Naturalizācijas procesam trūkstot emocionālās dimensijas, tāpēc saikne ar valsti, kuras pilsonību persona tikko ieguvusi, neveidojoties – tā secinājuši Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas naturalizācijas darba grupas deputāti.
Viņuprāt, šo situāciju labojot, naturalizācijas procesa noslēgumā vajadzētu ieviest svinīgu ceremoniju.
«Liekas, ka patlaban naturalizācija ir pārāk birokrātisks vai pat šķietami komerciāls process, kā pakalpojums, ko, ievērojot zināmus noteikumus, var nopirkt par cenrādī noteiktu maksu, nevis kā garīgs process, kas noved pie izjustas, patiesas saistības ar Latviju, ar tās kā nacionālas valsts pastāvēšanu un vainagojas ar iekļaušanu Latvijas pilsoņu lokā un ar to saistītiem pienākumiem un privilēģijām,» uzskata darba grupas locekļi.
Modelējot vēlamo situāciju, ar savu pieredzi Kanādas pilsonības iegūšanā dalījās Valdis Liepiņš (Reformu partija). Viņš atcerējās, ka pilsonības piešķiršana bijusi svinīga, devusi sajūtu par ciešākas saiknes izveidošanos ar mītnes zemi. Turklāt gadu gaitā Kanādas pilsonības piešķiršanas ceremonija kļuvusi daudz svinīgāka. Kanāda katram jaunajam pilsonim izsniedzot arī speciālus kuponus, kas gada laikā par velti ļauj apmeklēt valsts nacionālos parkus un muzejus, tādējādi dodot jaunajam pilsonim iespēju iepazīties ar savu valsti un veidot ar to ciešāku saikni.
Naturalizācijas darba grupu pārstāvošais V. Liepiņš aicināja panākt, lai līdzīgas ceremonijas notiktu arī Latvijā. Taču šobrīd naturalizācijas jautājumu kārtošanai un pilsonības piešķiršanai atvēlētās telpas svinīgām ceremonijām neesot piemērotas.
«Telpas ir birokrātiski aukstas ikdienas lietu kārtošanai, bet nav piemērotas tik svarīgam jautājumam kā Latvijas Republikas pilsonības iegūšana. (..) Naturalizācijas telpām jābūt atsevišķām un tādām, ka ienākot rodas sajūta, ka esi ienācis sevišķā telpā, kurā notiek kaut kas sevišķs. Naturalizācija nav uzskatāma kā birokrātisks akts, bet kā nopietnas, pozitīvas un arī simboliskas attieksmes apliecinājums Latvijai,» uzskata darba grupa.
Lai pilsonības saņemšana iegūtu deputātu iecerēto garīgo dimensiju, deputāti rosina mazliet mainīt arī pašu naturalizācijas procesu. Piemēram, pilsonības kandidāts svinīgo solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai paraksta, jau piesakoties naturalizācijai. V. Liepiņš uzskata, ka tas nav pareizi, jo pilsonību persona var arī neiegūt. Šo uzticības apliecinājumu jaunajam pilsonim vajadzētu parakstīt svinīgā ceremonijā pēc visu eksāmenu izturēšanas.
Arī par naturalizācijas eksāmeniem deputātiem bija kas sakāms – tie esot pārāk abstrakti un plaši interpretējami vai arī pārāk specifiski un šauri. Tāpēc arī tos vajagot padarīt konkrētākus un ar valsti saistošākus. Šobrīd eksāmens vairāk atgādinot atmiņas treniņu, nevis mēģinājumu radīt saikni ar valsti.
Šo aspektu pieminēja arī Vladimirs Reskājs (Saskaņas centrs), kurš aicināja gados vecākiem cilvēkiem naturalizācijas procesā sniegt atvieglojumus, jo viņiem daudz grūtāk esot atcerēties gan valodu, gan eksāmena jautājumu pareizās atbildes.