Inflācijai sasniedzot piecus procentus, ir jāatjauno indeksācija pensijām, kuras nepārsniedz 300 latus, uzskata Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) dome, kas sagatavojusi un pirmdien domes sēdē apstiprināja virkni prasību Saeimai un valdībai.
Saeima sākusi skatīt sabiedrībai būtiskus grozījumus pensiju likumā. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem. Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Andrejs Staķis (ZZS) neslēpj, ka tie ir "sociāli jūtīgi jautājumi", kuru mērķis ir sabalansēt sociālā budžeta ieņēmumus un izdevumus un par kuriem LM gatava uzklausīt jebkuru viedokli. Pārmaiņas pensiju sistēmā gan sagaidāmas tikai pēc vairākiem gadiem, jo vairākumam priekšlikumu spēkā stāšanās datēta ar 2016. gadu.
Pagaidām bez lielām diskusijām sākusies svarīgu pensiju likuma izmaiņu izskatīšana Saeimā. Likumprojekts paredz ne tikai paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, bet arī minimālo apdrošināšanas stāžu, pensiju piemaksu pārcelšanu uz pamata budžetu un citus.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) ir viena no politiķēm, kas jau ilgu laiku tur roku uz vissasāpējušāko sociālās sfēras jautājumu pulsa. Par demogrāfijas klimata svārstībām, par pensiju nesamazināšanas jautājumu, par simtlatnieku programmas ieguvumiem un zaudējumiem un citām aktualitātēm šī intervija ar Aiju Barču.
Labklājības ministrija veic aprēķinus un atkarībā no viņu piedāvātajiem variantiem varēs pieņemt lēmumu attiecībā uz sociālo budžetu, intervijā Latvijas Radio atzina premjerministrs Valdis Dombrovskis.
Demogrāfijas problēmu apspriešanai otrdien pievērsusies arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un sēdes laikā uzklausīta arī ierosme pensijas lielumu saistīt ar bērnu skaitu ģimenē, aģentūru BNS informēja Saeimas Preses dienestā.
Valdība otrdien nolēma no 2016.gada pakāpeniski palielināt par pusgadu pensionēšanās vecumu, tādējādi 2021.gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.
Pagaidām visai slepeni uzsāktas sarunas par iespējamām izmaiņām pensiju sistēmā, tostarp pensiju samazināšanu. Labklājības ministrijā Neatkarīgajai nenoliedz, ka ir piedāvāti vairāki varianti attiecībā uz izmaiņām pensiju sistēmā jau nākamgad.
Latvijā lielākā pensija pārsniedz 3000 latu un to saņem pensionārs ar 44 gadu darba stāžu, tomēr lielākā daļa pensionāru jeb 56 procenti saņem pensijas 150–200 latu robežās.
Saeimas deputāti trešdien vērtēs priekšlikumu pensijā doties ātrāk, ja ģimenē būs uzaudzināti bērni, aģentūrai BNS pastāstīja Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS).
2011 gada janvārī 271 571 pensionāram jeb 56,72% no vecuma pensiju saņēmējiem pensija bija no 150 līdz 200 latiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošā informācija.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gatavos vēstules politiķiem, lai skaidri uzsvērtu, ka pensiju samazināšana nav pieļaujama, pavēstīja šonedēļ federācijas priekšsēdētājas amatā vēl uz trīs gadiem ievēlētā Aina Verze.
Atsvaidzinot atmiņu tiem, kuri neatceras, kad un kāpēc tika ieviestas pensiju piemaksas, jāsaka – tas bija gadiem plānots solis, kura ideja ir ietverta pensiju reformas plānā jau 1995. gadā. Tāpēc gluži par izšķērdību piemaksas saukt nekādi nevar, jo pirms desmit gadiem pensijas bija ļoti mazas, neatbilda ieguldītajam darba mūžam.
Labklājības ministrijā (LM) iespējamo pensijas piemaksu noņemšanu sāks izvērtēt tikai tad, kad no valdības vadītāja tiks saņemts konkrēts uzdevums sociālā budžeta izdevumu samazināšanai.
Lai gan lēmumu par pensiju samazināšanu, vienalga, atņemot piemaksas, ceļot nodokļus, mazinot ar nodokli neapliekamo minimumu vai samazinot absolūto pensijas apmēru, par politiski vieglu nevar saukt, tomēr tā ir vieglākā ceļa iešana.
Ekspertu komentāri par pensiju samazināšu ir apzināta kampaņa, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņaprāt, finanšu un ekonomikas eksperti nav tiesīgi spriest par pensiju samazināšanu, jo paši pelna tūkstošus.
Ideja par pensionāriem kā budžeta glābējiem nav jauna – jau 2008. gada nogalē toreizējais premjers Ivars Godmanis nāca klajā ar vērtējumu: nesamazinot pensijas, glābt valsti nevarēsim, un vēlāk 2009. gada vasarā viņa pateiktais materializējās – tikai ar cita premjera vadītas valdības rokām, proti, pensijas par 10% tika samazinātas.
Diskusija par pensiju sistēmas maiņu ne tikai saņemšanas vecuma ziņā, bet arī par iespējamo pensiju apmēra samazināšanu, ir sociālā budžeta ilgtspējas jautājums un diskusijas par to būs, intervijā "De facto" apliecināja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").