Sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājums beigsies līdz nākamā gada beigām

Nākamā gada beigās sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājums būs iztērēts, intervijā aģentūrai LETA stāstīja labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS).

"Patlaban nozares lielākā problēma ir tā, ka speciālā budžeta deficīts katru gadu kļūst arvien lielāks, un sociālās apdrošināšanas budžetā uzkrātā rezerve, kas 2009.gada sākumā bija gandrīz miljards - 951 miljons latu, 2011.gada beigās būs nulle. Jau tagad ir jāsāk domāt par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Turklāt arī kārtējā gada budžetā, speciālā budžeta deficīts palielinās. Šogad ir plānoti 350 miljoni latu, bet nākamgad jau 380 miljoni latu," stāstīja Jurševska.

Viņa skaidroja, ka deficīts palielinās tādēļ, ka ienākumi sociālajā budžetā ir mazāki nekā izdevumi. Gan kontingents, gan cilvēku skaits, gan visas izmaiņas rada situāciju, ka budžeta izdevumi ir lielāki nekā ieņēmumi. "Mēs to esam konstatējuši, un jau pagājušā gada vasarā sākām diskusijas un izstrādājām koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu. Labklājības ministrija ir sagatavojusi vairākus pasākumus, kā panākt stabilitāti sociālās apdrošināšanas budžetā. Ja ministrijas sagatavotos priekšlikumus atbalstīs Saeimā, tad 2025.gadā mēs no šīs deficīta bedres būsim izkļuvuši ārā "uz nulli", un varēsim atkal sākt veidot uzkrājumu bez deficīta," saka labklājības ministre.

Viņa skaidroja, ka līdz 2025.gadam ir daudz darāmā - jāpārskata sociālās apdrošināšanas sistēma, un jādomā, kādā veidā nodrošināt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kādā veidā cilvēkus motivēt veikt sociālās iemaksas, kā nodrošināt cilvēku ticību tam, ka iemaksas tiks veiktas mērķtiecīgi, ka viņi varēs cerēt uz pakalpojumu jebkāda apdrošināšanas riska iestāšanās gadījumā - vai tas būs bezdarbs, darba nespēja, slimības gadījums, pensija - cilvēks varēs būt drošs, ka valsts viņam to kompensēs.

Kā ziņots, Saeima pieņēma Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz, ka nākamgad un 2012.gadā otrajā pensiju līmenī novirzīs iemaksas 2% apmērā.

LM pārstāvji skaidro, ka ar šādu grozījumu pieņemšanu tiks nodrošināti papildu līdzekļi valsts sociālās apdrošināšanas budžeta deficīta segšanai, kā arī tiks nodrošināta pilnvērtīga valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana.

Šie grozījumi ir vienā likumprojektu paketē ar valsts 2011.gada budžeta projektu.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja LM Komunikācijas nodaļā, savukārt 2013.gadā un turpmāk otrajā pensiju līmenī iemaksu likme būs 6%. Līdz šim likums paredzēja noteikt 2011.gadā 4% iemaksu likmi otrajā pensiju līmenī.

Ņemot vērā iepriekšminēto, 2011. un 2012.gadā valsts sociālās apdrošināšanas budžetā būs iespējams nodrošināt papildu līdzekļus attiecīgi 44,9 miljonu latu un 114,6 miljonu latu apmērā attiecībā pret šajos gados plānotajiem iemaksu ieņēmumiem.

Samazinot iemaksu likmi otrā līmeņa pensiju shēmā, attiecīgi palielināsies iemaksu likme pirmā līmeņa pensiju shēmā, jo otrā līmeņa likmes samazinājums ir vienāds ar pirmā līmeņa likmes palielinājumu. Savukārt pirmā līmeņa pensiju kapitāla ienesīgums ir proporcionāls ikgadējām iemaksu algu summas izmaiņām valstī. Otrā līmeņa ienesīgums ir atkarīgs no ieguldījumu pensiju plānu peļņas vai zaudējumiem, kur visus ar pensiju plāna ieguldījumiem saistītos riskus uzņemas paši pensiju plāna dalībnieki.

Tas, vai iemaksu likmes pārdale starp pensiju līmeņiem negatīvi ietekmēs personas nākotnes pensijas apmēru, ir atkarīgs no tā, vai vidējais ienesīgums otrajā pensiju līmenī personai laika periodā līdz pensionēšanās brīdim būs bijis lielāks par indeksu, kas piemērots pirmā pensiju līmeņa kapitāla indeksācijai.

Iepriekš minētās izmaiņas attieksies tikai uz tiem cilvēkiem, kuriem vecuma pensija vēl nav piešķirta.

Šī gada 30.septembrī otrajā pensiju līmenī bija 1,118 miljoni dalībnieku, no tiem 641 091 bija obligātais un 477 561 brīvprātīgais dalībnieks. Uzkrātais shēmas kapitāls līdz 2010.gada 30.septembrim bija 791,1 miljons latu.

Kā ziņots, LM izstrādātie priekšlikumi paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot no 2016.gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu.

LM norāda, ka ātrāka pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2011.gada un priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas pārtraukšana nav pieļaujama vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, iedzīvotājiem, kuri dzimuši 1949.-1950.gadā (pašreiz ir 59-60 gadu vecumā), pēc pašreizējās likumdošanas, ir tiesības priekšlaicīgi pensionēties 2009.-2010.gadā vai normālā vecumā (62 gados) 2011.-2012.gadā. Ar 2011.gadu atceļot priekšlaicīgo pensionēšanos un paaugstinot pensionēšanās vecumu, šiem cilvēkiem tiesības pensionēties normālā vecumā būs tikai 2014.-2015.gadā - trīs gadus vēlāk. Ekonomiskā krīze, bezdarbs, neziņa par nākotni, notiekošās straujās izmaiņas pensiju jomā izraisīs šajos cilvēkos paniku un priekšlaicīgās pensionēšanās masveida pieprasījumu. Rezultātā pieaugs vecuma pensionāru skaits un speciālā budžeta izdevumi.

Otrkārt, iedzīvotājiem, kuri dzimuši 1951.gadā (pašreiz ir 58 gadu vecumā) un kuriem pēc pašreizējās likumdošanas ir tiesības priekšlaicīgi pensionēties 2011.gadā vai normālā vecumā (62 gados) 2013.gadā, ar 2011.gadu atceļot priekšlaicīgo pensionēšanos un paaugstinot pensionēšanās vecumu, tiesību pensionēties priekšlaicīgi vairs nebūs, bet tiesības pensionēties normālā vecumā būs tikai 2016.gadā. Tādējādi 1951.gadā dzimušie tiktu nesamērīgi diskriminēti dubultā - atņemtas tiesības gan priekšlaicīgi pensionēties, gan doties pensijā no 62 gadu vecuma.

Treškārt, strauja pensionēšanās vecuma celšana ekonomiskās krīzes apstākļos veicinās strauju invaliditātes pensionāru skaita pieaugumu. Jau tagad jaunpiešķirto invaliditātes pensiju skaits 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 16,6%, bet, salīdzinot ar 2007.gadu, - par 57,7%. Tiks veicināts arī bezdarbnieku pabalsta saņēmēju un slimības pabalsta gadījumu skaita un vidējā slimības ilguma pieaugums.

Ceturtkārt, pieaugs sociālās palīdzības sistēmas noslodze un izdevumi.

Tāpat tiek plānots paaugstināt izdienas pensiju vecumu, kā arī pārtraukt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām piešķiršanu jaunpiešķirtajām pensijām, sākot ar 2012.gada 1.janvāri.

Tiek plānots palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu līdz 15 gadiem, sākot ar 2016.gadu (vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu), nosakot tiesības uz valsts garantēto (minimālo) pensijas apmēru, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, sākot ar 2021.gadu. Pāriet uz pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām iemaksām gan 1., gan 2.pensiju līmenī, sākot ar 2011.gadu.

LM rosina iesaldēt pensiju indeksāciju uz noteiktu laiku. Rosināts arī atteikties no atvieglotajām pensijām (jaunpiešķirtajām) no 2012.gada tām personām, kuras strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem vai darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, kā arī veikt citus pasākumus.