Saeima atbalsta pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem
 

Saeima šodien otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, pilsonības saglabāšanu Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā.

Tāpat likuma grozījumi nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem, kā arī Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.

Otrajā lasījumā pieņemto grozījumu redakcija paredz, ka izmaiņas stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī, un, lai likumu varētu piemērot arī praksē, Ministru kabinetam līdz tam būs jāizstrādā nepieciešamie noteikumi.

Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.

Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Trimdinieki un viņu pēcnācēji Latvijas pilsonību varēs iegūt, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonību varēs piešķirt tiem, kuri apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.

Grozījumi arī precizē Latvijas pilsonības atņemšanu un atjaunošanu, atteikšanos no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtību. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Par Pilsonības likuma grozījumiem Saeimai būs vēl jābalso trešajā galīgajā lasījumā.