reģioni

Ainaži Latvijas sabiedrībā pamatā asociējas ar diviem jēdzieniem – Krišjānis Valdemārs un pirmā Latvijas jūrskola, kas būtībā ir viens un tas pats, jo Vidzemes jūrmalā pie Igaunijas robežas atrodas latviešu profesionālās jūrniecības šūpulis.

Ainažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir dibināta 1926. gada 15. decembrī. Iemesls tās dibināšanai ir gauži vienkāršs un vienlaikus skarbs – 1925. gadā nodega dzirnavas un kokzāģētava.

Šogad Ainažiem aprit 90 gadu, kopš tai piešķirtas pilsētas tiesības. Tas ir labs iemesls, lai kopā sanāktu visi, kurus ar Ainažiem saista senākas un arī pavisam jaunas saites.

Ainaži – senā, savulaik plaukstošā ostas pilsēta un Latvijas kuģniecības šūpulis – šobrīd pārtapuši par miera ostu, kurā valda harmonija ar vidi, ar jūru un cilvēkiem, kuri paši sevi sauc par skarbiem.

2009. gadā teritoriālās reformas rezultātā Ainaži kļuva par Salacgrīvas novada sastāvdaļu. Kā šodien dzīvo ainažnieki, kādas ir tuvākās attīstības perspektīvas un nākotnes vīzijas, vairāk stāsta Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Būt piederīgiem Jelgavai – līdzdarboties tās ekonomiskajos un sociālajos procesos un savas kompetences ietvaros padarīt jelgavnieku dzīvi labāku ir viens no SIA Pils aptieka ilglaicīgi īstenotajiem mērķiem.

Runājot par skolām un to izaicinājumiem, pirmās asociācijas vienmēr raisās par izglītības kvalitātes uzlabošanu. Taču Jelgavas Valsts ģimnāzijai šis ir arī citu izaicinājumu laiks, jo jāspēj realizēt 6,7 miljonus eiro vērtu ģimnāzijas ēkas rekonstrukcijas projektu, kura ietvaros renovēta tiks ne tikai pati ēka un telpas, bet arī pārbūvēts stadions, labiekārtota apkārtne un iegādāti moderni mācību līdzekļi.

Pagaidām viss liecina, ka Latvijas graudaugu ražas būs ļoti labas un, iespējams, tiks pārsniegts pagājušā gada rekords, kad Latvijā kopumā iekūla trīs miljonus tonnu graudu.

Pagājušajā piektdienā ceturto reizi norisinājās nu jau tradicionālais uzņēmēju klubu tikšanās pasākums, ko organizē Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija sadarbībā ar Darba devēju konfederāciju. Jelgavā ieradās ap 100 uzņēmēju no Rēzeknes, Līvāniem, Rīgas, Dobeles, Cēsīm un, protams, paši jelgavnieki.

«Par darba aizsardzību un ugunsdrošību uzņēmums bieži vien sāk domāt tikai tad, kad notiek nelaimes gadījums vai uzņēmumā ir ieradušās kontrolējošās iestādes. Tomēr pēdējos gados situācija sāk uzlaboties un uzņēmēji sāk saprast, cik svarīgi ir šīs jomas sakārtot jau laikus,» atzīst kompetentās institūcijas VDU System valdes locekle un darba aizsardzības vecākā speciāliste Evita Kazule.

Tie, kuri kaut reizi bijuši viesos Jelgavas biedrībā «Atbalsta un rehabilitācijas centrs Svēteļi», zina, ka vienmēr tiks garšīgi un sātīgi pacienāti.

SIA Alejas projekti ir viens no pieredzes bagātākajiem teritoriju labiekārtošanas un apzaļumošanas jomas uzņēmumiem – nu jau aprit 16 gadu kopš tā izveidošanas. Uzņēmums bieži konkursa kārtībā saņem Jelgavas un citu pašvaldību pasūtījumus, kā arī privāto uzņēmumu un privātpersonu pasūtījumus.

«Pilsētas svētku laiks ir tas, kad ciešāk domājam par vērtībām, ko radām un ieguldām savā pilsētā. Saliekot kopā 60 tūkstošu Jelgavas iedzīvotāju labās domas un darbus, rodas vesela straume, kas pilsētai ļauj augt un kļūt stiprākai. Mūsu pienākums ir ielikt savu artavu pilsētas dzīves uzlabošanā, līdzdarboties pievienotās vērtības radīšanā. Jo pievienotā vērtība nav tikai ekonomisks rādītājs. Tas ir arī rādītājs, kas izmērāms sajūtās, iespējās un prasmēs,» Jelgavas pilsētas svētku nedēļā intervijā Neatkarīgajai uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Sešpadsmit gadu vecais daugavpilietis Deniss Vasiļjevs Latvijas vēsturē ieies kā pirmais mūsu valsts daiļslidotājs, kuram pasaules čempionātā pieaugušo konkurencē ir izdevies iegūt augsto 14. vietu.

Šā gada 15.–17. jūlijā Daugavpils cietoksnī notiks Starptautiskais Kara vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls, kurā piedalīsies Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas kara vēstures rekonstrukcijas klubu dalībnieki.

Kopš šā gada 24. aprīļa Daugavpils Marka Rotko centrā ir skatāmi seši jauni pasaulslavenā mākslinieka darbi, kuri, tāpat kā iepriekšējā kolekcija, retrospektīvi atspoguļo Rotko daiļradi dažādos dzīves posmos. Kritiķi lēš, ka jaunā ekspozīcija ir vēl vērtīgāka par to, kura Daugavpilī bija skatāma līdz aprīlim. Jāatzīmē, ka nevienā citā Austrumeiropas muzejā nav apskatāms tik liels skaits šī mākslinieka darbu.

Līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, kurās izvietots kāds no valsts nozīmes olimpiskajiem centriem, tajā skaitā Valmierā un Ventspilī, ar pašvaldības deleģējuma līgumu visa Daugavpils sporta infrastruktūra, tostarp stadioni, baseini, ledus halle un dienesta viesnīcas, ir nodota Daugavpils Olimpiskā centra pārziņā.

Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldē (SLP) jaunu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības veidu ieviešanai tiek veikta starpinstitucionāla sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī starpprofesionāla sadarbība.

Līdz ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma pieņemšanu, pašvaldībām ir radusies iespēja pēc saviem ieskatiem līdzfinansēt privātmāju pieslēgumu izbūvi centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, it īpaši, ja tie ir izbūvēti par pašvaldības, valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Daugavpils pilsētas dome šo iespēju ir izmantojusi, un šiem mērķiem šā gada pilsētas budžetā ir paredzēti 200 tūkstoši eiro.

«Ja ir profesija, izdzīvot var visos laikos,» pārliecināta ir Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) Daugavpils Būvniecības tehnikuma direktore Ināra Ostrovska. Pagājušajā gadā tehnikums atzīmēja pastāvēšanas 50. gadskārtu un turpina savu izaugsmi – palielinās piedāvāto mācību programmu klāsts, tiek attīstītas profesionālās izglītības programmu īstenošanas vietas Dagdā un Ludzā, kā arī pieaug izglītojamo skaits.