Pietiekami smaga vienošanās varētu būt par atteikšanos no atvieglotajām pensijām – lai gan tiesības tās saņemt kopumā ir nelielam skaitam pensionāru un tiek uzskatīts, ka atvieglotās pensijas ir zināma veida atlikums no padomju laikiem, pašlaik cilvēkiem ir tiesības par darbu smagos un kaitīgos apstākļos pensijā aiziet agrāk.
Izdienas pensijas ir viens no visvairāk apskatītajiem jautājumiem Saeimā – pirmkārt, tāpēc, ka Satversmes tiesas spriedums skaidri atcēla ierobežojumus tikai daļai samazināto izdienas pensiju. Otrkārt, ir skaidrs, ka izdienas pensijām nepieciešams vienots regulējums – pašlaik tās nosaka vairāki likumi un vēl vairāk noteikumi. Izdienas pensiju vecuma paaugstināšana, tiesa, konkrēti nepasakot līdz kādam gadu skaitlim, paredzēta arī Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.
Uz pensiju piemaksām valdība vienmēr lūkojusies visai aizdomīgi – no budžeta to izmaksa gadā prasa ievērojumu naudas summu, bet tās mēdz neuzskatīt par pensijas sastāvdaļu.
Teorētiski pensionēšanās vecumu Latvijā varētu palielināt jau no 2014. gada, Neatkarīgajai atzīst Labklājības ministrijas eksperti. Taču, ņemot vērā bezdarba situāciju Latvijā, koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotni viņi iesaka pensionēšanās vecumu celt pakāpeniski, sākot no 2016. gada.
Pensionēšanās vecumu Labklājības ministrija piedāvā paaugstināt no 2016. gada, kad tiek prognozēta labāka sociālā situācija un bezdarba samazināšanās Latvijā.
Ar nodokļiem neapliekamais minimums pensijām, kas patlaban ir 165 lati, varētu tikt noteikts 80 latu apmērā, paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina neoficiāla aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.
Pasaules bankas (PB) rekomendācijas Latvijai nav obligātas, taču grūti iedomāties, ko valdība darīs, kad jūlija sākumā tā saņems melns uz balta uzrakstītu stingru ieteikumu darīt to, ko valdību veidojošās partijas nesen publiski un skaļi paziņojušas, proti, pensijas nesamazināsim.
Šobrīd naudas pensiju un pabalstu izmaksām pietiek. Ir pārliecība, ka tās pietiks arī visam šim gadam. Šādu viedokli šorīt medijiem pauda labklājības ministrs Uldis Augulis.
Lai rastu risinājumus valsts sociālās apdrošināšanas, tajā skaitā pensiju sistēmas finanšu ilgtspējas nodrošināšanai, ikviens interesents no šodienas līdz 26. jūnijam aicināts elektroniski izteikt savu viedokli, priekšlikumus un iebildumus par Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto koncepcijas projektu Par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, nra.lv uzzināja ministrijā.
Pensiju likums ir viens no visvairāk tautas nobalsošanās apspēlētajiem likumiem. Pēc Labklājības ministrijas atklātībā nākušajiem priekšlikumiem sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes nodrošināšanai arodbiedrības pieļauj referenduma organizēšanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Satversmes tiesa jau līdz šim atzinusi par nelikumīgām izdienas iekšlietu darbiniekiem, prokuroriem un militārpersonām samazinātās pensijas, un nu arī Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus astoņos likumos, kas paredz atmaksāt ieturēto izdienas pensiju bijušajiem tiesnešiem, prokuroriem, karavīriem, māksliniekiem, diplomātiem un citu dienestu darbiniekiem, kuriem kopš 1996. gada pensijas maksā no bijušās darbavietas budžeta.
Ceturtdien, 13.maijā Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par privātajiem pensiju fondiem, kas paredz regulēt gadījumus, kad darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas privātajā pensiju fondā.
Nopietni sagatavotajā Labklājības ministrijas (LM) ekspertu diskusijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas īstermiņa un ilgtermiņa problēmām izskan bažas, ka, pensiju piemaksas pārceļot uz pamata budžetu, tās vienkārši varētu "aizmirst" vai pateikt, ka nav naudas to izmaksai.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien noslēdza darbu pie astoņu likumprojektu paketes, kas paredz ieturēto izdienas pensiju atmaksu bijušajiem tiesnešiem, prokuroriem, karavīriem, māksliniekiem, diplomātiem un citu dienestu darbiniekiem, kuriem kopš 1996.gada pensijas maksā no bijušās darbavietas budžeta.
Aptuveni 81% pensionāru saņem pensijas, kuras ir mazākas par 200 latiem mēnesī, šodien Labklājības ministrijā (LM) notikušās publiskās diskusijas par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un ilgtspēju laikā uzsvēra Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aina Verze.
Šodien notiek pirmā un pagaidām vienīgā zināmā publiskā diskusija par pensiju sistēmas nākotni, kā arī par sociālā budžeta ilgtspēju, kas ir pēdējo nedēļu viskarstāk viļātais jautājumus politiķu mutēs, bet bez jebkādas konkrētības.
Zināmā mērā ļaujoties masu histērijai par to, ka 2. pensiju līmeņa nauda finanšu krīzes brīdī var aiziet zudumā, Latvijā visu pērno gadu cilvēki ir centušies mainīt pensiju naudas ieguldījumu plānus – no aktīvākajiem un tātad riskantākajiem uz konservatīvajiem.
Valdība no pensionāriem jau reiz naudu ir aizņēmusies, tiesa, nepajautājot atļauju un neparedzot nekādus aizdevuma procentus. Tas notika pagājušā gada vasarā, kad tika pieņemts lēmums samazināt pensijas par 10 vai pat par 70 procentiem strādājošiem pensionāriem.