Arī ar pašreizējiem valdības apstiprinātajiem pasākumiem nebūs pietiekami, lai samazinātu sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus. Pēc Labklājības ministrijas (LM) aprēķiniem, reāls deficīts sociālajā budžetā būs jau 2012. gadā, un tāpēc ministrija jau plānošanas dokumentos "iestrādā" iespēju aizņemties no pamatbudžeta, Neatkarīgā uzzināja no LM speciālistiem.
Sociālais budžets kopš 2009. gada ir ar deficītu, proti, ieņēmumi nespēj segt izdevumus, un tāpēc trūkstošie miljoni tiek ņemti no iepriekšējos gados uzkrātā. Saskaņā ar LM aprēķiniem ļoti kritiski vērtējams ir šis, nākamais un arī 2012. gads, kad izdevumi būtiski pārspēj ienākumus. "Situācija nerādās labāka ne nākamgad, ne pēc gada, mēs iztērējam visu pārpalikumu, un jau 2012. gadā būs reāls deficīts, kad vairs nebūs arī uzkrājuma naudas, ar ko nosegt visas vajadzības," saka LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece.
LM izstrādātā koncepcija piedāvāja vairākus variantus, kā sabalansēt sociālā budžeta izdevumus ar ieņēmumiem, viens no tiem bija arī sociālās iemaksu likmes paaugstināšana, taču to uzreiz kā neīstenojamu atmeta gan pati LM, gan valdības sociālie partneri. Tas tāpēc, ka sociālā budžeta glābšanai šai likmei būtu jāpieaug līdz pat 46% no darba algas. Tomēr valdība nolēma šo likmi paaugstināt par diviem procentiem, kas, kā atzīst J. Muižniece, ir neliels atvieglojums sociālajam budžetam, proti, papildus ieņēmumi 69,6 miljoni latu gadā.
Par pārējām valdības jau veiktajām izmaiņām gan var diskutēt, īpaši tāpēc, ka dažas no tām īpašu lielu pienesumu vai ietaupījumu nenes, tomēr cilvēku neapmierinātība gan ir sagaidāma. Attiecībā uz 2010. gadu sociālajā jomā šādas drastiskas izmaiņas gan nav paredzētas, ja neskaita pensiju indeksācijas iesaldēšanu, kas dod ietaupījumu ap 1,3 miljoniem latu (pēc LM aplēsēm, pensijas nākamgad saskaņā ar inflācijas rādītājiem būtu jāpalielina par 0,5%). Ņemot vērā situāciju sociālajā budžetā, LM nav domājusi un nerosinās pensiju indeksāciju arī tām pensijām, kuras nepārsniedz 135 latus vai kādu citu minimālu summu.
Otrkārt, nākamgad tiks pāriets uz 1. un 2. līmeņa pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām iemaksām (ne tām, kuras deklarē, bet tām – kuras nomaksā), – tas dos ietaupījumu 4,5 miljonus latu. Papildus jāmin, ja nākamgad tiek saglabāta 2% likme otrajam pensiju līmenim, lai gan saskaņā ar likumu tai vajadzētu būt 4%, tas dos 44,9 miljonu latu ietaupījumu. LM min, ka ietaupījums sociālajā budžetā, ja tiktu īstenoti visi viņu priekšlikumi, nākamgad būtu 213,5 miljoni latu, taču tas gan lielākoties būtu uz tā rēķina, ka pensiju piemaksu un vecāku pabalstu izmaksu pārceltu uz pamatbudžetu. To valdība nākamgad vēl nedarīs. Tomēr no LM aprēķiniem izriet: arī ja tiek īstenoti visi valdības plāni, deficīts vairāku simtu miljonu latu apmērā saglabāsies līdz pat 2025. gadam.
Diskutablākās izmaiņas plānotas 2012. gadā – atteikšanās no pensiju piemaksām jaunpiešķirtajām pensijām un atteikšanās no pensijām ar atvieglotajiem noteikumiem par darbu smagos apstākļos. Pēc LM aprēķiniem – ietaupījums neliels – 2,6 un 1,2 miljoni latu, savukārt ažiotāža un cilvēku neapmierinātība varētu būt daudz lielāka. To prognozē arī arodbiedrību eksperte Irina Homko, aicinot Saeimu nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus: "Ir daudz cilvēku, kurus šīs izmaiņas skars, kuri ir maksājuši nodokļus, un tas būtu pret viņiem sociāli netaisnīgi.