Iemaksu samazināšana pensiju otrajā līmenī no pašreizējiem 2% līdz 1% sāpīgi valstij atspēlēsies nākotnē, norādīja biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie banku eksperti.
"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs šāda soļa īstenošanu nodēvēja kā līdzvērtīgu nākotnes pensiju samazināšanai un solījuma laušanu vairāk nekā miljonam Latvijas strādājošo.
Viņš atgādināja, ka vēl 2009.gadā iemaksas pensiju otrajā līmenī bija 8%, kas tika samazinātas uz 2% ar solījumu 2011.gadā tās atjaunot 4% līmenī.
"Protams, 1% ir labāk nekā 0%, jo vismaz netiek likvidētas pensiju otrā līmeņa iemaksas kā tādas, taču tas nemaina lietas būtību. Sociālās sistēmas ilgtspēju var nodrošināt tikai ar iemaksu likmi pensiju līmenī 6% gadā vai vairāk. Mainot iemaksu apjomus, tiek grauta ticība sociālajai sistēmai un zūd motivācija godīgi maksāt nodokļus," pauž Švarcs.
Turklāt viņa vērtējumā otrā līmeņa iemaksu samazināšana nav uzskatāma par strukturālo reformu un ir vienreizējs pasākums, kas ļoti sāpīgi valstij atspēlēsies nākotnē. Švarca skatījumā, lai kaut nedaudz mazinātu šo negatīvo ietekmi, būtu jāparedz konkrēti kompensācijas mehānismi nākotnē, līdzīgi, kā tas tika darīts Igaunijā, un arī jāievieš pensiju otrā līmeņa mantošana, kas sekmēs iedzīvotāju motivāciju godīgi maksāt nodokļus.
Arī "Citadele Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norādīja, ka 1% ir labāk nekā nekas, taču arī viņš ir pārliecināts, ka tas nemaina lietas būtību, proti, valdība finansē savus šodienas izdevumus uz pašlaik oficiālu algu saņemošo nākotnes pensiju uzkrājumu rēķina.
Kamēr pensija tikai krājas, nodokļu maksātājs lielu atšķirību nejūt, jo pirmajā un otrajā līmenī kopā joprojām tiek ieskaitīti 20% no oficiālās bruto darba algas. Bet Vaikulis uzsver, ka ir kāda būtiska atšķirība, proti, pensiju otrajā līmenī tiek ieskaitīta reāla nauda, kas pelna reālus procentus, savukārt pirmajā līmenī ieskaitītie līdzekļi tiek izmatoti tekošajiem budžeta izdevumiem un tikai tīri virtuāli uzskaitās strādājošā kontā.
"Tas nozīmē, ka palielinās šodienas nodarbināto atkarība no tā, kādā stāvoklī būs Latvijas budžets viņu pensionēšanās laikā. Ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, ir liels risks, ka pēc 20-30 gadiem būs ļoti grūti uzskaitīto virtuālo naudu pārvērst reālās pensiju izmaksās," piebilda Vaikulis, atgādinot, ka pensiju reforma Latvijā savulaik tika sākta tieši tāpēc, lai šo pilnīgi reālo risku mazinātu.
Kā liecina "Citadele Asset Management" aplēses, iemaksu samazinājums otrajā līmenī par 1% no strādājošo bruto algas palielina valsts makā palikušās naudas apjomu par 40 miljoniem latu, nevis 60 miljoniem latu, kā šodien minējusi labklājības ministre.
"Lai vēlāk atgrieztos pie "normālā" - pensiju reformas sākotnējā variantā uzstādītā iemaksu mērķa (10% no algas), valdībai nākotnē nāksies pakāpeniski atkal atteikties no aptuveni 400-500 miljonu latu ieņēmumiem gadā. Diemžēl neizskatās, ka kaut kas tāds būs iespējams nākamo gadu laikā. Visticamāk, ka visas šīs ilgstošās budžeta krīzes un iemaksu sadalījuma maiņas rezultātā otrajā līmenī galu galā nonāks par pāris miljardiem latu mazāk, nekā tas būtu, ja viss ritētu normāli," norādīja Vaikulis.
Jau vēstīts, ka panākta vienošanās otrajam pensiju līmenim nākamgad novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, šodien žurnālistiem apstiprināja jaunā labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS).
Patlaban otrajam pensiju līmenim tiek novirzīti 2% no sociālajām iemaksām, un, samazinot šo apjomu līdz 1%, nākamā gada valsts budžeta ietaupījums varētu būt vairāk nekā 60 miljoni latu.
Iepriekš tika vērtēta šīs iemaksas pilnīga atcelšana uz diviem gadiem, tomēr iecere atlikta, un virzīts tiks sava veida kompromiss par 1% iemaksas apjoma saglabāšanu.
Kā informēja ministre, pagājušajā nedēļā šāda vienošanās panākta Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") sarunās.
Iepriekš tika ziņots, ka, samazinot iemaksas līdz 0%, fiskālais ieguvums varētu būt ap 112 miljoniem latu, tomēr, veicot detalizētu izvērtēšanu un aprēķinus, secināts, ka ieguvums pie 0% iemaksu apjoma ir ap 89 miljoniem latu, jo jāņem vērā aprēķinu metodika un finansējuma plūsmas nobīdes par četriem mēnešiem.
Tāpēc darbā pie valsts budžeta panākta vienošanās par 1% iemaksu likmes saglabāšanu, kas fiskāli dod ieguvumu tikai par apmēram 20 miljoniem latu mazāk, nekā šo likmi atceļot vispār. Tā arī būs labāka ziņa un signāls nākotnes pensiju uzkrājējiem, norādīja ministre.
Jautājums par iemaksu apjoma samazināšanu vēl būs jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Jau šodien šo iespēju skatīs valdību veidojošā koalīcija, savukārt rīt tā varētu tikt virzīta izskatīšanai valdībā.