Sociālajā jomā nākamā gada budžeta likumprojekta izskatīšana apstājusies pie valdību veidojošo partiju vēlmes mainīt divus likumus, ieviešot būtiskas izmaiņas otrā pensiju līmeņa darbībā, kā arī pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu veikt, vadoties no faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, nevis deklarētajām.
Pēc Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem šo grozījumu izskatīšana atlikta līdz ceturtdienai. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzdevusi Labklājības ministrijai (LM) un birojam panākt kompromisu par likuma normām, kuras nebūtu pretrunā ar Satversmi.
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā paredz: no nākamā gada otrajam pensiju līmenim tiek novirzīti nevis 4% sociālo iemaksu, bet tikai divi. Šādus grozījumus, lai panāktu budžeta konsolidāciju, pieņēma valdība un arī Saeima 1. lasījumā. Tomēr Saeimas Juridiskais birojs likumprojekta anotācijā norāda: Satversmes tiesa 2010. gada 1. decembra lēmumā, izvērtējot fondēto pensiju likuma atbilstību Satversmei, secināja, ka iemaksu likmes samazināšana fondēto pensiju shēmā iespējama, ja vien netiek apdraudēta sistēmas izveidošanas jēga un mērķis, un turpmākos gados tiek ievērots pakāpeniskais iemaksu likmes palielinājums atbilstoši valsts ekonomiskajām iespējām.
Biroja vadītājs Gunārs Kusiņš uzsver: ja tomēr šāda norma likumā tiek pieņemta, jābūt pietiekami labai argumentācijai iespējamā Satversmes tiesas prāvā. Tāpēc deputāti nolēma šīs lietas izskatīšanu atlikt, kamēr Juridiskais birojs un LM vienosies par citu variantu. Citu iespējamu Satversmes pārkāpumu un līdz ar to arī tiesas procesu birojs saskata vēl vienā ar pensijām saistītā jautājumā – proti, grozījumi likumā par sociālo apdrošināšanu paredz no 2011. gada pāriet uz pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām gan pensiju sistēmas 1., gan 2. līmenī.
Juridiskais birojs pat ierosināja šo priekšlikumu no likumprojekta izņemt, lai neradītu lieku spriedzi. Pieņemot šādu priekšlikumu, tiktu pārkāpts vienlīdzīguma princips. Šīs iemaksas veic darba devējs, un darba ņēmējs to faktiski nevar ietekmēt. Otrkārt, paredzēts, ka tas attieksies tikai uz iemaksām pensiju apdrošināšanai, bet nav atbildes, kāpēc citām – bezdarba vai slimības – ne? LM speciālists Edgars Korčagins skaidro: šis risinājums izvēlēts, rūpīgi izvērtējot situāciju: "Kāpēc tikai uz pensijām? Tāpēc, ka mēs nevaram pasliktināt to personu situāciju, kuri drīzumā varētu saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, slimības, gadījumā, bet pensiju gadījumā – tas ir ilgtermiņa jautājums.