Prokurori: Latvijā laiks, kas tiek faktiski pavadīts pensijā, ir ievērojami īsāks nekā citur Eiropā

Prokuroru biedrība nevar piekrist apgalvojumam, ka prokurori ir viena no sabiedrības uzticību balstošajām profesijām, taču tās specifika ne vienmēr atbilst izdienas pensiju pamatkritērijiem - tas ir, būtiskiem un ilgstošiem veselības vai dzīvības riskiem darba vidē. Šāds apgalvojums biedrības ieskatā ir deklaratīvs un patiesībai neatbilstošs, aģentūru LETA informēja biedrība.

Biedrība norāda, ka ir pētījumi, kas apliecina, ka patstāvīgs paaugstināts stresa līmenis ir būtisks veselības un dzīvības risks ilgtermiņā.

Nav apstrīdams arī tas, ka neviena cita valsts profesija nenonāk tiešā vērtību konfrontācijā ar noziedzīgo pasauli, proti, vienīgi prokuroram ir valsts piešķirtas tiesības un pienākums apsūdzēt kādu personu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, proti, veikt kriminālvajāšanu un uzturēt valsts apsūdzību tiesvedībā.

Pirmsšķietami var domāt, ka prokurora darba pienākumi nav saistīti ar veselības un dzīvības riskiem ikdienā, tomēr, kā apgalvo biedrībā, praksē konstatēti gana bieži gadījumi, kad tiek apdraudēta prokuroru reputācija, veselība, īpašums un citas mantiskās intereses, un arī dzīvība, lai arī tas publiski neizskan.

"To saistām ar šīs ekskluzīvās kompetences ikdienā pastāvošo patstāvīgo spriedzi, kas prasa ievērot augstāko standartu specifisku morāles un ētikas disciplīnu, ko valsts un arī sabiedrība no prokurora sagaida. Par šīm gaidām valsts ir apņēmusies personas, kas šo atbildību uzņemas, atalgot ne tikai šodien, bet arī beidzot izdienas gaitas. Tieši tāpēc šī profesija bauda sabiedrības uzticību," norādīja biedrībā.

Visiem izdienas pensiju pretendentiem un saņēmējiem nav vienādi un salīdzināmi apstākļi, tāpēc faktiski salīdzināt un vienādot apstākļus var tikai konkrētās profesijas ietvarā. Tas savukārt liek secināt, ka jau patlaban dažādos tiesiskajos apstākļos strādā un strādās vienas profesijas pārstāvji, kas absolūti lieki nostata un nostatīs kolēģus vienu pret otru, norādīja biedrībā.

Pētījumi norādot uz to, ka Latvijā arī laiks, kas tiek faktiski pavadīts pensijā, ir ievērojami īsāks nekā citās Eiropas valstīs.

Kad darba mūžs ir aptuveni vienāds un tādējādi arī ir pamats domāt, ka valsts īstenotās pensiju sistēmas un nodokļu politikas rezultātā plānotās pensijas apmērs arī tuvināts citu valstu apmēriem, tomēr tā tas nav.

Tā kā pensijas saņemšanas laiks dzīves ilguma rezultātā ir ievērojami īsāks, esot pamatoti uzskatīt, ka pensiju un pat tieši izdienas pensiju sistēma tomēr neesot valsts budžeta lielākais slodzes radītājs, uzskata biedrībā. Tādējādi, raugoties no sociāli atbildīgas valsts perspektīvas, sociāli aizsargājamo personu tiesību būtiska grozīšana un ietekmēšana ir grūti izskaidrojama un attaisnojama.

Lai arī nevar noliegt, ka prokuroru un ne tikai prokuroru atalgojums gadu gaitā ir ievērojami pieaudzis, tikpat nevar noliegt arī to, ka 2008.gada finanšu krīzes rezultātā tā brīža atalgojums prokuroriem tika samazināts pat par 50%. Tādējādi algu pieaugums drīzāk ir jau īstenoto taupības pasākumu pakāpeniska novēršana - kompensēšana, nevis atalgojuma pieaugums pēc būtības, uzsvēra biedrībā.

Jau ziņots, ka sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu, paredz otrdien valdībā konceptuāli atbalstītais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu.

Vienlaikus par Valsts kancelejas rosinātajām izmaiņām vēl paredzētas tālākas diskusijas arī Saeimā un gala lēmumu pieņems parlamentārieši. Tostarp Kultūras ministrijai tiek paredzēta iespēja izstrādāt alternatīvu piedāvājumu attiecībā uz atsevišķām mākslinieku profesijām.

Valsts kanceleja piedāvā no izdienas pensiju profesiju loka izslēgt prokurorus, tiesnešus (paredzot speciālo pensiju), diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus (paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā), kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba (dienesta) pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus. Tas būtu saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām.

Tai pat laikā Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz izdienas profesijās nodarbinātajām personām, kuras 2027.gada 1.janvārī jau atrodas dienestā vai darba attiecībās (izņemot personas, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju), pakāpeniski palielināt izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamo minimālo vecumu un darba stāžu.

Gan darba stāžu, gan vecumu plānots celt par sešiem mēnešiem ik gadu, līdz tas palielināsies par pieciem gadiem vispārējā gadījumā, bet par desmit gadiem - prokuroriem. Pakāpeniskais izdienas vecuma un stāža palielinājums par pieciem gadiem ar soli seši mēneši gadā netiks attiecināts uz izdienas profesijās nodarbinātajiem, kuri izdienas profesijā ir sasnieguši 15 gadu stāžu.