No šī gada pacienti savā dzīvesvietā varēs saņemt valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumus.
Plānots, ka no janvāra pacienti vienlaikus sāks saņemt gan veselības aprūpes pakalpojumus, kas papildus ietvers arī valsts finansētu sociālo aprūpi, psihoemocionālo atbalstu un tehniskos palīglīdzekļus.
Pakalpojumu varēs saņemt pilngadīgas personas, kurām būs izsniegts attiecīgs stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmums par nozīmētu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā.
Pakalpojums sevī ietvers ārstu un komandas sniegto aprūpi, kas ietver gan ārsta veidotu ārstnieciskās aprūpes plānu, gan regulāras vizītes un pakalpojumus pie pacienta mājās ārstnieciskās aprūpes plāna realizācijai, tajā skaitā ietverot arī brūču un mākslīgo atveru kopšanu, pārsiešanu un kontroli dinamikā.
Tāpat tas paredz ergoterapeita sniegto aprūpi, tajā skaitā konsultācijas par dzīvesvietas vides pielāgošanu, pastāvīgas skābekļa terapijas un laboratorijas ekspresdiagnostikas nodrošināšanu mājas apstākļos, ambulatoro, dienas stacionāra, stacionāra pakalpojumu un izmeklējumu plānošanu un organizāciju, kā arī specializētā transporta pakalpojumus nokļūšanai, sociālo aprūpi un tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu.
Pakalpojumā arī paredzētas konsultācijas pacientam un viņu tuviniekiem diennakts režīmā, tostarp, brīvdienās un svētku dienās, psihosociālais atbalsts, kā arī tuvinieku un citu personu, kuras aprūpē pacientu, apmācības par aprūpes jautājumiem.
Kā aģentūru LETA informēja Nacionālajā veselības dienestā, valsts atvēlētais finansējums 2024.gadam pakalpojuma sniegšanai ir 6,8 miljoni eiro.
Plānots, ka pakalpojumu šogad saņems 2842 pacienti.
Šobrīd vēl noris līgumu slēgšanas process ar pakalpojumu sniedzējiem. Kopumā valsts apmaksātas paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniegšanai visā Latvijas teritorijā bija pieteikušies desmit pretendenti.
Vienlaikus, lai veidotu vienotu izpratni par paliatīvo aprūpi un tās saturu, šodien stājas spēkā arī grozījumi Ārstniecības likumā. Ar tiem likumā paliatīvā aprūpe definēta kā starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei.
Tāpat likumā noteikts, ka paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.
Cita starpā ar likumu grozījumiem noteikts arī, ka personas pārejošu darbnespēju varēs konstatēt ne tikai ārsts vai ārsta palīgs, bet arī zobārsts vai vecmāte.
