Pārbaudēs par mobilo paliatīvo aprūpi atklāj daudz neatbilstību

Lai atvieglotu dzīves pēdējo posmu neārstējami slimiem pacientiem, visos reģionos otro gadu pieejama valsts apmaksāta aprūpe mājās jeb hospiss. To veic iepirkumā atlasīti pakalpojumu sniedzēji ar mobilām komandām. Taču šobrīd izrādījies, ka dzīvē viss notiek ne tā, kā izmēģinājuma periodā. Pakalpojuma sniedzējiem atprasīts vairāk nekā pusmiljons eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Šobrīd meklē veidus, kā mainīt pakalpojumu un tā apmaksas kārtību, lai finansējumu izlietotu mērķēti, un lai neciestu pacientu aprūpe.

Šogad papildu veselības budžetā jau ieliktajiem 6,7 miljoniem eiro, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra vēl sešus, lai pakalpojumu varētu turpināt sniegt - to nevar kvotēt un uz to gaidīšanas rindas veidot ir necilvēcīgi.

Latvijā nu jau otro gadu neārstējamiem pacientiem viņu pēdējā dzīves cēlienā, ir iespēja saņemt valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu. Pie nosacījuma, ja ir ārstu konsilija slēdziens par paredzamā mūža ilgumu līdz sešiem mēnešiem.

“Uzsākot pakalpojumu, mēs ļoti daudz komunicējam gan ar ģimenes ārstiem, gan ar slimnīcām, gan arī sniedzam informāciju iedzīvotājiem par šo pakalpojumu, lai visiem būtu plašāka informācija, ka šis pakalpojums ir pieejams. Un droši vien šeit liela loma ir gan ģimenes ārstiem un stacionāriem, kas nosūta uz šiem konsīlijiem,” norāda Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības departamenta projektu vadītāja Jūlija Voropajeva.

Latvija sadalīta sešos reģionos, konkursā atlasīti četri pakalpojumu sniedzēji uz pieciem gadiem (līdz 2028.gadam, ieskaitot). Ja abas pakalpojuma daļas - medicīnas un sociālo - sniedz pilnā apjomā, tad tie ir gandrīz 97 eiro dienā par pacientu, neatkarīgi no tā, cik bieži pie viņa aizbraukts.

Savus pacientus visbiežāk apmeklējuši medicīnas speciālisti (ārsta palīgs vai māsa, ārsts, funkcionālais speciālists - vidēji mēnesī) no SIA “Cilvēks”, kam seko “Magnum Social &Medical Care”, ko plašāk pazīst ar nosaukumu “Rūre”, pēc tam “Med4U”, bet visretāk - “Hospiss Māja”, liecina NVD dokumenti par 2024. un 2025. gadu. Šobrīd nav paredzēts, ka pakalpojumu kādā brīdī pārskatītu, tādēļ tas var turpināties līdz pat cilvēka aiziešanai mūžībā, arī, ja tas ir ilgāk par pusgadu.

Otrais pakalpojuma gads vēl nebija pusē, kad bija skaidrs, ka atvēlētais finansējums strauji izsīkst, un ne tādēļ, ka atbalstu būtu saņēmis vairāk pacientu nekā plānots.

“Samarieši-Med4U” paliatīvās aprūpes mobilās komandas vadītāja Inta Gerharde stāsta: “Tā problēma varbūt ir tā, ka nav konkrēti noteikta šī mērķa auditorija, kam tieši pienākas šis pakalpojums. Tā ir tā problēma, kāpēc arī tās finanses nepietiek šobrīd, jo mums, mūsu pakalpojumā ir ienākuši tie pacienti, kas dzīvo ļoti ilgi. Mums, piemēram, ir tādi pacienti, kas vairākus gadus jau ir mūsu aprūpē. Un tas nebija iepriekš paredzēts.”

Vislielākais pacientu skaits - 1403, vidējās viena pacienta izmaksas - 4825, un arī kopējā samaksātā summa šogad deviņos mēnešos bijusi “Rūrei” - 6,76 miljoni eiro. Tie veido gandrīz 70 procentus no visa šogad valsts apmaksātā pakalpojuma kopsummas, kas ir 9,76 miljoni.

“Rūre” savā ziņā veidojusi mobilā aprūpes pakalpojuma pamatu - ne pārāk ilgi pēc firmas nodibināšanas tai uzticēja īstenot pilotprojektu. Pēc tā secināja, ka vidēji hospisa pacients nodzīvo 51 dienu, šai laikā izmaksājot 2350 eiro.

Taču tagad aina cita, un “Rūres” pacients dzīvo divreiz ilgāk, un attiecīgi arī aug vidējās izmaksas. Bet pārējām firmām šie rādītāji ir tuvāk izmēģinājuma periodam. “Rūrē” uzsver - tas taču ir labi, ka viņu pacienti dzīvo ilgāk.

* Vidējie izdevumi par pacientu (NVD dati, 2025.g. janvāris-septembris):

“Mēs saskatām, ka varbūt ne visi pacienti, kas saņem šo pakalpojumu, tieši šāds pakalpojums būtu nepieciešams gan pēc dzīvildzes, gan arī pēc pakalpojuma intensitātes. Jo mēs redzam - jo ilgāk pacients saņem šo pakalpojumu, jo zemāka vidējā intensitāte - tas nozīmē, ka mazāk ārsta vizītes, mazāk ārsta palīga vai māsas vizītes, funkcionālā speciālistu vizītes tiek nodrošinātas šiem pacientiem, un šos pacientus, iespējams, varētu virzīt uz zemākas intensitātes pakalpojumu, piemēram, mājas aprūpi, kas ir pieejama,” norāda NVD amatpersona Voropajeva.

Tas nenozīmē atstāšanu bez atbalsta, taču tieši hospisa jeb pēdējā posma pakalpojums ir visintensīvākais un attiecīgi - dārgākais. Un paliatīvās aprūpes speciālista ieskatā normāla prakse būtu, piemēram, pēc pirmajiem sešiem mēnešiem pārskatīt paliatīvajam pacientam nepieciešamo medicīnas un sociālās aprūpes līmeni.

“Ja pacients atrodas mājās, ja viņa stāvoklis ir stabils un ir kaut kāds plato, tad viņam tā komanda nav nepieciešama, to var noteikt ģimenes ārsts. Un tad ir tā, ja tas pakalpojums ir nepieciešams, tad ir jautājums, vai ir nepieciešams atkārtots konsīlijs,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs.

“Rūres” īpašnieks un vadītājs Kristiāns Dāvis ir mediķis, paralēli studijām savulaik strādājis arī Neatliekamās palīdzības dienestā. Bet kādreizējais šī dienesta vadītājs Armands Ploriņš nu ir viņa sadarbības partneris un padomdevējs. Ploriņu tiesā par amata noziegumiem, radot valstij liela apmēra zaudējumus.

Pirmā instance viņu attaisnojusi, bet spriedums ir pārsūdzēts un nav stājies spēkā. Kāpēc darbam uzņēmumā pieaicināts tieši Ploriņš, Dāvis atbild: “Man vajadzēja kādu, kurš, kā lai saka, man spēj palīdzēt saprast Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Un Ploriņa kungs, kā cilvēks ar pieredzi, būdams valsts sekretārs Veselības ministrijā un būdams NMPD vadītājs izbijušais, protams, ļoti daudzas lietas man paskaidroja un palīdzēja saprast, kā darbojas vispār veselības aprūpes likumdošana Latvijā, jo, lasot MK noteikumus, ir diezgan grūti saprast, kā lietas notiek.”.

Lai saprastu, kā lietas notiek, Nacionālais veselības dienests un Labklājības ministrija arī uzsāka pārbaudes. Vienā no tām šķetināja, kā gan tas nākas, ka Latgalē bijis vairāk konsīlija slēdzienu nekā citur. Šai reģionā mobilās aprūpes pakalpojumu sniedz “Rūre”. Pārbaužu rezultātā “Rūrei” aprēķināts ieturējums - 128 tūkstoši eiro - par pakalpojumiem, kas sniegti uz neatbilstoša konsīlija pamata. Par slēdziena saturu jāpārliecinās pakalpojuma sniedzējam.

“Redziet, tas atkal ir saistīts ar lingvistikas jautājumiem. Respektīvi, šajos konsīlija slēdzienā bija rakstīts, ka pacientam indicēta paliatīvā aprūpe mājās vai arī citādā formā, kura būtībā mums nosūtīja tālāk šo pacientu uz tālāko aprūpi. Un tālāk jau tā problēma ir lingvistiska rakstura, jo reālā situācija ir tāda, ka lielākā daļa no šiem pacientiem, kas ir no šiem te, kā saka, ar nepareiziem konsīlija slēdzieniem, viņi tāpat nomira līdz šiem sešiem mēnešiem. Protams, par to šobrīd arī notiek aktīvas diskusijas ar abām iesaistītajām ministrijām,” savu situācijas skaidrojumu sniedz Dāvis.

“Tas, protams, nenozīmē, ka šiem pacientiem nemaz nebija nepieciešama veselības aprūpe. Tas, ko pārbaudes rezultātā konstatējām, ka ne visi pakalpojumi ir sniegti pamatoti. Tas ir - ne visos gadījumos šis konsīlijs ir bijis korekti izsniegts un noformēts. Un tas nozīmē tikai to, ka šiem pacientiem nebija jāsaņem hospisa aprūpe mājās, bet gan cita veida, citas intensitātes pakalpojumus,” uzsver NVD Kontroles un uzraudzības departamenta vadītāja Inga Brokere.

Daugavpils reģionālajai slimnīcai, kas konsilija slēdzienus rakstīja, izteikts brīdinājums par darba organizācijas pārkāpumiem, bet gadījumu izvērtējumu turpina Veselības inspekcija. Slimnīca uzskata, ka būtu nepieciešamas skaidras, valsts līmeņa vadlīnijas, lai atvieglotu un standartizētu konsiliju lēmumu pieņemšanu. “Slimnīca nenes tiešu finansiālu atbildību par nepamatoti sniegtu pakalpojumu, ja tā par to nav lēmusi, taču nes atbildību par kļūdām dokumentācijā,” raidījumam norāda Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode.

Pārbaudēs arī secināts, ka pusotra gada laikā pārmaksāti 384 tūkstoši eiro par mobilo pakalpojumu pacientiem, kas tobrīd atradušies slimnīcās. Lielākā daļa summas - “Rūrei”, pārējiem trim pakalpojumu sniedzējiem kopumā ap 15 tūkstošiem. Atklājies arī, ka par 96 pacientiem maksāts vēl pēc viņu nāves. Lielākajai daļai tās bijušas viena, divas dienas, ko vēl varētu izskaidrot ar miršanas datu ievadīšanu valsts reģistros, taču 14 procentos - vairāk nekā nedēļa, un vienā gadījumā pat mēnesis pēc nāves. Šādas situācijas bijušas diviem uzņēmumiem - “Rūrei” un “Med4U”. Te ieturēti 15 400 eiro.

“Ja šī kontrole būtu bijusi pēc pirmā ceturkšņa, otrā ceturkšņa, būtu vesels lērums lietu, ko mēs būtu savlaicīgi atraduši, izcēluši un tamlīdzīgi, un tās neatkārtotos. Tā kā kontrole bija pēc pusotra gada, skaidrs, ka to pusotru gadu kaut kādas nepilnības un mūsu kļūdas mūsu pusē tika darītas, nu tagad ir novērstas,” saka Dāvis.

Lai arī mazāk, tomēr nepamatoti apmaksātas pakalpojumu sniegšanas dienas parādās arī jaunākajās pārbaudēs, norāda NVD. Paredzams, ka diskusijas, kas jau ilgst teju visa šā gada garumā, rezultēsies ar vairākām izmaiņām. Piemēram, līdz šim mobilās komandas brauca arī pie cilvēkiem, kas jau atrodas sociālās aprūpes centros.

Un Labklājības ministrija to mainīs, sola valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa: “Līgumā šāds nosacījums, ka nedrīkst, nebija ietverts, bet loģiski tas nav, un mēs uz to esam vērsuši uzmanību un no [2026.gada] 1.aprīļa uz priekšdienām mēs šādas izmaiņas plānojam - ka jaunus līgumus ar cilvēkiem, kuri jau pirms pakalpojuma saņemšanas dzīvo sociālās aprūpes centrā, slēgt nevar.”

Veselības ministrija ierosina arī mainīt pakalpojuma apmaksas veidu, tostarp, piedāvājot fiksētas izmaksas, ko veic divos piegājienos, bet pēc noteikta perioda maksāt tikai par faktiski veiktajiem izbraukumiem pie pacienta. Pret iecerētajām finansēšanas izmaiņām iebilst pakalpojumu sniedzēji.

Tā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 12. novembrī “Rūres” pārstāvis Armands Ploriņš sacīja: “Es gribētu tikai akcentēt to, ka tiešām šis jaunais izstrādātais modelis, ko mums piedāvā, ja samazinājums ir no 1.aprīļa par 50 procentiem - to nevar vienkārši, tas nav nekādā veidā vairs finansiāli pamatots, vai to nav iespējams realizēt kaut kādā izteiktā kvalitātē.”