Aktualitāte – atkritumu apsaimniekošana

ELEGANTI. Pilsētas vizuālais noformējums un kārtība lielā mērā ir uzņēmuma Jēkabpils pakalpojumi darbinieku nopelns © Ojārs Lūsis

No šā gada jūnija SIA Jēkabpils pakalpojumi ir 100% pašvaldības kapitālsabiedrība. Pārmaiņas uzņēmuma īpašnieku sastāvā paver jaunus attīstības ceļus, kas dos iespēju aktīvāk strādāt pie pilsētai būtiskiem jautājumiem komunālās saimniecības jomā, tostarp atkritumu apsaimniekošanā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka skaidro: «Līdz šim uzņēmumam bija divi īpašnieki - 49% no kopējām akcijām piederēja privātai kompānijai. Privātais uzņēmējs izrādīja iniciatīvu savas kapitāldaļas pārdot, un tās iegādājās Jēkabpils pilsētas pašvaldība - līdz ar to uzņēmums ir 100% pašvaldības pārziņā. Līdz ar šīm izmaiņām tiks veiktas arī citas juridiska un saimnieciska rakstura izmaiņas, lai uzņēmuma darbība atbilstu likumā noteiktajai kārtībai, kā saimnieciskā darbība jāveic valstij un pašvaldībām piederošos uzņēmumos.»

Līdz ar to, ka SIA Jēkabpils pakalpojumi ir pašvaldības uzņēmums, pašvaldībai vairs nav obligāti jāveic publisks iepirkums par atkritumu apsaimniekošanas kompānijas izvēli, bet tā drīkst šo uzdevumu deleģēt sev piedarošam uzņēmumam - šajā gadījumā Jēkabpils pakalpojumiem. Tas ir solis, lai izvairītos no daudzās pilsētās valdošā haosa, pie kā noved nemitīgā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu cīņa par apsaimniekošanas teritorijām, kuru rezultātā cieš iedzīvotāji. Patlaban pašvaldība izstrādā līguma noteikumus, kuros tiek paredzēta gan atkritumu apsaimniekošanas cenu veidošanas politika, gan materiāli tehniskā bāze un stratēģija, lai atkritumu apsaimniekošana atbilstu šodienas un nākotnes prasībām.

«Neskatoties uz to, ka atkritumu apsaimniekošanu arī līdz šim veica SIA Jēkabpils pakalpojumi, pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēma bija stagnējoša. Tās attīstību kavēja neziņa, kurš no pretendentiem publiskā iepirkuma rezultātā saņems tiesības nākamos septiņus gadus strādāt pilsētas atkritumu apsaimniekošanas jomā. Likumsakarīgi, ka priekšlaikus nevarējām iegādāties jaunu tehniku, attīstīt dalīto atkritumu pieņemšanas punktus, uzstādīt konteinerus un izbūvēt atkritumu šķirošanas līnijas, jo varēja izrādīties, ka tā būs vējā izmesta nauda. Tagad situācija ir stabila un varam plānot gan nozarei nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes atjaunošanu un pilnveidošanu, gan izstrādāt stratēģiju, kuras ietvaros līdz 2020. gadam ir jāpanāk būtisks noglabājamo atkritumu daudzuma samazinājums.»

ES direktīva paredz, ka līdz 2020. gadam noglabājamo atkritumu apjoms jāsamazina līdz 50% no kopējā apjoma. Primāri to plānots panākt ar dalīto atkritumu savākšanas sistēmas pilnveidošanu un popularizēšanu. Ja tas nedos gaidīto rezultātu, jo iedzīvotājus nevar piespiest šķirot atkritumus, tad tiks meklēti citi risinājumi - jābūvē atkritumu šķirošanas līnija vai jāslēdz līgums ar sadarbības partneriem.

Vaicāts par finansējuma pieejamību tehniskā parka atjaunošanai, konteineru iegādei un uzstādīšanai, kā arī laukumu izbūvei, Jānis Hauka skaidro: «Šajā ES fondu plānošanas periodā līdzekļi paredzēti arī atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai. Cik man zināms, atbalstīti tiks 35% no attiecināmajām izmaksām. Arī tā ir ievērojama summa. Otra finansējuma daļa ieplānota no pašvaldības un uzņēmuma budžeta.»

Pagājušā gada pavasarī Jēkabpils pakalpojumi iegādājās modernu komunālās saimniecības tehniku, kas aizvieto lielu skaitu sētnieku. Jau pagājušajā vasarā pierādījās tās darbspējas - uzkopt ietves, skvērus un laukumus jēkabpiliešiem tagad izdodas ļoti ātri un kvalitatīvi. Taču vislabāk šī tehnika sevi pierādīja ziemas periodā, jo ietvju tīrīšana un kaisīšana noritēja ātri - faktiski dažu stundu laikā pilsētas centrā ietves bija kārtībā, un jēkabpiliešiem, dodoties uz darbu, kājas neslīdēja. Jānis Hauka ir gandarīts, ka Jēkabpils ir spējusi izvairīties no citu lielo pilsētu problēmām un Jēkabpils iedzīvotāji ziemā par slidenām ietvēm sūdzējās reti.

Ar iebraucēja acīm vērojot Jēkabpils ielas, parkus un skvērus, jāatzīst - pilsēta ir skaista, sakārtota, plaukstoša!



Latvijā

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētājai noteikta mēneša atlīdzība 9156 eiro, bet valdes locekļiem - 8324 eiro, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Svarīgākais