Par gluži vai ideālu saukto Latvijas pensiju sistēmu arvien vairāk kritizē pensionāri – sākot no tā, ka uzskata par netaisnību, ka ar tikpat lielu darba stāžu viens pensionārs saņem 160 latu pensiju, bet cits – vairāk nekā četrus tūkstošus. Bet pēdējo punktu pielikusi neskaidrība, kas ir mistiskais pensiju koeficients, kura dēļ cilvēkiem ar līdzīgām algām un vienādu darba stāžu pensijas atšķiras pat par vairākiem desmitiem latu.
«Mums visu laiku saka: jo ilgāk strādāsiet, jo maksāsiet nodokli no visas algas, jo lielākas būs pensijas, bet nu mēs tam neticam,» Neatkarīgajai teic daugavpiliete Irīna Gorkina. Viņa un citas kundzes no sieviešu kluba Olīvija un Daugavpils universitātes izveidojušas iniciatīvas grupu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību pensiju aprēķināšanas jautājumiem, jo «cilvēkiem absolūti nav informācijas». Darbīgās kundzes arī uzrakstījušas vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. I. Gorkina saka: mēs vēlamies, lai pensiju likumā tiktu veikti grozījumi un cilvēkiem tiktu nodrošinātas adekvātas pensijas. «Kā to izdarīt, tas jādomā speciālistiem, vienkāršie cilvēki jau neizprot šo likumu, bet viņi nedrīkst dzīvot tā, lai katru dienu domātu tikai par izdzīvošanu. Kas tad ir ar pensiju likumu?» tā I. Gorkina. Viņa atzīst, ka ļoti sliktā situācijā ir skolotāji, kuriem ir ļoti mazas algas (daļu turklāt maksājot kā stipendiju, no kā neveic sociālās iemaksas), tāpēc cilvēki netic vispār, ka viņiem būs pensija vai arī tā būšot ļoti maza.
Kas tas par indeksu?
Vēstulē Saeimai daugavpilietes pieminējušas arī situāciju, ar kādu pašlaik saskaras visi cilvēki, kuri šogad dodas pensijā, proti, cilvēkiem ar vienādu darba stāžu un līdzīgām algām tiek aprēķinātas būtiski atšķirīgas pensijas, kuru apmērs atkarīgs no tā, kurā gadā cilvēks aizgājis pensijā. Ja paspējis īsi pirms krīzes, pensija būs ievērojami lielāka nekā, ja cilvēks dosies pensijā šogad. Par šo jautājumu laikrakstā sūdzējušies jau virkne pensionāru, jo arī pērn cilvēki bija uzzinājuši par «koeficientu vai indeksu, kas samazina pensijas apmēru». Tagad par šo jautājumu ieinteresējušies arī deputāti.
Piešķirot valsts vecuma pensiju, tiek aprēķināts arī pensijas kapitāls, un, aprēķinot pensijas kapitālu, personas katra gada (no 1996. gada līdz pensionēšanās brīdim) apdrošināšanas iemaksu algu summa tiek reizināta ar atbilstošajiem kapitāla indeksiem. Šie kapitāla indeksi arī ir šie koeficienti, par ko satraucas pensionāri un pirmspensijas cilvēki. Katru gadu šis indekss ir cits, un, kā izrādās, tieši pēdējos divos gados tas ir nokrities zem vieninieka, kas nozīmē – pensijas apmērs būs būtiski mazāks nekā pensionāram identiskā situācijā pirms diviem gadiem, kad indekss bija 1,3.
Krīze turpinās
Labklājības ministrijas vecākā eksperte ekonomiskās analīzes un prognozēšanas jautājumos Sandra Stabiņa skaidrojumu sāk, atgādinot, kāda vispār ir pensijas formula: pensijas sākumkapitālam (par darba stāžu līdz 1996. gadam) pieskaita kapitālu (par darba stāžu pēc 1996. gada), abu kapitālu summu izdala ar laika posmu (gados, apzīmē ar G), par kuru no pensijas saņemšanas brīža tiek plānota pensijas izmaksa, un vēlreiz izdala ar 12 (domāti mēneši).
Ekspertes pieminētais kapitāls ir atkarīgs no indeksiem, savukārt tie atkarīgi no sociāli apdrošināto cilvēku skaita Latvijā un no apdrošināšanas iemaksu algu apmēra. To skatās gada griezumā – no augusta līdz nākamā gada jūlija beigām. «Sākotnēji rēķinājām no janvāra līdz decembrim, bet tas radīja problēmas attiecībā uz pensionāriem, kuri gāja pensijā no janvāra līdz martam, indekss nebija vēl aprēķināts, un vajadzēja pensijas piešķirt provizoriski un tad atkal pārrēķināt,» saka S. Stabiņa. «Kapitāla indekss atkarīgs no iemaksu algas, saņēmēju skaita, kas savukārt atkarīgs no ekonomiskās situācijas. Ekonomikas stabilitātes apstākļos viss auga, krīzes laikā samazinājās gan algas, gan sociāli apdrošināto personu skaits.»
Tas liek secināt, ka krīze vismaz pensiju aprēķināšanā turpinās, jo pašlaik saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem tiek ņemts vērā viszemākais koeficients, kāds vispār ir bijis, un cilvēki, kuri iet pensijā, saņem mazāku pensiju nekā, ja viņi būtu varējuši aiziet pensijā pirms gada, labāk diviem gadiem.
Ejiet pensijā vēlāk
Tajā pašā laikā S. Stabiņa skaidro: indeksu piemēro, jo tas ilgtermiņā pasargās pensijas kapitālu no inflācijas ietekmes un nodrošinās reālu tā pieaugumu, kā arī tas pasargās pensiju sistēmu no demogrāfiskām un ekonomiskām svārstībām. Arī VSAA speciāliste Baiba Felsberga norāda: kapitāls tiek uzkrāts ilgstoši, un indekss dod iespēju, ka cilvēkam, aizejot pensijā, pensija tiek piesaistīta tai situācijai, kāda tā ir, turklāt ilgtermiņā indeksi izlīdzinās. «Lielie indeksi nekur nav pazuduši. Nākotnē atkal būs pozitīvie indeksi, kas cels pensiju kapitālu,» saka B. Felsberga.
Tiesa, tiem pensionāriem, kuri nu jau ir aizgājuši pensijā, lielie indeksi neko nedos, viņu pensijas vēlreiz netiks pārrēķinātas. Viņi var cerēt tikai uz pensiju indeksāciju, kas pašlaik ir iesaldēta. To vēlreiz akcentē arī daugavpilieši. «Satversmē ir teikts, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā, diemžēl te redzam diskrimināciju pēc dzimšanas gada – cilvēks, kas dzimis 1951. gadā, aizejot pensijā, saņem par 40–80 latiem mazāk nekā pilsonis, kurš dzimis gadu agrāk, un tas ir tikai tāpēc, ka indekss krities,» saka I. Gorkina. Vēl iniciatīvas grupa aktualizē jautājumu, kāpēc uz visu padomju laikos nostrādāto stāžu attiecina tikai četros gados – no 1996. līdz 1999. gadam – saņemto algu un maksātos nodokļus, ja šajos gados vairākumam iedzīvotāju bija ļoti zemas algas vai nebija darba vispār. Pensionāruprāt, tas arī ļāvis daudziem strādāt kaut vai tikai šos četrus gadus ar «milzīgi lielām algām un tagad saņemt lielas pensijas». Pensionāri saka: mēs daudz ko nesaprotam, nezinām un sabiedrība netiek informēta par pensijām.
Savukārt LM Pensiju politikas nodaļas vadošā referente Saulveiga Krastiņa atbild: neaizdomājamies, ka vajadzētu informēt, jo likums ir spēkā jau no 1996. gada, pamatprincipos nekas nav mainīts. «Vienīgais, mēs varam aicināt iet pensijā vēlāk, kad būs pozitīvs indekss. Es arī esmu no šīs paaudzes un cenšos cilvēkiem teikt, ka lai iet vēlāk pensijā, ja ir darbs,» tā S. Krastiņa.
UZZIŅA
Kā aprēķina pensiju?
Pārejas periodā, kamēr ir cilvēki ar darba stāžu līdz 1996. gadam, vecuma pensijas aprēķināšanai tiek izmantota formula:
P = (Ks +K)/G
K – pensijas kapitāls
Ks - pensijas sākuma kapitāls, ko aprēķina, ņemot vērā cilvēka apdrošināšanas stāžs līdz 1995.gadam un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu no 1996. līdz 1999. gadam
G - laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa
Piešķirot valsts vecuma pensiju, tiek aprēķināts pensijas kapitāls
Aprēķinot pensijas kapitālu, personas katra gada (no 1996. gadam līdz pensionēšanas brīdim) apdrošināšanas iemaksu algu summa tiek reizināta ar atbilstošajiem kapitāla indeksiem:
1997 1.03
1998 1.12
1999 1.117
2000 1.069
2001 1.0835
2002 1.0453
2003 1.1645
2004 1.1754
2005 1.1712
2006 1.2333
2007 1.3593
2008 1.3106
2009 0.9622
2010 0.7978
Avots: VSAA