Neprasmīga pensiju jautājuma risināšana var novest pie Saeimas ārkārtas vēlēšanām, ziņo Latvijas televīzijas raidījums "De facto".
Pēdējos divus gadus sociālais budžets bijis ar mīnuss zīmi - 2009. gadā no sociālā budžeta iztērēja par 213 miljoniem vairāk nekā ieņēma, 2010.gads atnesa 335 miljonus latu mīnusos, bet šogad plānoti 237 miljoni latu mīnusos. Arī 2011.gadā sociālajā budžetā tiek plānots izdevumu pārsniegums pār iemaksām – 210 miljoni latu – un tas jau būs reāls deficīts – jo treknajos gados uzkrātais miljards būs noēsts un sociālajam budžetam nāksies aizņemties.
Ja nekādas izmaiņas pensiju sistēmā netiks veiktas, tad pēc 20 gadiem - ap 2030.gadu deficīts sociālās apdrošināšanas budžetā varētu sasniegt 4 miljardus latu pēc Labklājības ministrijas prognozēm. Labklājības ministrijas piedāvātie vidējā un ilgtermiņa risinājumi situācijas normalizēšanai sociālās apdrošināšanas budžeta atgriešanos bezdeficīta stāvoklī pieļautu vien ap 2027.gadu.
Lai risinātu potenciāli ārkārtīgi smago problēmu, abu koalīcijas partneru – "Vienotības" un ZZS viedoklis atšķiras. Kā norādījusi Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS): „Labklājības ministrijai nav jādomā – kā konsolidēt budžetu pēc Finanšu ministrijas prasībām”. Sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis raidījumam „De facto” intervijā norāda, ka šobrīd dialogs starp "Vienotību" un ZZS ir ļoti vienkāršots, un sabiedrība šajā dialogā stāv kaut kur pie malas, lai gan tieši sabiedrībai būtu jābūt galvenajai, kas šajā dialogā piedalās.
Jautāts, vai pensiju jautājuma neprasmīga risināšana var novest valsti pie ārkārtas vēlēšanām, Rajevskis, skaidro – ka ja šī valdība un Saiema pieņems radikālus lēmumus bez dialoga ar sabiedrību , bez atbalsta vai vismaz izpratnes no sabiedrības puses – tad būtu nepieciešamas ārkārtas vēlēšanās. Kā piemēru Rajevskis min Īriju, kur pēc vissmagākajiem lēmumiem sabiedrībai tika dotas iespēja izteikt savu viedokli par šiem lēmumiem. Rajevskis norāda, ka ārkārtas vēlēšanu iespēju izslēgt nevajagot.