Dubultpilsonības jautājuma sakārtošana nākamgad izmaksās papildus 41 000 latu

Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto rīkojuma projektu par 41 024 latu papildu finansējuma paredzēšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) nākamā gada valsts budžeta projektā, lai pārvalde varētu nodrošināt Latvijas pilsoņu reģistrāciju pēc tam, kad būs stājušies spēkā plānotie grozījumi Pilsonības likumā, kas sakārtos arī dubultpilsonības jautājumu.

Papildu finansējums 41 024 latu apmērā Latvijas pilsoņu reģistrācijas procesa nodrošināšanai PMLP būs nepieciešams kā 2013.gadā, tā arī 2014.gadā, un saskaņā ar Ministru kabinetā pieņemto rīkojumu šo nepieciešamību plānots iestrādāt gan likumprojektā "Par valsts budžetu 2013.gadam", gan arī likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam".

Kā teikts rīkojuma projekta anotācijā, plānotie Pilsonības likuma grozījumi paredz ievērojami paplašināt Latvijas pilsoņu skaitu, proti, no 2013.gada 1.janvāra, saglabājot dubultpilsonību, Latvijas pilsonību varēs reģistrēt trimdas latvieši, kuri to neizdarīja līdz 1995.gada 1.jūlijam, latviešu izcelsmes personas, kuru priekšteči pastāvīgi dzīvojuši Latvijā no 1881.gada līdz 1940.gadam, kā arī Latvijas pilsonību varēs atjaunot tās personas, kuras no tās atteikušās vai kurām tā atņemta saistībā ar tādas valsts pilsonību iegūšanu, ar kuru pēc grozījumu pieņemšanas būs pieļaujama dubultpilsonība.

"Jāņem vērā, ka pēc grozījumu pieņemšanas pieaugs interese par Latvijas pilsonības reģistrēšanu arī pēc citiem kritērijiem, jo, kā liecina prakse, grozījumu pieņemšana normatīvajos aktos izraisa lielu sabiedrības interesi un arī cerību iegūt Latvijas pilsonību tām personām, kurām līdz šim ticis atteikts," prognozē rīkojuma projekta izstrādātāji.

Ņemot vērā minēto, ievērojami palielināsies PMLP darba apjoms un pārvaldē būs nepieciešamas piecas jaunas amata vietas. Jaunizveidotajos amatos strādājošajiem gadā atalgojumā tiks izmaksāti 33 060 lati, bet vēl 7964 lati būs nepieciešami darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības veiktās biedru aptaujas datiem, saistībā ar plānotajiem grozījumiem Pilsonības likumā uz Latvijas pilsonību varētu pretendēt aptuveni 22 000 personu un viņu pēcteču, kuri atstāja Latviju laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma.

Tāpat PMLP prognozē ārvalstīs dzimušo bērnu reģistrācijas lietu pieaugumu, jo daudzi vecāki joprojām ir pārliecināti, ka viņu bērni nevar tikt reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, jo ir ieguvuši citas valsts pilsonību, un tas būs iespējams tikai pēc grozījumu pieņemšanas Pilsonības likumā, teikts šodien valdībā pieņemtā rīkojuma anotācijā.

Pastiprināta interese par Latvijas pilsonības atjaunošanu varētu būt arī tām personām, kuras atteicās no Latvijas pilsonības vai kurām Latvijas pilsonība tika atņemta saistībā ar tādas valsts pilsonību iegūšanu, ar kuru pēc grozījumu pieņemšanas būs pieļaujama dubultpilsonība.

PMLP ieskatā, pēc Pilsonības likuma grozījumu stāšanās spēkā pārvaldē izskatāmo lietu skaits varētu pieaugt līdz pat 50%. "Turklāt jāatzīmē, ka sagaidāmo lietu izskatīšana būs komplicēta, jo jāpārbauda personu un to priekšteču piederība Latvijas pilsoņu kopumam un radniecība, kas tiek apliecināta lielākoties ar arhīvu izziņām un ārvalstīs izsniegtiem dokumentiem. Bieži vien personas neiesniedz visus nepieciešamos dokumentus vai arī tie nav legalizēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām," skaidro PMLP speciālisti.

Ja 2010.gadā tika izskatītas 4137 tiesiskā statusa noteikšanas lietas, 2011.gadā - 5759, bet šogad paredzams izskatīt vairāk nekā 6000 lietu, tad pēc iecerēto Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas izskatāmo lietu skaits varētu pieaugt līdz pat 9000 lietu gadā.

Kā ziņots, 6.septembrī Saeimas deputāti pēc karstām debatēm otrajā lasījumā atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus, kas cita starpā sakārto dubultpilsonības jautājumu. Par likuma grozījumiem nobalsoja 65 koalīcijas un Zaļo un zemnieku savienības deputāti, pret balsoja astoņi "Saskaņas centra" (SC) deputāti, bet vēl 19 SC deputāti šajā balsojumā atturējās.

Paredzēts, ka Pilsonības likuma grozījumi stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī, bet vispirms Saeimai tie vēl būs jāpieņem trešajā galīgajā lasījumā.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais