Grozījumus Pilsonības likumā ar nepacietību gaida liela sabiedrības daļa gan Latvijā, gan pasaulē, jo grozījumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu to pilsoņu saikni ar valsti, kuru dēļ šī valsts ir dibināta, uzskata tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Ministru kabinetā šodien tika izskatīti Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Pilsonības likumā, un tie tiks nodoti atkārtotām debatēm Saeimā.
Pats būtiskākais jaunums ir dubultpilsonības iespējamība, proti, personai vienlaicīgi ar Latvijas pilsonību varēs būt arī kāda no Eiropas Savienības (ES), NATO un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu pilsonībām, kā arī paredzēs principu, ka visas pasaules latvieši varēs iegūt Latvijas pilsonību, aģentūru LETA informēja TM preses sekretāre Ksenija Novikova.
Pilsonības likumā tiks pastiprināti arī noteikumi, kas paredz, ka naturalizēties varēs persona, kura ar savu rīcību nav vērsusies pret Latvijas valsts konstitucionālajām pamatvērtībām.
"Vērtējot grozījumus Pilsonības likumā, mēs domājam par nācijas saliedētību. Nepieņemama ir situācija, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu dēļ, kā tas ir bijis līdz šim, likumdošanā neparedzot dubulto pilsonību. Latvijas valstij ir pienākums rūpēties un nezaudēt saikni ar latviešiem visā pasaulē, tādēļ tik svarīgi pieņemt grozījumus Pilsonības likumā, kuri paredz laika ziņā neierobežotas tiesības Latvijas pilsoņiem, kuri ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai citu iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem iegūt Latvijas pilsoņa statusu, saglabājot arī citas valsts pilsonību. Tāpat Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību arī par Latvijas pilsoņu bērniem, kas ir dzimuši ārvalstīs," uzsvēra Bērziņš.
Grozījumi Pilsonības likumā paredz dubulto pilsonību bērniem - ja viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērns ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, ir ieguvis citas valsts pilsonību. "Šis ir ļoti aktuāls regulējums tām latviešu ģimenēm, kurām bērni ir piedzimuši Lielbritānijā un Īrijā," norādīja ministrs.
Dubultā pilsonība var izveidoties personām, kas citas valsts pilsonību, pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.
Ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam 90.gadu vidū, šis ierobežojums tiks atcelts, un Latvijas pilsonību varēs tagad noformēt, pieļaujot minēto personu dubultpilsonību, atbilstoši vispārējiem nosacījumiem.
Lai bērns iegūtu Latvijas pilsonību, turpmāk būs nepieciešams, lai tikai viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, līdzšinējā likuma prasība bija Latvijas pilsonība abiem vecākiem.
Ja Latvijas pilsonība tiks iegūta naturalizācijas procesā, no latviešu valodas pārbaudes tiks atbrīvotas personas, kuras ir apguvušas profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās un arodizglītības programmu latviešu mācību valodā. Iepriekšējā redakcija no valodas pārbaudes atbrīvoja tikai vispārējās vidējās izglītības ieguvējus.
Šodien valdībā atbalstītajā atsevišķu Pilsonības likuma pantu redakcijā, kas nosūtīta atkārtotām debatēm Saeimā, ir paredzēts, ka bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, ja viņš nav citas valsts pilsonis (pavalstnieks) un ja dzimšanas brīdī viņa vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki vai viens no vecākiem ir nepilsonis vai bezvalstnieks, bet otrs - ES, NATO vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonis, vai arī dzimšanas akta ierakstā nav ziņu par bērna tēvu.
Pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bērna Latvijas pilsonības atzīšana notiek vienlaicīgi ar ieraksta par bērna dzimšanu civilstāvokļa aktu reģistros izdarīšanu. Ja bērna atzīšana par Latvijas pilsoni nav notikusi vienlaikus ar bērna dzimšanas reģistrāciju, līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, gribu atzīt bērnu par Latvijas pilsoni ir tiesīgs paust tas no vecākiem, ar kuru kopā bērns dzīvo, ja viņš ir nepilsonis vai bezvalstnieks un viņa pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā.
Valdības piedāvātā redakcija paredz, ka gadījumā, ja persona, kurai ir tiesības izteikt gribu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to nav izteikusi, bērnam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir tiesības pašam paust šādu gribu, ja bērna pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā, ja viņš ar savu uzvedību vai darbībām nav radījis draudus valsts drošībai un Satversmē nostiprinātajām konstitucionālajām vērtībām, ja bērns Latvijā vai kādā citā valstī ar tiesas spriedumu nav atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un ja bērns apliecina latviešu valodas prasmi.
Saskaņā ar Ministru kabineta piedāvāto redakciju Latvijas pilsonībā netiktu uzņemtas personas, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām, tādas personas, kuras bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, kā arī tādas personas, kuras pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējušās Latviju par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS bruņotajiem spēkiem vai PSRS iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā.
Šis ierobežojums gan neattiektos uz personām, kuras naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas brīdī ne mazāk kā desmit gadus bijušas laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras 1940.gada 15.jūnijā bijušas Lietuvas vai 1940.gada 17.jūnijā - Igaunijas pilsoņi.
Saskaņā ar Ministru kabineta piedāvāto redakciju Latvijas pilsonībā netiktu uzņemtas arī tādas personas, kuras bijušas "čekas" darbinieki, tādas personas, kuras Latvijā vai kādā citā valstī atzītas par vainīgām nozieguma izdarīšanā, kas ir noziegums arī Latvijā, un tādas personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latviju dažādās likumā nosauktās komunistiskās organizācijās.
Papildus tam naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā varēs uzņemt vienīgi personas, kuras būs devušas solījumu par uzticību Latvijas Republikai, turklāt Ministru kabinets varēs neuzņemt pilsonībā personas, kuras ar savu uzvedību vai darbībām radīs draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Satversmē nostiprinātajām konstitucionālajām vērtībām.
Persona, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles rezultātā bez pašas personas rakstveida piekrišanas, Latvijas pilsonību līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai varēs atjaunot ar Ministru kabineta lēmumu, paredz valdības piedāvātā atsevišķu Pilsonības likuma pantu redakcija.
Kā ziņots, Pilsonības likumā paredzēts veikt grozījumus saistībā ar trīs jautājumu blokiem. Pirmais no tiem ir dubultpilsonības iegūšana ārvalstīs dzīvojošajiem, otrais - pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem, savukārt trešais jautājumu bloks saistīts ar pilsonību tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.
Likums jau šobrīd Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušajiem nepilsoņu bērniem ļauj iegūt valsts pilsonību, taču šo tiesību īstenošanā bērni ir atkarīgi no abu vecāku uzņēmības un izpratnes. Iesniegtie RP priekšlikumi paredz, ka turpmāk bezvalstnieku vai nepilsoņu bērni uzreiz tiks reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, vienlaikus saglabājot vecākiem tiesības paust savu gribu reģistrēt bērnu kā Latvijas nepilsoni.
Ņemot vērā, ka Pilsonības likums nav grozīts kopš 1997.gada un satur atsauces uz vairs spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem, tajā būs nepieciešama arī virkne tehnisku grozījumu.