Diskusija par pensiju sistēmas maiņu ne tikai saņemšanas vecuma ziņā, bet arī par iespējamo pensiju apmēra samazināšanu, ir sociālā budžeta ilgtspējas jautājums un diskusijas par to būs, intervijā "De facto" apliecināja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
„Diskusija jebkurā gadījumā būs, bet, protams, ka būtu pozitīvi no tā izvairīties, tas ir mans personīgais viedoklis. Bet tas būs atkarīgs no tā, kā tālāk attīstīsies valsts ekonomika un tālāk pieaugs nodokļu ieņēmumi,” skaidroja Dombrovskis.
Premjers gan norādīja, ka vismaz šobrīd, lai sabalansētu šā gada budžetu, ar iecerētajiem pasākumiem 50 miljonu latu iegūšanai ir pilnīgi pietiekami. Tomēr „kaut kādas korekcijas ir iespējamas”. Pensiju jautājums varētu būt aktuāls, plānojot nākamo gadu budžetus.
Vienlaikus, raksturojot budžeta sagatavošanas procesu, Dombrovskis gan atzina, ka „no ministriju puses, no koalīcijas partneru puses, varēja sagaidīt vairāk ieguldījuma budžeta grozījumos, bet mēs vairāk gan redzējām zaļo, sarkano un visādu citādu līniju vilkšanu tieši izdevumu daļā”.
Neraugoties uz "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) publiski izskanējušajām domstarpībām, premjers klāstīja, ka valdība ir gana stabila, tomēr vienlaikus atzīstot, ka „ZZS es pazīstu ilgāku laiku, jau no [Einara] Repšes valdības, gan tagad otras savas valdības, un jāatzīst, ka līdz šim viņu darbs bija konstruktīvāks un prognozējamāks. Pašreiz bieži vien parādās ne sevišķi saprotamas pozīcijas”.
Dombrovskis arīdzan nekā nosodāma nesaskata faktā, ka laikā, kad valsts iestādēm uzdots meklēt iespējas samazināt atalgojuma fondus un citus izdevumus, viņa paša birojā gaidāms algu pieaugums. „Atalgojums ir paaugstināts līdz minimālajiem līmeņiem (..), ja šī atalgojuma intervāli būtu citādi, mums korekcijas nebūtu jāveic,” viņš uzsver.
„De facto” gan norāda, ka, piemēram, Finanšu ministrijā, lai ministra biroja darbinieku algas nebūtu jāpaaugstina, kā risinājums rasta pašu biroja darbinieku rakstiska atteikšanās no likumā paredzētā algu pieauguma.