Atsvaidzinot atmiņu tiem, kuri neatceras, kad un kāpēc tika ieviestas pensiju piemaksas, jāsaka – tas bija gadiem plānots solis, kura ideja ir ietverta pensiju reformas plānā jau 1995. gadā. Tāpēc gluži par izšķērdību piemaksas saukt nekādi nevar, jo pirms desmit gadiem pensijas bija ļoti mazas, neatbilda ieguldītajam darba mūžam.
Tomēr šīs pensiju piemaksas jeb 4. pensiju līmenis netika ieviests gluži tā, kā sākotnēji paredzēts, un te ir runa par piemaksu finansēšanas avotu. Problēmas sociālajā budžetā bija arī 2003. gadā, kad valdība konceptuāli izlēma beidzot piemaksas ieviest. Brīdinājumos, ka sociālajā budžetā naudas tam nav, valdība neklausījās. Šī kļūda nav labota joprojām.
Tagad, aktualizējoties jautājumam par iespējamo pensiju samazināšanu, zem sitiena varētu tikt paliktas tieši pensiju piemaksas. Saskaņā ar aprēķiniem, ja pensiju piemaksas nemaksātu nevienam, sākot no 2012. gada 1. janvāra, ietaupījums sociālajā budžetā būtu 138, 9 miljoni latu.
Pensionāru īpašums?
Lēmumu par pensiju 10% samazināšanu Satversmes tiesa atzina par nelikumīgu, jo pensijas ir piešķirtas uz mūžu un ir ikviena pensionāra īpašums. Vai tādas ir pensiju piemaksas – pašlaik grūti novērtēt, lai gan Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītāja Aina Verze uzsver, ka pensiju piemaksas ir pensionāru īpašums, tās arī ir piešķirtas līdz mūža beigām, tāpēc to mehāniska atņemšana atkal radīs tiesiska rakstura problēmas, tātad – tiesas spriedumu. A. Verze norāda, ka piemaksa nav pabalsts, kuru var šodien piešķirt, rīt noņemt. Tā ir kompensācija par maksātiem nodokļiem, līdz Latvijā stājās spēkā jaunā pensiju sistēma 1996. gadā. Perspektīvā pensiju piemaksu piešķiršanu varētu pārtraukt no 2016. gada, bet tikai tad, ja būs uzlabojusies finansiālā situācija, uzskata LPF.
Visai nikni pensionāru saime reaģēja uz starptautisko aizdevēju piedāvājumu valdībai atcelt pensiju piemaksas tām pensijām, kuras lielākas par 140 latiem. Publiski tā bija pirmā reize, kad tika konkrētāk runāts par iespēju ievērojami konsolidēt budžetu uz sociālā budžeta rēķina tieši attiecībā uz pensiju piemaksām.
Pārejas noteikumos
Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks piekrīt: pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tomēr, kā uz tās teorētisku atcelšanu raudzītos Satversmes tiesa, jāvērtē, kāds bijis mērķis, ieviešot pensiju piemaksas. Pensiju piemaksas pieminētas vien Pensiju likuma pārejas noteikumu 41. pantā: "Latvijā [..] dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz 2011. gada 31. decembrim piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu." To, cik liela pensiju būs piemaksa, nosaka Ministru kabinets, un laika periodā no 2009. gada līdz 2011. gada 31. decembrim tā nedrīkst būt mazāka par 0,70 latiem. Šādu likuma normu iegrozīja Saeima it kā ar domu – lai valdība vienpersoniski nesamazinātu pensiju piemaksas.
Kā zināms, valdība pērn pieņēma lēmumu, ka no nākamā gada pensiju piemaksas jaunajām pensijām netiks piešķirtas. Taču, ko darīt ar esošajām, atbildes nav, tā vietā arvien uzstājīgāk publiskajā telpā dažādi eksperti norāda uz piemaksu atcelšanu kā sociālā budžeta glābiņu. Pensiju piemaksu pārskatīšanu nav noliedzis premjerministrs, savukārt labklājības ministre Ilona Jurševska pagaidām ir kategoriski pret šo piemaksu atcelšanu. Ja valdības vadītājs dos uzdevumu, rēķināsim, nesen atzina ministre.
Cik var ietaupīt?
Tomēr aprēķini ir veikti, tie skaidri parāda, ka nekāda būtiska ietaupījuma nebūs, ja vien neatņems piemaksas visiem pensionāriem, sākot no vismazākās pensijas līdz pat lielākajai. Kāpēc tā? Izskaidrojums ir vienkāršs: cilvēku, kuri saņem lielas pensijas, skaits uz kopējā pensionāru fona ir ļoti niecīgs, piemēram, pensijas virs 500 latiem saņem tikai 1,1% pensionāru un ietaupījums, viņiem atņemot pensiju piemaksas, būtu vien miljons latu. Savukārt, ja piemaksas noņem visām pensijām virs 100 latiem – iegūst 130 miljonus latu….
LM arī veikusi aprēķinus, ņemot vērā dažādus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērus, piemēram, ja piemaksas nemaksā pensijām, kuras nepārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pieckāršu apmēru, tas ir 225 latus, tad ietaupījums nākamgad varētu būt 16,2 miljoni latu. Tātad valdībai jāatbild uz jautājumu, ko tā vēlas, – pensionāru solidaritāti, kas varētu būt iespējama, samazinot patiešām piemaksas lielajām pensijām, bet negūstot nekādu būtisku fiskālu efektu, vai piemaksas mazināt visiem, kas lielākajai daļai pensionāru būtu grūdiens nabadzībā un lielāki izdevumi sociālajai palīdzībai.
Nav mirkļa vājums
Pensiju piemaksas tika paredzētas kā 4. pensiju līmenis – kompensējošs mehānisms reformas ieviešanas (tā sākās 1996. gadā līdz ar pāreju uz personificēto sociālo iemaksu uzskaiti) pārejas posmam un paredzēja piesaistīt pensiju speciālajā budžetā papildu līdzekļus no privatizācijas fonda un valsts kapitāla izmantošanas. Tomēr galu galā piemaksas sāka maksāt no sociālā budžeta.
Jau 2003. gadā valdības darba grupa, kurai bija jāizstrādā plāns trūkumu novēršanai pensiju sistēmā, sprieda, ka beidzot pensiju piemaksas jāievieš, uz to kā neizpildītu solījumu arvien asāk norādīja pensionāri. Tika nolemts ieviest piemaksas 2005. gadā, piešķirot tās pensijām, kuras nepārsniedz 80 latus; šo lēmumu valdība (to vadīja Indulis Emsis, labklājības ministre Dagnija Staķe) pārcēla uz 2006. gadu, kad tās tiešām sāka piemaksāt pensijām virs 105 latiem, par vienu gadu – 19 santīmu. Tobrīd diskusijas par to, ka sociālais budžets, iespējams, nespēs pavilkt piemaksas, bija, taču ļoti pieklusinātas.
No 2008. gada pensiju piemaksas sāka maksāt pie pensijām līdz 225 latiem, bet no 2009. gada – visiem pensionāriem, tostarp invaliditātes pensijas saņēmējiem, un daudz lielākā apmērā.
Tagad LM valsts sekretāra vietnieks I. Alliks saka: jā, no eksperta viedokļa raugoties, tā bija kļūda – pensiju piemaksas segt no sociālā budžeta. Finansējums netika atrast citur, kā tas bija plānots, un jau tad bija skaidrs, ka sociālā nodokļa likme nespēs nosegt pensiju piemaksas. Arī pērn pēc LM sagatavotās koncepcijas par sociālās apdrošināšanas ilgtspēju valdībā diskutēja, vai piemaksas varētu izņemt no sociālā budžeta, taču lēmumu nepieņēma, atliekot lemšanu uz 2014. gadu.
Kas ir pensiju piemaksa?
Tā ir ikmēneša piemaksa pie pensijas 70 santīmu apmērā par katru darba stāžu gadu, kas nostrādāts līdz 1996. gadam
Pensiju piemaksu ieviešanu noteica 1995. gadā izstrādātā Pensiju reforma, kas paralēli 1., 2. un 3. pensiju līmenim paredzēja 4. līmeni – kompensējošs mehānisms pensionāriem, kuri lielāko mūža daļu nostrādājuši padomju laikos
2003. gadā speciāla darba grupa pie Ministru kabineta izstrādāja plānu par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā, kur pensiju piemaksu ieviešana nodefinēta konkrētāk
Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā, tiesa, tikai pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus un apmērs sākotnēji bija 6, 63 lati. Tagad vidēji tas ir 22 lati
Avots: Neatkarīgā
IESPĒJAMAIS IETAUPĪJUMS UZ PENSIJU PIEMAKSĀM
Ja pensiju piemaksas nemaksātu nevienam, sākot no 2012. gada 1. janvāra, ietaupījums sociālajā budžetā būtu 138, 9 miljoni latu
Ja no 2011. gada 1. jūlija ietaupījums būtu 71,9 miljoni latu
Ietaupījums sociālajā budžetā, ja pensiju piemaksu noņem atkarībā no pensijas apmēra
Piemaksu nemaksā, ja pensijas + piemaksas apmērs pārsniedz: Ietaupījums miljonos latu no 2012. gada 1. janvāra
100 latus 130,2
140 latus* 116,8
180 latus** 48,0
200 latus 26,8
225 latus*** 16,2
300 latus 5,4
500 latus 1,4
600 latus 0,8
1000 latus 0,2
* noņemt pensiju piemaksas pensijām, kuras pārsniedz 140 latus, bija Pasaules Bankas ierosme
** vidējās pensijas apmērs valstī
*** Līdz 2009. gadam pensijām, kuras lielākas par 225 lati, pensiju piemaksas nemaksāja
Avots: Labklājības ministrija (dati gan par vecuma pensijām, gan invaliditātes pensijām)