Starptautisko aizdevēju iebildumu dēļ Finanšu ministrija ir atteikusies no ieceres nākamgad samazināt sociālo iemaksu apmēru otrajā pensiju līmenī.
To šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē apliecinājis FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.
Līdz ar to valdība šo pasākumu nevirzīs un iemaksu apjoms otrajam pensiju līmenim tiks saglabāts 2% apmērā. Iepriekš valdība plānoja iemaksu apjomu samazināt līdz 1% vai arī līdz 0,5%.
Aizdevēji šo tomēr nav uzskatījuši par vidējā termiņa ilgtspējīgu pasākumu.
Jau ziņots, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem tieši iemaksas pensiju līmenī bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem. Kā iepriekš sacīja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), domstarpības esot vēl par vairākiem mazākiem pasākumiem. Ja kāds no šiem pasākumiem netiks atbalstīts, tas būšot jākompensē uz izdevumu rēķina.
Jau ziņojām, ka valdība šodien turpinās darbu pie nākamā gada valsts budžeta.
Darbs sāksies ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi, plkst.12 sāksies koalīcijas sadarbības padomes ārkārtas sēdē, bet Ministru kabineta ārkārtas sēde sāksies plkst.13.
"Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) veidotais Ministru kabinets vakar panāca vienošanos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes palielināšanu līdz 22% un nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamām platībām dubultošanu.
Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") pēc valdības sēdes informēja, ka palielināta tiks arī samazinātā PVN likme - no 10% uz 12%, savukārt elektrības patēriņam mājsaimniecībās vairs netiks piemērota samazinātā PVN likme, bet gan pamatlikme.
Dubultojot nodokļa likmi mājokļiem, nolemts saglabāt patlaban esošo 25% pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi. Nodoklis mājokļiem patlaban ir atkarīgs no tā kadastrālās vērtības un tiek piemērots 0,1%, 0,2% un 0,3%. Sekojoši palielinot nodokli jaunās likmes būs 0,2, 0,4 un 0,6% no kadastrālās vērtības.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, PVN likmju paaugstināšana budžeta ieņēmumos papildus nodrošinātu 68 miljonus latus, bet mājokļa nodokļa pieaugums dos 6,9 miljonus latu. Nodokļa ieņēmumu pieaugums par zemi papildus budžetā došot 7,4 miljonus latu.
Līdz ar to valdība plāno ar nodokļu palielināšanu nodrošināt ap 80 miljoniem latu no nepieciešamās 280 miljonu latu konsolidācijas.
Citas konkrētākas vienošanās par sociālā bloka jautājumiem valdībā pagaidām vēl nav. Budžeta ieņēmumu aprēķinu precizēšana turpinās un uz šodienas sēdi FM sagatavos atzinumus par vēl diviem jauniem iespējamiem variantiem, no kuriem viens ir FM piedāvājums - par 1 procentpunktu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), līdz 45 latiem palielināt ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, līdz 70 latiem palielināt atvieglojumus par apgādībā esošu personu, bet vienlaikus par 2% palielināt sociālo iemaksu likmi.
Savukārt otrs variants ir ZZS iesniegtā alternatīva - nākamgad IIN pašvaldībām novirzīt 76% apmērā līdzšinējo 80% vietā. Pēc ZZS domām, šāds variants pašvaldībām, lai gan ir sāpīgs, tomēr ir finansiāli izdevīgāks.
IIN likme patlaban ir 26%, nepaliekamais minimums ir 35 lati, atvieglojumi par apgādībā esošu personu 65 lati, savukārt obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem jāveic 33,09% apmērā.
Šodien valdība plānojusi panākt gala vienošanās par ministriju izdevumu samazinājumiem nākamā gada budžetos, kur par pamatu tikšot ņemts Valsts kancelejas veiktais audita ziņojums, kā arī jau iepriekš veiktie samazinājumi nozarēs. Tāpat valdībā jāpanāk vienošanās par dotāciju un subsīdiju samazinājumu, kas kopumā nodrošinātu ap 120 miljoniem latu no nepieciešamā konsolidācijas apjoma.
Ar šiem pasākumiem vēl nepietiek, lai sasniegtu konsolidācijas mērķus, tāpēc valdībai vēl būs jāpanāk izšķiršanās par vairākiem citiem iespējamajiem pasākumiem starp kuriem ir, piemēram, minimālās algas paaugstināšana, ēnu ekonomikas apkarošanās plāna pasākumu ieviešana, dienesta auto administrēšanas un iekasēšanas uzlabošana, valsts uzņēmumu dividenžu maksājumu palielinājums valsts budžetā, finanšu stabilitātes nodevas ieviešana, aģentūrai LETA apliecināja Finanšu ministrijā.