Koalīcija plāno vērtēt izmaiņas pilsonības likumā

Koalīcijas partijas šodien kopsēdē plāno apspriest grozījumus Pilsonības likumā, pagājušājā nedēļā informēja labklājības ministre un tobrīd Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja Ilze Viņķele (V).

Likumā paredzēts veikt grozījumus saistībā ar trīs jautājumu blokiem. Pirmais no tiem ir dubultpilsonības iegūšana ārvalstīs dzīvojošajiem, otrais - pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem, savukārt trešais jautājumu bloks saistīts ar pilsonību tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.

Likums jau šobrīd Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušajiem nepilsoņu bērniem ļauj iegūt valsts pilsonību, taču šo tiesību īstenošanā bērni ir atkarīgi no abu vecāku uzņēmības un izpratnes. Iesniegtie Reformu partijas priekšlikumi paredz, ka turpmāk bezvalstnieku vai nepilsoņu bērni uzreiz tiks reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, vienlaikus saglabājot vecākiem tiesības paust savu gribu reģistrēt bērnu kā Latvijas nepilsoni.

Ņemot vērā, ka Pilsonības likums nav grozīts kopš 1997.gada un satur atsauces uz vairs spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem, tajā būs nepieciešama arī virkne tehnisku grozījumu.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais