Latvijā lielākā pensija pārsniedz 3000 latu un to saņem pensionārs ar 44 gadu darba stāžu, tomēr lielākā daļa pensionāru jeb 56 procenti saņem pensijas 150–200 latu robežās.
Pensiju virs 3000 latiem Latvijā saņem septiņi pensionāri, pēc nodokļu nomaksas viņiem uz rokas gan paliek par ceturtdaļu mazāk. Tādu pensiju bija iespējams nopelnīt, norāda Latvijas pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze, tomēr pensionāru vidū nerimst diskusijas, vai pārejas posmā tagadējie lielo pensiju saņēmēji tomēr likuma normas neizmantoja par labu sev, lai neteiktu, ka krāpās. Tam visam pamatā ir fakts, ka uz visu padomju laikos nostrādāto darba mūžu ņem vērā tikai četros gados veiktās iemaksas, proti, laika posmu no 1996. līdz 1999. gadam.
Latvijā lielākā pensija ir 4500, tomēr pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, šis pensionārs uz rokas saņem 3500 latu, Neatkarīgajai pastāstīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciāliste Edīte Olupe. Tik lielas pensijas izveidošanos jeb aprēķināšanu noteikuši vairāki faktori – vispirms tas, ka šim cilvēkam ir ievērojams darba stāžs – 44 gadi, kā arī darba mūžā viņam bijuši vairāki darba devēji vienlaikus. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, viņš strādājis gan privātā jomā, gan valsts darbā. Tā kā liela daļa darba mūža nostrādāta padomju laikos, tad pensijas kapitāls rēķināts pēc darba algas apmēra no 1996. gada līdz 1999. gadam. Kā zināms, 1996. gadā stājās spēkā jaunais Pensiju likums, kas noteica, ka, aprēķinot pensiju, tiek ņemtas vērā cilvēka individuāli veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tomēr pārejas periodā un par darbu padomju laikā tika noteikti četri gadi, kura laikā veiktās sociālās iemaksas tika attiecinātas uz visu padomju laiku. Tā šajā gadījumā personai bijusi ļoti liela alga 1996.–1999. gadā, kas būtiski ietekmēja pensijas kapitālu, jo tā tika attiecināta uz visu iepriekšējo padomju laika darba periodu. Turklāt 1996. gadā vēl nebija sociālo iemaksu griestu, tas ir, nodokli varēja maksāt no visas algas, kas nozīmēja, ka arī sociālās apdrošināšanas pakalpojumu varēja saņemt pilnā apmērā. Konkrētais pensionārs aizgājis pensijā 2007. gadā, kad kapitāla indekss bija virs 1 (šo indeksu ņem vērā, aprēķinot pensijas, un tieši 2007. gadā tas bija lielākais visos pēdējos gados), pašlaik pēdējos divus gadus indekss ir sarucis zem 1.
Aina Verze norāda, ka tieši šo četru gadu dēļ – vai pateicoties tiem – atsevišķiem pensionāriem ir ievērojamas pensijas. Var strīdēties, vai pensionārs to ir nopelnījis, proti, vai viņa ieguldītais darbs bijis adekvāts tādai tūkstošu latu pensijai, taču tas viss ir likumīgi. A. Verze norāda, ka attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri pašlaik ir pensijā un kuri lielāko mūža laiku strādājuši padomju laikos, pensiju aprēķināšanā būtisks ir tā sauktais pensijas sākuma kapitāls par gadiem, kad vēl nebija personificētās iemaksu sistēmas – nevar pateikt, cik kurš būtu nomaksājis sociālo nodokli, jo tādu neuzskaitīja. Uz visu šo darba stāžu attiecina tikai četrus gadus. Laimīgi var būt tie, kam algas tobrīd bija lielas, bet nelaimīgi – kuri, piemēram, tajos gados palika bez darba. Cilvēkiem, kuri padomju laikos nav strādājuši, šādu sākumkapitālu pensijas aprēķināšanā neiekļaus, bet rēķinās tikai pēc pensijas kapitāla – cik būs sociālās iemaksas veiktas, tik arī lielas pensijas.
Lielo pensiju saņēmēji – virs 1000 latiem pensijas saņem kopumā 714 pensionāri, tomēr tā ir neliela daļa no visiem vecajiem ļaudīm jeb 0,15%. Par viņiem lielāka daļa ir pavisam mazo pensiju saņēmēji – 4,37%, kas saņem tikai 50–100 latu pensijas. Lielākajai daļai pensionāru (271 571) pensija ir no 150 līdz 200 latiem.
***
LIELO PENSIJU SAŅĒMĒJU SKAITS
Pensijas apmērs latos* Vecuma pensijas Invaliditātes pensijas
1000,01 – 1500,00 520 13
1500,01 – 2000,00 141 2
2000,01 – 2500,00 42 1
2500,01 – 3000,00 4 0
virs 3000,00 7 0