Ideja par pensionāriem kā budžeta glābējiem nav jauna – jau 2008. gada nogalē toreizējais premjers Ivars Godmanis nāca klajā ar vērtējumu: nesamazinot pensijas, glābt valsti nevarēsim, un vēlāk 2009. gada vasarā viņa pateiktais materializējās – tikai ar cita premjera vadītas valdības rokām, proti, pensijas par 10% tika samazinātas.
Diskusija par pensiju sistēmas maiņu ne tikai saņemšanas vecuma ziņā, bet arī par iespējamo pensiju apmēra samazināšanu, ir sociālā budžeta ilgtspējas jautājums un diskusijas par to būs, intervijā "De facto" apliecināja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Pašlaik valdība plāno pakāpeniski paaugstināt pensijas vecumu tikai līdz 65 gadiem, un tālāka pensijas vecuma pārskatīšana varētu būt iespējama vien 2021.gadā, kad būs sasniegts pašlaik noteiktais pensijas vecuma paaugstinājums, norāda Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče.
Lai cilvēki paši varētu veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai, ja darba devējs nebūs veicis likumā noteiktās sociālās iemaksas, Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi jaunus noteikumus.
Satversmes tiesa atzinusi, ka priekšlaicīgo pensiju ierobežošana ir atbilstoši Satversmei un nepārkāpj pensionāru tiesības uz sociālo nodrošinājumu, nra.lv uzzināja tiesā.
Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumu lietā par atšķirībām pilsoņu un nepilsoņu pensiju aprēķināšanas noteikumos, atzīstot, ka apstrīdētās normas Satversmei atbilst.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apņēmusies pārskatīt parlamenta pieņemtās izmaiņas likumā par sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kurām persona ir apdrošināta pensijai, ja par viņu faktiski veiktas sociālās iemaksas.
Finanšu ministrijas (FM) budžeta konsolidācijas priekšlikumos nav minēta pensiju samazināšana, piektdienas vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā “100.panta Preses klubs” uzsvēra premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Tā viņš atbildēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas priekšsēdētāja izteikumiem, ka būtu jārīko jaunas parlamenta vēlēšanas, ja tiks samazinātas pensijas.
Senioriem visā Latvijā ir labas, radošas idejas, kuru īstenošanai ne vienmēr pieticis resursu, – kultūras pasākumi, veselības veicināšana, diskusiju klubiņi, lekcijas, datorapmācība, dejoša, nūjošana, dziedāšana un daudzas citas.
Atšķirībā no plašajiem protestiem Francijā pēc tam, kad valdība paziņoja par apņemšanos turpmākajos astoņos gados palielināt pensionēšanās vecumu līdz 62 gadiem, Latvijā būtisku iebilžu pret šo ideju nav.
Lai sekmētu valsts pensiju sistēmas ilgtspēju, kā arī pilnveidotu atsevišķas tiesību normas, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm.
Lai sekmētu valsts pensiju sistēmas ilgtspēju, kā arī pilnveidotu atsevišķas tiesību normas, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā Par valsts pensijām .
Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā "Par valsts pensijām", paredzot no 2016.gada gan vīriešiem, gan sievietēm pakāpeniski paaugstināt pensionēšanos vecumu līdz 65 gadiem.
Pensiju otrajā līmenī iesaistījušies 1,126 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kuri cer nākotnē saņemt lielāku pensiju nekā valsts noteiktā. Šīs cerības piepildīsies vien tādā gadījumā, ja izvēlētais pensiju plāns būs bijis ienesīgs.
Politiskā apvienība "Saskaņas centrs" (SC) nākusi klajā ar ie rosinājumu noteikt, ka otrā pensiju līmeņa kapitāla pārvaldītāja nopelnītajiem līdzekļiem jābūt mantojamiem. To portālam nra.lv apliecināja SC līderis Jānis Urbanovičs.
Divu sociālo grupu pretnostatīšana ir cilvēku tracināšana un bezatbildība, Neatkarīgajai atzīst Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze. Sarunā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru vakar viņa norādījusi, ka valdībai jāveic nopietna valsts funkciju analīze, nevis jāsamazina atbalsts ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, kā arī jārūpējas, lai veselības aprūpes sistēma neciestu no līdzekļu samazinājuma.
Latvijas un Krievijas sociālā līguma izpilde valstij šogad no sociālā budžeta izmaksās nepilnus desmit miljonus latu. No šīs nedēļas Latvijas iedzīvotāji, kuri līdz valsts neatkarības atgūšanai strādājuši Krievijas teritorijā, var veikt pensijas pārrēķinu, jo tagad tiks ņemts vērā tā laika stāžs. Visvairāk no šā līguma iegūs Latvijas nepilsoņi – šo pensionāru skaits Latvijā lēšams ap 17 000 cilvēku.
Divas sabiedrības grupas – bērnus un vecus cilvēkus – nav pieļaujams pretnostatīt, uzdodot jautājumu, kuram budžeta konsolidācijas mērķu vārdā atņemt atbalstu, sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze.
Attieksmē pret 2. pensiju līmeņa iemaksām valdība ir pamatīgi sapinusies, un būs interesanti vērot, kādu mugurkaulu šajā jautājumā tā spēs noturēt attiecībās ar aizdevējiem.