Iet dziļumā!
 
IZVIRZĪTIE MĒRĶI. Ļoti gribam vairāk nodarboties ar ēku energoefektivitāti. Vēlamies būt starptautiskā sertificēšanas institūcija, kas varētu sertificēt elektriķus gudrām mājām, par mācību centru BUTS stāsta direktors Pēteris Zaļmežs ©Aivars SILIŅŠ

Nav Latvijā novada, kur nebūtu dzirdējuši mācību centra BUTS vārdu. Tā ir pieaugušo izglītības iestāde, kas atrodas tuvu tiem, kuri grib pilnīgot savas zināšanas profesijā vai apgūt ko jaunu, – mācību centra 21 filiāle kā tāds tīkls pārklāj visu Latviju. Pārdomāta profesionālā tālākapmācība ir šā privātā uzņēmuma meistarstiķis, jau 25 gadus izkopts. Saruna ar mācību centra BUTS direktoru Pēteri Zaļmežu.

- Mūžizglītību tagad uzsver kā nepieciešamību. Kā saka, ja neiesi līdzi ar laiku, aiziesi ar laiku… Cik patlaban izvēle mācīties ir atkarīga no cilvēka paša, cik no darba devēja?

- Mūžizglītība ir, sākot no 1. klases, līdz mūža galam. Mūsu mērķauditorija ir pieaugušie, kuri grib pārkvalificēties, iegūt jaunu specialitāti. Ir arī dažādas programmas, kur cilvēks ceļ savu kompetences līmeni. Viņam ir nepietiekamas zināšanas un, lai varētu konkurēt darba tirgū, ir jāapgūst jaunākās prasmes. Mūsu klienti ir uzņēmumi, kas sūta pie mums savus darbiniekus, jo redz, ka viņiem trūkst šo prasmju. Piedāvājam tās arī testēt, aizbraucot un uz vietas novērtējot darbinieku zināšanas, piemēram, metināšanā. Konstatējam, ko nezina. Un pēc tam tieši šim uzņēmumam pielāgojam programmu un mācām nepieciešamo.

Protams, pie mums nāk arī fiziskas personas, kas grib apgūt kaut ko jaunu vai pārkvalificēties. Te ir problēma, ka ne visi var samaksāt mācību maksu…

- Vai, lai mācītos, ir kādi vecuma ierobežojumi?

- Nav. Mācās no 16 gadiem līdz mūža galam. Aizvadītajos gados visvecākajai krievvalodīgajai sievietei, kas mācījās latviešu valodu, bija 85 gadi… Mums ir bijis projekts invalīdiem, kuriem mācījām strādāt ar datoru. Starp viņiem bija arī kurzemniece, kurai nebija roku. Kad viņai iemācījām strādāt ar datoru, viņa bija bezgala pateicīga, jo iepriekš, dzīvojot savā vidē, nekomunicēja ar sabiedrību. Bet tad atrada draugus portālos, arī ārzemēs. Viņai atvērās pasaule. Pie galvas bija piestiprināts rādītājs, ar to viņa spieda burtus un rakstīja…

- Cik plaši esat izvērsuši nepieciešamo prasmju izvērtējumu darbavietās? Tie ir daži, desmiti vai simts uzņēmumu?

- Tie ir lielie uzņēmumi, piemēram, Latvijas dzelzceļš. Viņi gribēja pie sevis ieviest darbinieku datorprasmju novērtēšanu. Mēs izstrādājām eapmācību programmu, attālināti novērtējām viņu zināšanas, tad apmācījām, pēc tam klātienē eksaminējām. Tā kā viņiem jāapmāca tūkstotis cilvēku, tad nolēma šo sistēmu pārņemt un turpmāk mācīt paši. Bet mācību materiāli visi ir mūsu.

- Kā jūs spējat piedāvāt specializāciju un kompetenci ne tikai pāris virzienos, bet tik daudzās jomās?

- Mūsu uzņēmumam apritēja 25 gadi. Šajā laikā pakāpeniski tad arī esam veidojuši šos specializētos novirzienus. Kā prognozē Ekonomikas ministrija, ap 2020. gadu trūks speciālistu tieši vidējā posma profesijās. Tieši tāpēc kā viena no BUTS pamatspecializācijām ir apmācība tehniskajās profesijās. Protams, mācām arī «kabineta» profesijas. Mums ir ļoti spēcīga mācību materiālā bāze. Piecstāvu komplekss Rīgā, Meža ielā 7, ir visa labākā iemiesojums.

- Kurās jomās jūtaties visspēcīgākie, kur ir jūsu varēšana profesionālajā apmācībā visaugstākā?

- Viena no jomām, kurā esam visspēcīgākie, ir metālapstrādes profesijas - tostarp jo īpaši metināšana. Sadarbojamies ar sertificēšanas institūcijām, piemēram, kompānijām Lloyd’s Register, TÜV NORD un Veritas. Vienlaikus mums pašiem ir Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK) akreditēta laboratorija, kas pārbauda metināto šuvju kvalitāti. Šo laboratoriju izmantojam arī mūsu mācībās.

Spēcīgi esam arī inženierkomunikācijās, piemēram, elektromontāžā, siltumapgādes ierīkošanā.

BUTS senas tradīcijas ir apmācības darba aizsardzībā un ugunsdrošībā, informāciju tehnoloģijās, civilajā aizsardzībā, minimālajās higiēnas prasībās, darbā ar bīstamajām iekārtām. Diezgan spēcīga materiāli tehniskā apmācību bāze mums ir galdniecībā. Bet tā patlaban jau pārvēršas amatniecībā.

- Lai speciālistus izskolotu vislabākajā veidā, ir vajadzīgi augstas raudzes mācībspēki… Vai jums tādi ir?

- Ļoti labs metināšanas speciālists ir Vjačeslavs Škutāns. Mūsu metināšanas pasniedzējs ir Eiropas inženieris, mācījies ārzemēs, iemantojis autoritāti. No elektriķu pasniedzējiem slavens ir Aivars Knipšis, kurš ir deleģēts arī Enerģētikas nozares ekspertu padomē, viņam bija uzticēts izvērtēt arī arodskolu izstrādātās programmas un mācību materiālus.

- Cik daudz cilvēku šajās jūsu «kroņa profesijās» pie jums uzlabo kvalifikāciju gada laikā, cik apmācāt?

- Metināšanā tas ir apmēram tūkstotis gadā. Bet BUTS kopumā gadā vidēji apmāca 14 000-15 000 cilvēku, tostarp tādās profesijās kā metinātājs, elektromontieris, celtnieks, sanitārtehniķis, pavārs, galdnieks, autoatslēdznieks, šuvējs, frizieris, kā arī informāciju tehnoloģijās, darba aizsardzībā un ugunsdrošībā, tiek skoloti arī vidējā līmeņa vadītāji un speciālisti. BUTS apmāca arī bezdarbniekus.

- Programmas īsums ir uz kā rēķina?

- Tas ir tāpēc, ka cilvēks dzīves laikā ir jau ieguvis kādas prasmes, un tāpēc, ka mums ir pieredzējuši pedagogi. Mēs par pedagogiem līgstam nozares profesionāļus. Jāsaprot, ka mācīt jauniešus un pieaugušos ir divas dažādas lietas.

- Valstij jau būtu vienalga, kas māca, ka tik cilvēku sagatavo darbam iespējami labāk. Vajadzētu līdzvērtīgu attieksmi pret valsts profesionālajām skolām un privātajām izglītības iestādēm.

- Audzēkņu skaits strauji samazinās gan vidusskolās, gan profesionālajās skolās. Bet ļoti daudz kur valsts ir ieguldījusi ERAF līdzekļus skolu modernizācijā. Skolas ir renovētas, bet audzēkņu nav. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nekad neteiks, ka šīs skolas ir jāslēdz… Un IZM domā, kā skolas aizpildīt ar klausītājiem, izmantojot dažādus mehānismus, veicina, ka arodskolām tagad jāiesaistās arī pieaugušo izglītībā. Un tā šīs valsts un pašvaldību skolas tiek slēpti lobētas. Savulaik, kad Ilze Viņķele bija labklājības ministre, viņa tā arī teica - valsts skolās ir ieguldīts daudz līdzekļu, un valstij ir tiesības noteikt, kur notiek apmācība. Privātās izglītības iestādes var bļaut, tās ir viņu tiesības…

Mēs gribētu, ka šeit politika būtu citādāka. Nevis vērtēt pēc juridiskās piederības, bet - pēc kvalitātes.

- Vai tad patlaban tas nav pēc kvalitātes?

- To nevērtē.

- Privāto mācību firmu Latvijā ir ka biezs… Ap 900.

- Kādreiz izglītības iestāžu bija ļoti maz. Radās pieeja Eiropas struktūrfondiem. Tad sāka dibināt arī privātās mācību iestādes, mācību centrus. Likumdošanā nebija nekādu prasību, jāiesniedz tikai dokumenti. Daudzi žiperīgi cilvēki saskatīja te iespēju iegūt Eiropas naudu, nekādu īpašu prasību nebija. Par uzvarētājiem nereti atzina pat izglītības iestādes, kas nebija apmācījušas nevienu cilvēku. Iepirkumu uzraugi atbildēja, ka tas būs tirgu ierobežojoši… Bet varēja vismaz kādus kvalitātes rādītājus noteikt!

- Kāds varētu būt risinājums cīņā ar pseidoizglītības iestādēm? Kā attīrīt tirgu no sārņiem, kas sabojā medus muciņu?

- Mēs esam par stingrākām prasībām, izglītības iestādi reģistrējot. Mēs gribētu, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests vairāk pārbaudītu jaunreģistrētās izglītības iestādes un tās, kur nenotiek darbība. Būtu labi, ka valsts iepirkumos un konkursos izvērtētu kvalitāti, darbību. Izglītības iestādē jābūt darbiniekiem ar attiecīgo izglītību. Ir firmas, kurās ir tikai īpašnieks, kas uz apmācību laiku piesaista pasniedzējus. Tā ir negodīgā konkurence.

- Varbūt vēl ir kāda risināma problēma, kas traucē godprātīgam uzņēmējam darbu?

- Ir jāsakārto likumdošana. Izglītībā tā ir ļoti nesakārtota. Profesionālās izglītības likums ir pieņemts ļoti sen. Trīs četri izglītības un zinātnes ministri ir solījuši izstrādāt jaunu Profesionālās izglītības likumu… Bet nekur neesam tikuši. Vienlaikus ar jauno likumu būtu jāmaina ļoti daudzi MK noteikumi, kas neatbilst situācijai.

Caur asociāciju iesniedzām priekšlikumu - izsniedzot valsts atzītu izglītības dokumentu, ir jāievēro Profesionālās izglītības likums, bet likumā nekur nav minēts, ka tas attiecas uz profesionālās tālākizglītības iestādēm. Gribam, lai tas attiektos arī uz mums.

Nav precīzi noteikta arī terminoloģija. Kad no IZM prasījām, lai izskaidro jēdzienu - kas ir interešu izglītība, saņēmām vienu skaidrojumu. Kad to pašu bija vaicājusi Labklājības ministrija - pretējs viedoklis. Kā tas var būt? Interešu izglītību neapliek ar PVN. VID uzskata, ka tā ir tiem jauniešiem, kas mācās skolā un papildus iet mūzikas, mākslas pulciņā. Bet interešu izglītība varētu būt jebkura izglītojoša darbība ārpus formālās izglītības. Kāpēc mūsu pavāru un foto kursi nav interešu izglītība? Šiem foto kursiem piemērojam PVN, bet, ja tā tiktu uzskatīta par interešu izglītību, PVN nebūtu jāmaksā…

Smagi mums ir ar ārpusformālās izglītības atzīšanu. Kāds varbūt visu mūžu vai daļu ir nostrādājis par pavāru, bet viņam nav dokumenta… ES ļoti aktuāls ir jautājums par izglītības atzīšanu. Tas nozīmē profesijas piešķiršanu eksterni, eksaminējot un novērtējot zināšanas un prasmes. Kad pieņēma šos MK noteikumus pirms pāris gadiem, mēs bijām pirmie, kas gribēja. Bija nepieciešams no IZM deleģējuma līgums. Deleģējums bija nepieciešams, lai mēs varētu veikt ārpusformālās izglītības atzīšanu. Iesniedzu pieprasījumu IZM, rakstīju valsts sekretāram reizes divas, rakstīju ministram. Pusotrs gads pagāja... Pa to laiku valsts skolas tika reģistrētas, pat tās, kas bija aiz mums rindā, saņēma deleģējumu. Bet mēs nevarējām saņemt. Teica, nav atrunāts likumdošanā, dažādi mēģināja bremzēt. Un, ja valsts skolai tajā pilsētā vai novadā ir piešķirts deleģējums, privātais tur vairs nevar pretendēt…

Uz to atbild, ka valstij Valsts pārvaldes likums dod tiesības noteikt - kam gribam, tam dodam deleģējumu!... Vienlaikus IZM lielās, ka Latvija ir pirmrindniece Eiropā ar to cilvēku skaitu, kas savu izglītību ir ieguvuši ārpusformālajās mācībās. Bet no visiem aptuveni 70-75% to ir ieguvuši mūsu centrā.

- 25. dzimšanas diena - kādā zīmē tā aprit? Kādus jaunus mērķus esat izvirzījuši?

- Pērn un aizpērn simtprocentīgi renovējām Jelgavas filiāles īpašuma ēkas un teritoriju - ar stāvlaukumiem, kabinetiem. Ir izstrādāts Talsu projekts - esošā filiāles paplašināšana, ar laboratorijām.

Ļoti gribam vairāk nodarboties ar ēku energoefektivitāti. Vēlamies būt starptautiskā sertificēšanas institūcija, kas varētu sertificēt elektriķus gudrām mājām. Arī modernizēt esošo bāzi, tostarp elektromobiļu uzlādēšanai. Ir iecere modernizēt pašreizējo metināšanas bāzi, nomainot ventilēšanas sistēmu. Vairot vēl sadarbību ar lielajiem uzņēmumiem.

Vēlamies palielināt vidējā līmeņa vadītāju un speciālistu apmācību. Patlaban ļoti liels īpatsvars ir strādnieku profesiju apmācībai. Gribu uzsvērt - vairāk iesim dziļumā. Uz specifiskākiem jautājumiem. Lai būtu konkurētspējīgāki, uzņēmumiem jau vajag šīs specifiskās zināšanas.

Un nenoguruši strādāsim, ceļot savu darbinieku un vadītāju kompetenci.