Viens no neizbēgamiem nākotnes lēmumiem, kas būs jāpieņem Latvijā, ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana, taču, lai tas notiktu, vēl pirms reformas ir būtiski jau laikus informēt iedzīvotājus par plānotajām izmaiņām, šodien Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā uzsvēra sociālās politikas pētniece Feliciana Rajevska.
Tam piekrita arī ekonomiste Raita Karnīte, kura papildināja, ka cilvēku mūžs neizbēgami pagarināsies, tāpēc viņa neredz jēgu cilvēkiem agrāk pensionēties un kļūt atkarīgam.
Tai pat laikā Rajevska pauda pārliecību, ka strauja pāriešana uz jaunu kārtību nevar notikt. Turklāt, pēc viņas domām, priekšlaicīga pensionēšanās iespēja arī būtu jāsaglabā, protams, arī šo vecumu nedaudz ceļot - līdz 62 gadu vecumam.
Rajevska uzskata, ka pensiju ilgtspējas jautājums ir būtisks visā ES un arī Latvijā tāpēc, ka demogrāfiskā novecošanās notikusi straujāk, nekā iepriekš prognozēts. Turklāt nereti ir tā, ka daļa cilvēku ilgāku laiku velta mācībām, vēlāk iesaistās darba tirgū. Tāpat notikušas pārmaiņas pensiju sistēmā, pārejot no paaudžu solidaritātes shēmām uz fondētajām pensijām.
Krīzes laikā visām sistēmām ir kļuvis grūtāk nodrošināt garantētās shēmas un ir skartas fondēto shēmu ienesīguma likmes.
Karnīte arī pastāstīja, ka 2060.gadā paredzams, ka lielākā iedzīvotāju grupa vīriešiem būs 45 līdz 49 gadiem, bet sievietēm - no 70 līdz 74 gadiem. Līdz ar to divkāršosies demogrāfiskās slodzes koeficients. Pašlaik uz vienu vairāk nekā 65 gadus vecu iedzīvotāju ir četri darbspējīgie, 2060.gadā tie būšot vairs tikai divi darbspējīgie.
Runājot par fondētajām pensijām, Rajevska uzskata, ka svarīgi šos līdzekļus ieguldīt Latvijā. Tāpat viņa pauda pārliecību, ka 2.līmenī iemaksām nevajadzētu pārsniegt 6% robežu, jo pretējā gadījumā cietīšot 1.līmenis.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā demogrāfisko novecošanos un finanšu un ekonomikas krīzes radītās papildu grūtības, visas ieinteresētās personas ES ir aicinātas izteikt viedokli par to, vai vajadzētu koriģēt ES līmeņa pensiju regulējumu un kā labāk atbalstīt dalībvalstis, lai tās sasniegtu savu mērķi - pietiekamas un noturīgas pensijas ES pilsoņiem.
EK 7.jūlijā aicināja valsts institūcijas, akadēmiskos prātus un pilsonisko sabiedrību līdz 15.novembrim izteikt savu viedokli par EK Zaļajā grāmatā jeb "Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām" izvirzītajiem jautājumiem.
Zaļās grāmatas mērķis ir rast atbildes uz jautājumiem par to, kā nodrošināt atbilstīgus ienākumus pensijas vecumā un ilgtermiņā garantēt pensiju sistēmu noturību, kā panākt līdzsvaru starp darba dzīvi un aiziešanu pensijā un palielināt ekonomiski aktīvas dzīves ilgumu, kā novērst šķēršļus dažādās ES valstīs nodarbinātām personām un kavēkļus iekšējā tirgū pensijas produktu radīšanai, kā panākt, lai pēc nesenās ekonomikas krīzes pensijas gan pašlaik, gan ilgtermiņā būtu drošākas, kā arī ko darīt, lai nodrošinātu pensiju labāku pārskatāmību.