Pilsonība nav Ziemassvētku atlaides, kas pienākas visiem - cilvēkiem ir patiesi jāvēlas iegūt Latvijas pilsonību, aģentūrai LETA uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons.
Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto rīkojuma projektu par 41 024 latu papildu finansējuma paredzēšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) nākamā gada valsts budžeta projektā, lai pārvalde varētu nodrošināt Latvijas pilsoņu reģistrāciju pēc tam, kad būs stājušies spēkā plānotie grozījumi Pilsonības likumā, kas sakārtos arī dubultpilsonības jautājumu.
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtais vēlētāju parakstītais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" neparedz tādu būtisku aspektu kā indivīda brīvu izvēli paust lojalitāti valstij, bet automātiski iekļauj to pilsoņu kopumā, atzinumā CVK par tā saukto "nepilsoņu referendumu" norāda tiesībsargs Juris Jansons.
Turpinot vētīt Pilsonības likumu, Saeimas deputāti nonākuši pie jautājuma – par kādiem noziegumiem sodītiem cilvēkiem drīkstētu piešķirt Latvijas pilsonību. Jautājums izrādījies tik daudzšķautņains, ka kopēju viedokli deputāti uzreiz nespēja definēt.
Naturalizācijas procesam trūkstot emocionālās dimensijas, tāpēc saikne ar valsti, kuras pilsonību persona tikko ieguvusi, neveidojoties – tā secinājuši Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas naturalizācijas darba grupas deputāti.
Latvijā uzturas astoņu cilvēku ģimene bez jebkāda statusa. Ģimeni, kurā ir divi pieaugušie un seši bērni, nolemts izraidīt no Latvijas, bet pagaidām šo lēmumu realizēt nav iespējams.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) veikusi līdz šim nepieredzētu soli un Saeimas priekšsēdētājai adresētā vēstulē kritizē aizvadītajā ceturtdienā apstiprinātos grozījumus, mudinot atcelt jebkādus ierobežojumus pilsonības piešķiršanai bērniem, kas nepilsoņu ģimenē pēc 1991. gada 21. augusta dzimuši Latvijā.
No Latvijas izceļojušie, kas saņēmuši citas valsts pilsonību, otru pilsonību varēs iegūt arī Latvijā, taču ar vienu noteikumu – ja iegūta kādas Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonība.
Saeima šodien otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, pilsonības saglabāšanu Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā.
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 28.augustā, izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus, kas paredz dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā.
Eiropas parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka (PCTVL) par pilsonības referendumu: Bībelē ir teikts - cits cita nastas nesiet un tad jūs izpildīsiet Kristus likumu. Nē - mēs gribam vienu daļu no cilvēkiem nevis saliedēt, bet pateikt - jūs esat svešinieki.
Lai nepilsoņu bērni kļūtu par Latvijas Republikas pilsoņiem, viņu vecākiem būs jāapņemas palīdzēt savām atvasēm apgūt latviešu valodu, turklāt šī apņemšanās jāapliecina ar parakstu.
Grozījumus Pilsonības likumā ar nepacietību gaida liela sabiedrības daļa gan Latvijā, gan pasaulē, jo grozījumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu to pilsoņu saikni ar valsti, kuru dēļ šī valsts ir dibināta, uzskata tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Likumprojekts, kas pašlaik sagatavots skatīšanai otrajā lasījumā, skars trīs galvenos jautājumu blokus, t.i., dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem, kā arī pavalstniecības jautājumu tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs.
Koalīcijas partijas šodien kopsēdē plāno apspriest grozījumus Pilsonības likumā, pagājušājā nedēļā informēja labklājības ministre un tobrīd Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja Ilze Viņķele (V).
Pēdējā laikā sevi piesaka arvien jaunas organizācijas, kas sola cīnīties par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju interesēm. Ir sākta protesta kampaņa Aliens are coming!, kuras laikā nepilsoņi tiks aicināti adresēt vēstules Eiropas Savienības institūcijām, pieprasot vēlēšanu tiesības, savukārt parakstu vākšanas akcijā par pilsonības plašāku piešķiršanu jau savākti divi tūkstoši parakstu.
Nākotnē lēmuma pieņemšanu par pilsonības piešķiršanu, iespējams, uzticēs tiesai vai kādai citai institūcijai. Pašlaik to dara Ministru kabinets un tā lēmums tiesā nav pārsūdzams.
Piecus gadus ilgušajā tiesu procesā, lai zinātnieks Uldis Bērziņš drīkstētu būt vienlaikus gan Latvijas, gan Zviedrijas pilsonis, kārtējā raundā uzvarējis zinātnieks. Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izlems neturpināt tiesvedību, tad šis spriedums kalpos par precedentu daudziem citiem līdzīgiem gadījumiem.