Latvijā uzturas astoņu cilvēku ģimene bez jebkāda statusa. Ģimeni, kurā ir divi pieaugušie un seši bērni, nolemts izraidīt no Latvijas, bet pagaidām šo lēmumu realizēt nav iespējams.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere vēstulē Rīgas domei norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde lēmumu par astoņu bezvalstnieku piespiedu izraidīšanu no Latvijas pieņēmusi šā gada 27.aprīlī, izraidot no valsts 52 gadus vecu vīrieti, 33 gadus vecu sievieti un sešus bērnus, no kuriem trīs atrodas obligātās izglītības vecumā - 12 gadus vecas dvīnes un viena meita septiņu gadu vecumā. Ģimenē aug arī piecus gadus vecs dēls un četrus gadus veca meita, bet jaunākā meitenīte ir tikai deviņus mēnešus veca.
Ģimenes izcelsmes vieta ir Krievija, un visiem ģimenes locekļiem ir krievisks uzvārds, taču visiem bērniem doti arābiskas izcelsmes vārdi. Tikai viens no bērniem var pretendēt uz Krievijas pilsonību, jo pārējie ir dzimuši dažādās valstīs - divi piedzimuši Ukrainā, divi Baltkrievijā, bet jaunākais mazulis nācis pasaulē Latvijā. Izņemot pastarīti, visiem bērniem ir tikai dzimšanas apliecības kopijas.
Saime atrodas sarežģītā situācijā - 1991.gadā ģimenes galva atteicies no bijušās PSRS pilsonības un ģimenes locekļiem ir tikai 2001.gadā derīgumu zaudējušas Padomju Savienības bezpilsoņa apliecības, kas ir derīgas tikai PSRS pamešanai. Lai atgrieztos Krievijā, ģimenei būtu nepieciešams kādas valsts izdots derīgs ceļošanas dokuments, kā arī Krievijas izdota atļauja iebraukšanai valstī, kuru ģimene varētu arī nesaņemt.
Ģimene Latvijā nelegāli nokļuvusi no Baltkrievijas. Baltkrievijā šai ģimenei ir spēkā esošs izraidīšanas rīkojums, Ukrainā personas nekad neesot oficiāli uzturējušās, un tagad arī Latvijā ir stājies spēkā lēmums par personu izraidīšanu, taču, tā kā personām nav ceļošanas dokumentu, ģimene joprojām uzturas Latvijā un nav prognožu par viņu iespējamo izraidīšanas laiku.
Ģimenei nav un nevar būt legālu ienākumu no darba vai saimnieciskās darbības, un vienlaikus nevienam ģimenes loceklim nav personas koda, kas ievērojami apgrūtina sociālās palīdzības sniegšanu. Ne tiesībsargam, ne Rīgas domes Labklājības departamentam nav ziņu par to, ka viņi saņemtu vai varētu saņemt palīdzību no ārvalstīm. Noteiktu iemeslu dēļ, kurus viņi nav izskaidrojuši, ģimene izvairās pieņemt tiešu palīdzību no reliģiskām organizācijām, savukārt valsts iestādēm nav pamata ģimenes izmitināšanai Iekšlietu ministrijas pārziņā esošajās slēgtā tipa iestādēs, nav arī pamata šķirt ģimenes locekļus un nodot bērnus ārpusģimenes aprūpē.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu tiesībsargs veic piespiedu izraidīšanas novērošanu un tiesībsargam ir tiesības organizēt palīdzību sadzīves apstākļu uzlabošanai, kā arī cita atbalsta sniegšanai izraidāmajām personām.
Grāvere norāda, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu gadījumos, kad bērns atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos, palīdzību sniedz pašvaldības un valsts iestādes pēc bērna atrašanās vietas, Rīgas pašvaldība šajā gadījumā ir sniegusi vislielāko atbalstu šai grūtībās nonākušajai ģimenei, nodrošinot to ar pagaidu dzīvesvietu ģimenes krīzes centrā "Mīlgrāvis", kā arī ar minimālu pārtikas apjomu, piešķirot astoņu cilvēku ģimenes iztikai piecus latus dienā. Tāpat ir panākta arī vienošanās par bērnu izglītošanu Rīgas 15.vidusskolā, kur viņi iepriekš ir mācījušies.
Rīgas domes 2010.gadā pieņemtie saistošie noteikumi par braukšanas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā paredz, ka Rīgas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušie abi daudzbērnu ģimenes vecāki, kuriem ir seši vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam, var saņemt braukšanas maksas atvieglojumu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā 100% apmērā no biļetes cenas.
No Latvijas izraidītajā ģimenē ir seši bērni, un ģimene ir atradusi pagaidu dzīvesvietu Rīgā, bet neviens no viņiem nav tiesīgs deklarēt savu dzīvesvietu Latvijas teritorijā. Ģimene ir vērsusies pie tiesībsarga ar iesniegumu, kurā lūdz rast iespēju nodrošināt bērniem pavadību līdz mācību iestādei, piešķirot transporta mēnešbiļeti.
Uzskatot, ka nav pamata šādām unikālām situācijām veidot kādu speciālu tiesisku regulējumu, tiesībsargs vērsies Rīgas domē ar lūgumu rast iespēju izņēmuma kārtā sniegt ģimenei sociālo palīdzību, piešķirot 100% atlaidi braukšanai sabiedriskajā transportā.
Komiteja šodien šo tiesībsarga ierosinājumu atbalstīja.
Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti gan pauda bažas, ka līdzīgi gadījumi nākotnē varētu kļūt par biežu parādību, taču tika skaidrots, ka 20 gadu laikā valstij ar šai līdzīgu situāciju nācies saskarties tikai otro reizi un šis gadījums ir unikāls, tāpat kā tam nepieciešamais risinājums.
Domnieki vienojās, ka pašvaldībai arī turpmāk vajadzētu atbalstīt ģimeni līdz situācijas sakārtošanai vai līdz brīdim, kamēr ģimene pamet valsti, tāpēc tika nolemts astoņu cilvēku ģimenei piešķirt mēneša biļeti visiem transporta veidiem uz laiku līdz 2013.gada augustam.