Tiesībsargs: Valsts pati nosaka pilsonības iegūšanas nosacījumus

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtais vēlētāju parakstītais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" neparedz tādu būtisku aspektu kā indivīda brīvu izvēli paust lojalitāti valstij, bet automātiski iekļauj to pilsoņu kopumā, atzinumā CVK par tā saukto "nepilsoņu referendumu" norāda tiesībsargs Juris Jansons.

"Valstij ir ekskluzīvas un suverēnas pilnvaras pilsonības jautājumā, tā pati nosaka pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas nosacījumus. Piemēram, naturalizācijas process ir vēl viens no veidiem, kādā indivīds var iegūt pilsonību," secina tiesībsargs.

Pēc tiesībsarga domām, piespiedu naturalizācijas ceļā tiks panākts tas, ka Latvijai kā kopienai pievienosies indivīdi, kuru lojalitāte valstij nebūs pausta, tāpēc naturalizācijai trūks patiesuma aspekta, kam būtu jābūt obligātam priekšnoteikumam masveida naturalizācijas procesā.

Latvijas nepilsoņiem kopš 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pasludināšanas un Pilsonības likuma pieņemšanas bija definēts politiskais un vēsturiskais ietvars lojalitātes paušanai un naturalizācijas procesa nosacījumi, lai iekļautos tautas kopumā.

"Varu prognozēt, ka šāda valsts rīcība - pilnīga naturalizācija - var radīt tiesiskas sekas un papildu valsts resursu patēriņu, kam pamatā būs indivīdu prasības pret valsti par pilsonības piešķiršanas atzīšanu par spēkā neesošu, jo indivīds nav skaidri paudis savu vēlmi piederēt pilsoņu kopumam.

Kā norāda tiesībsargs, ir saskatāmi noteikti riski minētā likumprojekta tālākai virzībai, konkrētāk, šāda valsts rīcība būs pretrunā starptautiski pieņemtajam principam, ka par starptautiskajai likumdošanai atbilstošu tiek atzīta nebrīvprātīga naturalizācija, kas notikusi tikai civiltiesiskā statusa izmaiņu - laulību, adopcijas, radniecības atzīšanas, leģitimizācijas - rezultātā.

Tāpat tiesībsargs uzsver, ka Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. ST, interpretējot Satversmes 91.pantu, ir atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Kā vēstulē norāda tiesībsargs, pilsonība ir indivīda juridiska saikne ar valsti, kuras pamatā piesaiste tai ir sociāls fakts. Pilsonības koncepcija balstās uz diviem pamatprincipiem, no kuriem pirmais ir apjoms, kādā sabiedrībā tiek rasta vienlīdzība starp indivīdiem, otrais - normatīvā izpratne par to, kurš sabiedrības loceklis var tikt uzskatīts par piederīgu pie konkrētās tautas kopuma.

Sniedzot atbildi uz CVK lūgumu par automātisko pilsonības piešķiršanu lielam skaitam personu, tiesībsargs norāda, ka minēto jautājumu nav iespējams skatīt, atkāpjoties no pilsonības jautājuma vēsturiskās attīstības aspekta un nepārtrauktības doktrīnas.

Kā jau agrāk atzīmēja Satversmes tiesa (ST), valsts nepārtrauktības doktrīna ietver arī pilsonības nepārtrauktības principu, un, "saglabājot savus būtiskos elementus, tostarp tautu, iespēju robežās jārūpējas par to, lai grozījumi tiesiskajā regulējumā tiktu izdarīti, ievērojot no nepārtrauktības doktrīnas izrietošos principus".

Kā ziņots, "nepilsoņu referenduma" organizatori, kustība "Par vienlīdzīgām tiesībām", septembra sākumā CVK iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.

Tomēr CVK līdz šim nav izdevies gūt pārliecību, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu, tāpēc CVK prasīja papildu juristu atzinumus - arī no Ārlietu ministrijas, tiesībsarga Jura Jansona un autoritatīviem starptautisko tiesību ekspertiem.