās pazīme. Zinātnieki nākuši klajā ar jaunu pētījumu, kurā atklāts, ko nepieciešams darīt, lai novērstu priekšlaicīgu nosirmošanu, ziņo "Eat This, Not That".

Saspringtais eksāmenu un sesijas laiks, akadēmisko darbu aizstāvēšana un prezentēšana, kā arī publiska uzstāšanās spēj radīt lielu stresu un nemieru ikvienam skolēnam un studentam. Kādēļ pirms svarīgiem notikumiem rodas stress? Kā ar to tikt galā? Stāsta Veselības centra 4 Preventīvās medicīnas klīnikas Anti-Aging Institute ACSTH sertificēta personīgās izaugsmes trenere Zane Jankovska un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Psihologs Rūperts Saunders pastāstīja, kā tikt galā ar stresu un trauksmi pasaules notikumu dēļ. Par to raksta The Sydney Morning Herald.

Psiholoģe Gabija Gudjē no Austrālijas atklājusi vienkāršu vingrinājumu, kas var palīdzēt mazināt stresu un to var praktizēt katru dienu, raksta hronika.info.

Arvien populārākas kļūst dažādas antistresa rotaļlietas. Pēdējā laikā lielu popularitāti ir ieguvusi pop it rotaļļieta, kuru stresa brīžos spiežot var nomierināties. Tās princips ir pavisam vienkāršs, uz rotaļlietas vienas puses ir izvirzījušās ārā "pumpiņas" un, lai nomierinātos, tās ir nepieciešams spiest uz otru pusi. Šādu rotaļlietu jeb stresa "noņēmēju" var ļoti vienkārši pagatavot arī mājās!