Parakstu vācēji par pilsonības nulles variantu lielas cerības lika uz 9. maija norisēm, tomēr Uzvaras parkā viņiem izdevās savākt vien 50 parakstus.
Kustības Par vienlīdzīgām tiesībām līderis Andris Tolmačevs uzsver, ka ietekmīgi politiskie spēki akcijai likuši visdažādākos šķēršļus, arī apzināti izjaucot parakstu vākšanai nepieciešamo telpu īri.
Pašlaik Latvijā notiek jau otrā prokrievisko spēku akcija ar mērķi ierosināt referendumu Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju aizstāvībai. Aktīvista Vladimira Lindermana akcija izdevās, un februārī notika tautas nobalsošana par divvalodību, bet kustībai Par vienlīdzīgām tiesībām veicas daudz vājāk – pagaidām savākti vien apmēram 2500 parakstu par referenduma rosināšanu pilsonības piešķiršanas kārtības maiņai.
Kustības līderis A. Tolmačevs sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka 9. maija svinētāju pasivitāti radījusi kādu ietekmīgu spēku iejaukšanās. «Iespējams, tās bija valsts institūcijas, varbūt drošības dienesti vai Rīgas pašvaldība – konkrētus vārdus nesaukšu, jo, lai arī man ir aizdomas, pierādīt neko nevaru. Taču zinu, ka 9. maijā notikušās pēkšņās problēmas nebija nejaušība,» uzsvēra politiķis. Sākotnēji viesnīcas Maritim Park Hotel Riga pārstāvis vakarā pirms parakstu vākšanas paziņoja, ka pretēji norunai viesnīca tomēr neļaus savās telpās strādāt parakstu vācējiem. Negaidīto apstākļu spiesta, kustība noīrējusi citas telpas netālu no Uzvaras parka esošajā ofisā, taču pusstundu pēc parakstu vākšanas sākuma aktīvisti bez sīkākiem paskaidrojumiem tika lūgti pamest biroju. Pēc tam atrastas telpas viesnīcā Radisson Blue Daugava Hotel, taču arī tās jau pēc pusstundas bijis jāpamet, saņemot atpakaļ iemaksāto naudu. «Zinu, ka visos trijos gadījumos telpas uzteiktas pēc tam, kad telpu īpašnieki saņēma zvanu no augšas,» sacīja A. Tolmačevs. «Acīmredzot zvanītāji bija ietekmīgi, ja reiz pietika ar vienu telefonsarunu, lai pretēji biznesa interesēm un iepriekšējām norunām mums telpas nāktos pamest.» Kustības vadītājs neslēpa sašutumu par savu ideoloģisko partneru, apvienības Saskaņas centrs, attieksmi pret parakstu vākšanas akciju.
«Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs, Saskaņas centra pārstāvis Vadims Baraņņiks mums neļāva Uzvaras parkā pat uzstādīt telti, kurā bijām plānojuši dalīt skrejlapas, informējot cilvēkus par iespējām nodot savus parakstus. Arī staigāt apkārt un dalīt skrejlapas garāmgājējiem mums tika liegts,» akcentēja kustības Par vienlīdzīgām tiesībām pārstāvis.
Biedrības Dzimtā valoda priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans, kuram pirms gada 9. maija pasākumos izdevās iegūt vairāk nekā 7000 parakstu par divvalodības referendumu, norāda: viņam grūti rast racionālu skaidrojumu tik zemai ieinteresētībai par pilsonības jautājumu. «Domāju, ka tēma ir aktuāla daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc nevarētu teikt, ka idejai būtu maz atbalstītāju. Visticamāk, problēma ir pašos akcijas rīkotājos. Iespējams, viņos ir beigusies iekšējā degsme un kustība vairs nespēj aizraut plašas masas. Jā, arī mūsu akcijai nebija atbalsta no valsts, taču tas bija zināms jau no paša sākuma un mēs ar to gan rēķinājāmies, gan aktīvi cīnījāmies,» komentēja V. Lindermans.
Taču A. Tolmačevs sola, ka parakstu vācēji nenolaidīs rokas un turpinās akciju, līdz savāks nepieciešamos 10 tūkstošus parakstu. «Likums nosaka, ka paraksts ir derīgs vienu kalendāro gadu. Mēs pirmos parakstus savācām pērnā gada 26. septembrī, taču pamatdarbība izvērsta šā gada martā. Tas nozīmē, ka teorētiski esam gatavi akciju turpināt līdz pat nākamā gada martam,» pauda politiķis.