Valdība lemj par piemaksu pie pensijām pārnešanu uz pamatbudžetu

Valdība šodien slēgtajā sēdē lemj par Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu piemaksu pie valsts vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu ar 2011.gadu segt no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Kā skaidro LM, Latvijā esošās ekonomiskās krīzes rezultātā samazinās strādājošo skaits un darba ienākumi, kā rezultātā samazinās ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, no kura tiek finansētas pensiju sistēmas 1.līmeņa pensijas, kā arī pārējie sociālās apdrošināšanas pakalpojumi bezdarba, slimības, maternitātes, invaliditātes u.c. gadījumos.

Savukārt izdevumi speciālajā budžetā pieaug, ko ietekmē arī iepriekšējo gadu straujais algu pieaugums, kā rezultātā pieauga pensiju un pabalstu apmēri, atsevišķu pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugums, kā arī turpinot maksāt papildus izdevumus, ko ir veicinājuši iepriekšējo gadu dāsnie lēmumi.

2009.gadā strauji pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazinājās arī ieņēmumi speciālajā budžetā, kā rezultātā 2009.gada ieņēmumi nesedza budžeta izdevumus un izmaksu segšanai bija nepieciešams izmantot iepriekšējos gados uzkrāto finanšu rezervi. 2009.gada budžeta deficīts bija 213 miljoni latu apmērā, bet 2010.gadam plānots deficīts - 354,8 miljoni latu apmērā, līdz ar to speciālā budžeta uzkrātā finanšu rezerve strauji samazinās. Uz 2009.gada 1.janvāri tā bija 951,1 miljons latu, uz 2010.gada 1.janvāri - 737,8 miljoni lati, uz 2010.gada 31.oktobri - 437,9 miljoni latu, bet 2010.gada beigās ir gaidāms speciālā budžeta finanšu rezerves samazinājums līdz 409,8 miljoniem latu.

Tā kā negatīva speciālā budžeta bilance ir prognozējama arī turpmākajos gados, speciālā budžeta uzkrājums nespēs segt jau 2011.gada pakalpojumu izmaksas, līdz ar to, nepārskatot speciālā budžeta izdevumus, speciālā budžeta pašfinansēšanās un pensiju sistēmas ilgtspēja ir nopietni apdraudēta, uzskata LM.

Radikālas reformas sociālās apdrošināšanas jomā nav nepieciešamas un tās pamatprincipi nav jāmaina, bet ir nepieciešamība veikt ar sociālās apdrošināšanas iemaksām nesegto pakalpojumu - piemaksu pie valsts vecuma un invaliditātes pensijām - izmaksas avota pārstrukturēšanu uz valsts pamatbudžetu, sākot no 2011.gada, uzskata LM. Pēc ministrijas aplēsēm ietaupījums speciālā budžetā 2011.gadā būtu 143,9 miljoni latu, 2012.gadā - 142,4 miljoni latu, 2013.gadā - 142,4 miljoni latu.

Speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikuma noguldījumam uz gadu Valsts kase piemēro procentu likmi, kas noteikta, izmantojot Latvijas valsts 12 mēnešu parādzīmju ar ISN kodu (starptautiskais vērtspapīru identifikācijas kods) emisijas konkurējošajā daudzcenu izsolē noteikto peļņas likmi. Saskaņā ar Valsts kases informāciju uz 15.novembri šī likme bija 1,22%. Līdz ar to pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķiniem, noguldot 2011.gadā piemaksām pie pensijām paredzētos līdzekļus 143,9 miljonus latu Valsts kases termiņnoguldījumā uz vienu gadu, papildus 2012.gadā speciālajā budžetā varētu gūt 1,75 miljonus latu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais