Saeima sākusi skatīt sabiedrībai būtiskus grozījumus pensiju likumā. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem. Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Andrejs Staķis (ZZS) neslēpj, ka tie ir "sociāli jūtīgi jautājumi", kuru mērķis ir sabalansēt sociālā budžeta ieņēmumus un izdevumus un par kuriem LM gatava uzklausīt jebkuru viedokli. Pārmaiņas pensiju sistēmā gan sagaidāmas tikai pēc vairākiem gadiem, jo vairākumam priekšlikumu spēkā stāšanās datēta ar 2016. gadu.
Likumprojekts, kas savu ceļu sācis Sociālo un darba lietu komisijā, paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Sākot no 2016. gada, to paaugstinās pakāpeniski par pusgadu, līdz 2021. gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus. Līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos pieaugs arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma (piemēram, piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētiem cilvēkiem). Arī šiem cilvēkiem pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs no 2016. gada, līdz 2021. gadā sasniegs 60 gadus.
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vadītāja Jana Muižniece norāda, ka no 2016. gada paaugstinās arī minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, kas nepieciešams, lai varētu pensionēties, jo līdz šim tas ir bijis viens no zemākajiem visā Eiropā. Lai gan LM rosināja valdību pensiju piemaksas no valsts pamatbudžeta finansēt jau no nākamā gada, Ministru kabinets tomēr nolēma, ka tas izdarāms tikai pēc trim gadiem – 2014. gadā. Arī šīs izmaiņas ir paredzētas pensiju likumā.
Finanšu ministrijas (FM) labklājības jomas finansēšanas speciāliste Anita Čemme atzīst, ka "valdībā bijušas diskusijas, tomēr varam piekrist pensiju piemaksas pārcelt uz pamatbudžetu tikai 2014. gadā, jo arī pamatbudžetā pašlaik ir deficīts". Pensiju piemaksas gadā izmaksā 143 miljonus latu. Kopumā FM atbalsta grozījumus, jo, sākot no 2009. gada, sociālais budžets tērē iepriekšējos gados uzkrāto. FM aplēses liecina, ka no 2013. gada sociālais budžets būs spiests aizņemties no pamatbudžeta jau 166 miljonus latu, bet 2014. gadā – 59 miljonus, ja pensiju piemaksas jau būs pārliktas uz pamatbudžetu.
Tas nepatīk Latvijas Pensionāru federācijai, kuras vadītāja Aina Verze saka: valstij budžets ir viens, kāpēc pensiju piemaksas nevarētu jau tagad pārcelt uz pamatbudžetu, lai atvieglotu sociālo? "Paliek iespaids, kas tas tiek darīts, lai sabiedrībai attaisnotu turpmākos griezienus," saka A. Verze. Pensionāri ir uztraukti par piemaksu apmēru, jo tikai līdz šā gada beigām esot spēkā norma, kas paredz maksāt par katru darba stāža gadu 70 santīmu. Pēc tam tās apmērs jānosaka valdībai, kas varot izmantot iespēju un nogriezt to līdz 10 santīmiem par vienu gadu, spriež A. Verze.
***
SAGATAVOTIE GROZĪJUMI PENSIJU LIKUMĀ
Pašreiz tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem
Vecuma pensijas pašlaik saņem 478 tūkstoši cilvēku
Pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm
Sākot no 2016. gada, to pakāpeniski paaugstinās par pusgadu, līdz 2021. gadā pensionēšanās vecums
sasniegs 65 gadus
Pensionēšanās vecums tiks paaugstināts arī tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties 5 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma – 2021. gadā tas sasniegs 60 gadus
No 2016. gada paaugstinās arī minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem
Invaliditātes pensijas saņēmēji nevarēs vienlaikus saņemt pensiju un bezdarbnieka pabalstu
Pensiju piemaksu finansēšana no 2014. gada tiek pārcelta uz pamata budžetu
Avots: Labklājības ministrija