Demogrāfijas problēmu apspriešanai otrdien pievērsusies arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un sēdes laikā uzklausīta arī ierosme pensijas lielumu saistīt ar bērnu skaitu ģimenē, aģentūru BNS informēja Saeimas Preses dienestā.
Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) norādījis, ka nav vienas brīnumreceptes demogrāfijas problēmas atrisināšanai, tāpēc jāīsteno daudzi savstarpēji saistīti pasākumi. Liela loma esot arī attieksmei - valstij jāparāda, ka bērni ir tās lielākā vērtība. Dzintars pieļāvis, ka pensijas lielumam jābūt atkarīgam arī no personas bērnu sociālajām iemaksām.
Šādu ierosinājumu pozitīvi vērtējuši vairāki komisijas deputāti. Ints Dālderis ("Vienotība") paudis pārliecību, ka sasaiste ar personas bērniem būtu jāveido ne tikai pensijām, bet arī citiem valsts sociālajiem maksājumiem.
Oskars Zīds (Zaļo un zemnieku savienība) paudis viedokli, ka bērnu dzimstību var veicināt ar dažādiem tiešiem un netiešiem pasākumiem, taču Latvijas gadījumā, kad sāpīgākā problēma ir sliktā ekonomiskā situācija, jāizmanto ekonomiskie līdzekļi.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta galvenā pētniece Pārsla Eglīte komisijas sēdē pavēstījusi, ka Latvija saskarsies ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un novecošanos, taču, cik lielā mērā šie procesi norisināsies, būs atkarīgs arī no valsts īstenotās politikas.
Eiropas Savienībā pašlaik augstākā dzimstība ir Īrijā, Francijā, Lielbritānijā un Skandināvijas valstīs. Šajās valstīs lielā mērā atrisināta bērnudārzu pieejamība, savukārt Latvijā lauvas tiesu no atbalsta jaunie vecāki saņem bērna pirmajā dzīves gadā, paskaidrojusi Eglīte.
Pētniece uzsvērusi, ka demogrāfiskā situācija atkarīga arī no emigrācijas, jo no valsts aizbraukt izvēlas pārsvarā jauni cilvēki, kas ir potenciālie vecāki.
Komisijas deputāti bijuši vienisprātis, ka demogrāfijas politika jāveido kā kompleksu un ilgtermiņa pasākumu kopums, kas iedzīvotājiem dod pārliecību, ka ģimenes ar bērniem ir valsts prioritāte.
"Dzimstības veicināšanai jābūt valsts prioritātei, jo bez jaunās paaudzes nav lielas jēgas izvirzīt stratēģiskus valsts attīstības mērķus un būvēt nākotnes ieceres, ja nebūs, kas tās realizē," atzinis komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Strazdiņš.
Komisijas deputāti arī vienojušies, ka demogrāfijas politika jāskata kā visu valsts institūciju kompleksa rīcība, kurā aktīvāka loma jāieņem arī parlamentam.
Jau vēstīts, ka otrdien uz pirmo sēdi sanāca arī jaunizveidotā Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisija, kas pirmajā sēdē vienojās noteikt kvantitatīvus mērķus dzimstības uzlabošanai Latvijā.