Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie priekšlikumi paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot no 2016.gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu, liecina valdības rīkojuma projekts, kas šodien tiks skatīts valdības ārkārtas sēdē.
LM norāda, ka ātrāka pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2011.gada un priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas pārtraukšana nav pieļaujama vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, iedzīvotājiem, kuri dzimuši 1949.-1950.gadā (pašreiz ir 59-60 gadu vecumā), pēc pašreizējās likumdošanas, ir tiesības priekšlaicīgi pensionēties 2009.-2010.gadā vai normālā vecumā (62 gados) 2011.-2012.gadā. Ar 2011.gadu atceļot priekšlaicīgo pensionēšanos un paaugstinot pensionēšanās vecumu, šiem cilvēkiem tiesības pensionēties normālā vecumā būs tikai 2014.-2015.gadā - trīs gadus vēlāk. Gan ekonomiskā krīze, bezdarbs, neziņa par nākotni, notiekošās straujās izmaiņas pensiju jomā izraisīs šajos cilvēkos paniku un priekšlaicīgās pensionēšanās masveida pieprasījumu. Rezultātā pieaugs vecuma pensionāru skaits un speciālā budžeta izdevumi.
Otrkārt, iedzīvotājiem, kuri dzimuši 1951.gadā (pašreiz ir 58 gadu vecumā) pēc pašreizējās likumdošanas ir tiesības priekšlaicīgi pensionēties 2011.gadā vai normālā vecumā (62 gados) 2013.gadā. Ar 2011.gadu atceļot priekšlaicīgo pensionēšanos un paaugstinot pensionēšanās vecumu, šiem cilvēkiem tiesību pensionēties priekšlaicīgi vairs nebūs, bet tiesības pensionēties normālā vecumā būs tikai 2016.gadā. Tādējādi 1951.gadā dzimušie tiktu nesamērīgi diskriminēti dubultā - atņemtas tiesības gan priekšlaicīgi pensionēties, gan doties pensijā no 62 gadu vecuma.
Treškārt, strauja pensionēšanās vecuma celšana ekonomiskās krīzes apstākļos veicinās strauju invaliditātes pensionāru skaita pieaugumu. Jau tagad jaunpiešķirto invaliditātes pensiju skaits 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 16,6%, bet, salīdzinot pret 2007.gadu, - par 57,7%. Tiks veicināts arī bezdarbnieku pabalsta saņēmēju un slimības pabalsta gadījumu skaita un vidējā slimības ilguma pieaugums.
Ceturtkārt, pieaugs sociālās palīdzības sistēmas noslodze un izdevumi.
Tāpat tiek plānots paaugstināt izdienas pensiju vecumu. Veikt ar sociālajām iemaksām nesegto pakalpojumu - piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām un vecāku pabalstu - izmaksas avota pārstrukturizēšanu uz pamatbudžetu, sākot no 2011.gada, kā arī pārtraukt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām piešķiršanu jaunpiešķirtajām pensijām, sākot ar 2012.gada 1.janvāri.
Tiek plānots palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu līdz 15 gadiem, sākot ar 2016.gadu (vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu), nosakot tiesības uz valsts garantēto (minimālo) pensijas apmēru, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, sākot ar 2021.gadu. Pāriet uz pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām iemaksām gan 1. gan 2.pensiju līmenī, sākot ar 2011.gadu.
LM rosina iesaldēt pensiju indeksāciju uz noteiktu laiku. 2009.-2010.gadā pensiju indeksācija ir iesaldēta, taču, sākot ar 2011.gadu, paredzēta pensiju indeksācija ar patēriņa cenu indeksu. Finanšu ministrija (FM) prognozē inflācijas pieaugumu 2012.-2013.gadā. Ja pensiju indeksācija nenotiek, tad ietaupījums 2011.gadā - 1,3 miljoni latu, 2012.gadā - 9 miljoni latu, 2013.gadā - 26,6 miljoni latu.
Rosina arī atteikties no atvieglotajām pensijām (jaunpiešķirtajām) no 2012.gada tām personām, kuras strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem vai darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem.
LM iesaka viena speciālā budžeta deficīta finansēšanai izmantot aizņēmumu no cita speciālā budžeta brīvo līdzekļu atlikuma, kā arī no 2013.gada turpināt maternitātes un paternitātes pabalstu piešķirt 80% apmērā no individuālās iemaksu algas, kas ļautu ietaupīt 4,3 miljonus latu.
LM plāno, ka kopējais sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ietaupījums: 2011.gadā - 213,5 miljoni latu, 2012.gadā - 230,1 miljoni latu, 2013.gadā - 261,9 miljoni latu.
LM izstrādātajā koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā teikts, ka ekonomiskā krīze kopsolī ar sabiedrības novecošanos ir nopietns risks valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei ne tikai pašlaik, bet arī tālākajos gados. Būtiski pieaugot vecu cilvēku īpatsvaram, palielināsies demogrāfiskās slodzes līmenis, 2060.gadā iedzīvotāju īpatsvaram virs darbspējīgā vecuma sasniedzot jau 32,2%, savukārt darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitam nokrītoties līdz 54%.
Paaugstinoties valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem, kuru izaugsmi veicināja arī iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un investīciju ieplūdums valstī, palielinoties iedzīvotāju līdzdalībai reģistrētajā darba tirgū, kā arī pieaugot darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitam, jo darba tirgū ienāca astoņdesmitajos gados dzimušie, kad bija labvēlīga demogrāfiskā situācija, no 2002.gada budžetā pamazām veidojās pārpalikums un 2008.gada beigās tas sasniedza 951,1 miljonu latu.
Pozitīva budžeta bilance bija pamats arī lēmumu pieņemšanai par papildus izdevumu finansējumu esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros - piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, vecāku pabalsts un papildus četras darbnespējas dienas, tādējādi izjaucot sociālās apdrošināšanas budžeta līdzsvaru un apdraudot tā ilgtspēju.
Savukārt, 2009.gadā strauji pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazinājās arī ieņēmumi speciālajā budžetā, kā dēļ 2009.gada ieņēmumi nesedza budžeta izdevumus. Negatīva budžeta bilance ir prognozējama arī turpmākajos gados
Ekonomiskajai krīzei turpinoties, speciālā budžeta uzkrātā finanšu rezerve samazinās: 2009.gada 1.janvārī bija 951,1 miljoni latu, 2010.gada 1.janvārī - 737,8 miljoni latu, 2010.gada 31.oktobrī - 437,9 miljoni latu. 2010.gada beigās ir gaidāms finanšu rezerves samazinājums līdz 409,8 miljoniem latu. Negatīva speciālā budžeta bilance ir prognozējama arī turpmākajos gados, līdz ar to pilnībā izmantojot iepriekšējo gadu finanšu uzkrājumu.
LM norāda, ka jau patlaban ir jāmeklē risinājums, kā turpmāk mazajam nodarbināto skaitam nodrošināt pensiju izmaksu lielajam pensionāru skaitam, sākot jau no 2012.gada. LM uzskata, ka radikālas reformas sociālās apdrošināšanas jomā nav nepieciešamas un tās pamatprincipi nav jāmaina, bet ir nepieciešamība veikt nopietnas korekcijas gan sistēmas pašreizējās situācijas uzlabošanai, gan finanšu ilgtspējas nodrošināšanai, kuru nepieciešamību nosaka ekonomiskā krīze un iepriekšējo gadu dāsnie lēmumi, kā arī demogrāfiskās izmaiņas nākotnē.
LM ir izstrādājusi vēl divus variantus. Pirmais variants paredz nemainīt esošo sociālās apdrošināšanas sistēmu. Ja netiek veikti nekādi pasākumi, lai nodrošinātu speciālā budžeta stabilitāti ilgtermiņā, tad, sākot ar 2011.gadu, speciālajam budžetam tiek prognozēts izdevumu ievērojams pārsniegums pār ieņēmumiem.
Otrais variants paredz paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. Nepārskatot speciālā budžeta izdevumus, lai nodrošinātu normatīvajos aktos, 2011.gadā iemaksu likmi būtu nepieciešams paaugstināt līdz aptuveni 45,5% pašreizējo 33,09% vietā, tādējādi uzliekot vēl lielāku nodokļu slogu strādājošiem.