Paliatīvā aprūpe

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir neapmierināta ar Veselības ministrijas (VM) atrunām par datu trūkumu paliatīvajā aprūpē.

Nākotnē kaut neliela paliatīvās aprūpes nodaļa 10 000 iedzīvotāju apdzīvotā teritorijā būtu ļoti nepieciešama, pauž Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs un onkologs-ķīmījterapeits Vilnis Sosārs.

Gan pasaulē, gan Latvijā katru gadu palielinās bērnu skaits, kuriem nepieciešama pediatriskā paliatīvā aprūpe, aģentūru LETA informēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja vietniece aprūpes jautājumos Sofja Tomase.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti trešdien rosināja Veselības ministriju (VM) un Labklājības ministriju (LM) sagatavot informāciju par palīdzības iespējām nedziedināmi slimu cilvēku aprūpei.

Paliatīvā jeb nedziedināmi slimu cilvēku aprūpe Latvijā netiek organizēta atbilstoši pacientu vajadzībām, šādu vērtējumu jaunākajā revīzijā sniegusi Valsts kontrole (VK).

No šī gada pacienti savā dzīvesvietā varēs saņemt valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumus.

Paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniegšanu pacientu dzīvesvietās varētu sākt 1.janvārī, vienlaikus nodrošinot gan veselības, gan sociālo aprūpi, aģentūra LETA noskaidroja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Paliatīvās aprūpes nodaļā ik gadu palīdzība tiek sniegta aptuveni 1000 pacientu ar smagām, vairs neizārstējamām un progresējošām, pamatā - onkoloģiskām - saslimšanām, informē slimnīcas preses sekretāre Ilga Namniece.

Teju 3000 pacientu visā Latvijā no šodienas varēs saņemt valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes pakalpojumus pacienta dzīvesvietā, kurus sniegs četri pakalpojumu sniedzēji, aptverot visus reģionus, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Sintija Gulbe.

Teju 3000 pacientu visā Latvijā jau šogad varēs saņemt valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes pakalpojumus pacienta dzīvesvietā, kurus sniegs četri atlasi izturējušie pakalpojumu sniedzēji, aptverot visus reģionus, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Sintija Gulbe.

Ja Labklājības ministrija nepanāks, ka tai piešķir papildu finansējumu paliatīvās aprūpes nodrošināšanai uz nāvi slimiem pacientiem, paliatīvās aprūpes mobilo komandu darbs tā arī varētu palikt izmēģinājuma projekta līmenī. Veselības ministrija no savas puses gatava pacientiem šādu aprūpi piedāvāt rudenī, bet Labklājības ministrija – nākamā gada sākumā.

Veselības ministrija (VM) no rudens plāno pakāpeniski ieviest mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā, teikts ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, ko šodien atbalstīja valdība.

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē veselības nozares organizācijas rosināja Latvijā veidot Paliatīvās aprūpes likumu, tādējādi cerot panākt skaidru regulējumu paliatīvajā aprūpē.

Veselības ministrija (VM) Kurzemes reģionā sākusi īstenot pilotprojektu paliatīvās aprūpes pacientiem, kurā veselības aprūpi, kā arī atbalstu ģimenēm nodrošinās īpaša izveidota speciālistu komanda pamatā pacienta dzīvesvietā, informēja ministrija.

Lai uzlabotu paliatīvās aprūpes pakalpojumus Latvijā, turpmākajos gados Veselības ministrija kopā ar Labklājības ministriju plāno īstenot vairākus pasākumus, tostarp izveidot mobilo paliatīvās aprūpes komandu pieaugušajiem. Tas uzlabos pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, kompleksi nodrošinot gan veselības aprūpes pakalpojumus, gan psihosociālu atbalstu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš rezolūcijā veselības ministrei Ilzei Viņķelei un labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir uzdevis rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rezolūcijā veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) ir uzdevis rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai.

Valstī nav vienkārši pieejama un saprotama rīcības algoritma paliatīvo pacientu aprūpē, kā arī nav skaidrs iespējamā atbalsta mehānisms piederīgajiem, šādu viedokli ierakstā sociālajā vietnē "Facebook" paudusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Publikācijās par paliatīvo aprūpi pēdējā laikā runāts galvenokārt par tās ierobežoto pieejamību. To gaida un no tās baidās – cilvēkam no malas vārds paliatīvs bieži saistās ar nolemtību un bezcerību, tāpēc nemaz negribas uzzināt, ko tas īsti nozīmē. Bet, kad ausis sasniedz informācija, ka paziņa, kolēģis vai attāls radinieks ielikts paliatīvajā vai arī gaida rindā, reti kurš atturas no spriedelējumiem un reizēm sadomā gluži neticamas lietas. Daudzas neskaidrības un bažas izpaliktu, ja mēs painteresētos, kas ir paliatīvā medicīna pēc būtības.

Par eitanāziju var runāt tikai tad, ka paliatīvās aprūpes jomā valstī būs izdarīts viss iespējamais, pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons.