Deputāti pierasa no ministrijām informāciju par situāciju paliatīvajā aprūpē

© Oksana Džadana

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti trešdien rosināja Veselības ministriju (VM) un Labklājības ministriju (LM) sagatavot informāciju par palīdzības iespējām nedziedināmi slimu cilvēku aprūpei.

Valsts kontroles (VK) padomes locekle Maija Āboliņa deputātus iepazīstināja ar revīzijā par paliatīvo aprūpi konstatēto un izvirzītajiem ieteikumiem VM un LM.

VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis piekrita VK revīzijā konstatētajam, ka paliatīvās aprūpes pakalpojumi valstī ir sadrumstaloti, taču lēnām notiek arī uzlabojumi, piemēram, no šā gada ir ieviesti paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumi pacienta dzīvesvietā. Tie gan esot jāpaplašina, bet pakalpojumu attīstību ierobežo nepietiekams speciālistu skaits, tāpēc VM meklēs risinājumu tam, lai piesaistītu vairāk cilvēku.

Vairāki Saeimas deputāti aktualizēja jautājumu par to, ka cilvēka, kuram ir nepieciešama paliatīvā aprūpe, tuviniekiem patlaban nav pieejama pietiekama informācija par to, kā un kur saņemt paliatīvās aprūpes pakalpojumus. Gan Ilze Indriksone (NA), gan Ilze Vergina (JV) rosināja LM un VM speciālistus vienā vietā apkopot un publicēt informāciju par to, kur tuviniekiem ir jāvēršas, lai saņemtu diagnozei atbilstošu aprūpi. Patlaban, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, tuviniekiem nereti liek zvanīt no viena kabineta uz otru, tā arī nesaņemot vajadzīgo informāciju.

VM Veselības aprūpes departamenta vadītāja Sanita Janka skaidroja, ka tuviniekiem ir jāvēršas pie pacienta ģimenes ārsta, kuram ir jābūt visai informācijai par turpmākajiem pakalpojumiem. Tāpat arī pašvaldību Sociālajos dienestos speciālistiem ir pieejama informācija, kādu un kur palīdzību var saņemt.

Deputāti vienojās, ka gada laikā VM un LM ir jāapkopo un jāpublisko šāda informācija, ko varētu izmantot ne tikai pacientu tuvinieki, bet arī ģimenes ārsti, sociālie darbinieki, lai laikus saņemtu nepieciešamo palīdzību. Deputāti aicināja līdz nākamā gada oktobrim ministrijām apkopot un publiskot šo informāciju un informēt deputātus par paveikto.

Kā vēstīts, VK revīzijā secinājusi, ka paliatīvā jeb nedziedināmi slimu cilvēku aprūpe Latvijā netiek organizēta atbilstoši pacientu vajadzībām.

VK uzskata, ka paliatīvā aprūpe Latvijā nav pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nav radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvās aprūpes sistēmu izveidotu atbilstoši pacientu vajadzībām, un tā netiek nodrošināta efektīvi visos veselības aprūpes līmeņos. Kritiski nepietiekami esot ambulatorie paliatīvās aprūpes pakalpojumi, kā rezultātā vairums pacientu nonāk slimnīcās, kuru kapacitāte nav pietiekama.

Sarežģītākos gadījumos specializēto paliatīvo aprūpi pie paliatīvās aprūpes speciālista vai paliatīvās aprūpes kabinetā saņēmuši vēl nedaudz virs 100 cilvēkiem gadā, turklāt reģionālais pārklājums ir ļoti ierobežots un lielākā daļa konsultāciju sniegtas Rīgā, pauž VK.

Revidentu vērtējumā, paliatīvo aprūpi nesaņem visi pacienti, kam tā varētu būt nepieciešama. Piemēram, 2022.gadā valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi saņēma 12 000 pacientu, savukārt saskaņā ar VK aplēsēm tā būtu bijusi nepieciešama vismaz 21 000 cilvēku. "Atbilstoši starptautiskajai labajai praksei" paliatīvās aprūpes nepieciešamību konkrētam pacientam nosaka, ņemot vērā viņa veselības stāvokli un slimības simptomus. Savukārt Latvijā paliatīvo aprūpi attiecina uz noteiktām diagnozēm, starp kurām nav vairāku Pasaules Veselības organizācijas norādīto izplatītāko diagnožu, kuru pacientiem arī varētu būt nepieciešama paliatīvā aprūpe. Turklāt Latvijā ir tādi specializētās paliatīvās aprūpes pakalpojumi, kurus var saņemt tikai pacienti ar noteiktām diagnozēm.

VK akcentē, ka 2023.gadā valstī bija tikai 15 sertificēti paliatīvās aprūpes speciālisti, no kuriem desmit bija darbspējas vecumā, bet tikai viens darbu paliatīvās aprūpes specialitātē norādīja kā pamatdarbu. Revīzijā tiek prognozēts, ka līdz 2030.gadam speciālistu skaits būs samazinājies līdz septiņiem.

Vienlaikus aplēsts, ka Latvijā nepieciešamais paliatīvās, tajā skaitā hospisa, aprūpes gultu skaits tikai onkoloģijas pacientu aprūpei vien varētu būt no 94 līdz 188 gultām, bet šobrīd slimnīcās kopā ir tikai 92 gultas.

Revīzijā sniegti divi ieteikumi VM, kurus ieviešot ne vēlāk kā 2029.gadā publiskā sektora rīcībā būs pilnīgi un aktuāli dati par pacientiem, kuriem atbilstoši viņu vajadzībām būtu nepieciešama paliatīvā aprūpe un kuri to faktiski saņem, prognozē VK.

Īstenojot ieteikumus, līdzīgi kā citās attīstītās valstīs paliatīvo aprūpi pirms nāves varēs saņemt vismaz 69%, kā arī tiktu attīstīta pacientiem piemērotākā un izmaksu ziņā efektīvākā ambulatorā paliatīvā aprūpe, lēš VK. Tādējādi iecerēts samazināt slimnīcu noslodzi, līdzīgi kā citās attīstītās valstīs hospitalizējot ne vairāk kā 20% paliatīvās aprūpes pacientu, norādīts revīzijā.

Paliatīvā aprūpe ir multidisciplināru pakalpojumu kopums, kas uzlabo tādu pacientu un viņu ģimeņu dzīves kvalitāti, kuri saskaras ar dzīvību apdraudošu un neizārstējamu slimību, pēc iespējas novēršot slimības turpmāku attīstību, kā arī novēršot un atvieglojot fiziskās sāpes un morālās ciešanas.

Slimībai progresējot, ārstēšana pakāpeniski zaudē nozīmi, savukārt pieaug vajadzība pēc paliatīvās, tajā skaitā dzīves beigu jeb hospisa, aprūpes. Paliatīvajai un hospisa aprūpei ir viens mērķis, tāpēc bieži šos terminus lieto kā sinonīmus. Tomēr hospisa aprūpi nodrošina tikai pacienta dzīves pēdējos sešos mēnešos.

Svarīgākais