Satiksmes ministrija plāno līdz nākamās Saeimas sesijas sākumam iesniegt ostu reformas likumprojektus, un cer, ka Saeima līdz gada beigām tos pieņems, intervijā aģentūrai LETA teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Latvijas ostās šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 22,628 miljoni tonnu kravu, kas ir par 30,1% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Latvijas ostās šogad janvārī pārkrāva 4,032 miljonus tonnu kravu, kas ir par 28,8% mazāk nekā 2019.gada pirmajā mēnesī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
No Baltkrievijas sūtītos signālus, ka baltkrievi turpmāk naftu varētu importēt caur Baltijas ostām, Latvijas ostu terminālos neuzver nopietni. Bez vispārējas neticības, ka baltkrievi tiešām attieksies no viņiem līdz šim lētākās Krievijas naftas, ir arī praktiski šķēršļi tūlītējai naftas nogādāšanai Baltkrievijā, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.
Iespējams, valstij vajadzētu investēt ostu terminālī, lai nodrošinātu, piemēram, Baltkrievijas kravu plūsmu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), komentējot potenciālo sadarbību ar Baltkrieviju naftas produktu pārvadājumos.
Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, ceturtdien žurnālistiem stāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laikā biroja lietvedībā nav bijis neviens kriminālprocess par iespējamiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem kādā no Latvijas ostām, informē KNAB.
Saeimas opozīcijas deputāti pieprasījumā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) prasa skaidrot valdības paveikto, lai ASV atceltu pret Ventspils brīvostas pārvaldi noteiktās sankcijas.
Trešdien valdības ārkārtas sēdē lemjot par Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības pārņemšanu valsts pārraudzībā, ministri vienojās par nepieciešamību veikt vispārēju Latvijas ostu pārvaldības reformu.
Notiek diskusijas par to, vai Ventspils un Rīgas ostu pārvaldīšanai būtu nepieciešams dibināt jaunu kapitālsabiedrību vai kapitālsabiedrības, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Satiksmes ministrija (SM) rosina veikt grozījumus noteikumos par Rīgas brīvostu, Ventspils brīvostu un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu (SEZ), lai palielinātu lielajās ostās valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, liecina SM saskaņošanai iesniegtie grozījumi Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā un Liepājas SEZ pārvaldes nolikumā.
Valdība šodien atbalstīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) piedāvājumu lemt par izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā, kas paredz aptuveni par ceturto daļu samazināt lielo ostu vadības algas un stāsies spēkā 1.septembrī.
Par jaunās valdības deklarāciju, par tajā paustajām idejām pārņemt ostas pilnīgā valdības pārraudzībā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar bijušo deputātu vairākos Saeimas sasaukumos un pašlaik Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektoru Kārli Leiškalnu.
Cik zināms, tad topošās valdības deklarācijā ir «paredzēts izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām». Vienlaikus tiek solīts, ka attiecībā uz lielo ostu kapitālsabiedrībām tiks piemēroti «OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principi», paredzot «palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā».
Krišjāņa Kariņa topošā valdība deklarējusi nodomu «izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām».
Aizvadītais gads nozīmīgākajiem Latvijas tranzīta uzņēmumiem bijis ļoti veiksmīgs: Rīgas brīvostā apstrādāts 36,4 miljoni tonnu dažādu kravu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2017.gadā.
Plānots, ka no 2022.gada 1.janvāra Latvijas ostu termināliem, kas nodarbojas ar naftas produktu vai bīstamu ķīmisku vielu pārkraušanu, būs jāievieš izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, to paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi likuma "Par piesārņojumu".