Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzīto grozījumu Likumā par ostām galamērķis ir Latvijas lepnāko ostu – Rīgas un Ventspils – privatizācija, pārliecināti ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti Didzis Šmits (pie frakcijām nepiederošs) un Viktors Valainis (ZZS).
Latvijas lielo ostu iespējamā nākotne ir valsts kapitālsabiedrības tādā nozīmē, kādā šobrīd pastāv “airBaltic” vai “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ar “Pasažieru vilcienu”– pastāv tāpēc, ka valsts nemitīgi iegulda tur savu kapitālu (nodokļu maksātāju naudu).
Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāva 11,15 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām, kuru kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai, otrdien lēma Ministru kabinets, nododot grozījumus Likumā par ostām tālākai skatīšanai Saeimā.
Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.
15.martā valdošo koalīciju veidojošo partiju politiķi paziņoja, ka atbalsta jauno ostu pārvaldības modeli un virzīs to izskatīšanai valdībā, atstājot neziņā ostu lietotājus, vai viņi varēs turpināt komercdarbību objektā un maksāt par tā izmantošanu kā līdz šim.
Vēl nesen kaimiņu starpā varējām palepoties ar aviācijas nozari un lidostu “Rīga” kā Baltijas centrālo transporta mezglu (nabu). Taču piekritīsim, ka būt kaut kur priekšgalā īsti neatbilst mūsu nacionālajam raksturam. Tāpēc šī disonanse jānovērš pēc iespējas drīzāk.
Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.
Mazinoties fosilo energoresursu kravu apjomiem, ostām un visiem loģistikas procesa dalībniekiem aktīvi jāstrādā pie alternatīvu kravu piesaistes - kravu diversifikācijas, kā arī jāturpina darbs pie pievienotās vērtības kāpināšanas ostās, norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Satiksmes ministrija plāno līdz nākamās Saeimas sesijas sākumam iesniegt ostu reformas likumprojektus, un cer, ka Saeima līdz gada beigām tos pieņems, intervijā aģentūrai LETA teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Latvijas ostās šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 22,628 miljoni tonnu kravu, kas ir par 30,1% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Latvijas ostās šogad janvārī pārkrāva 4,032 miljonus tonnu kravu, kas ir par 28,8% mazāk nekā 2019.gada pirmajā mēnesī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
No Baltkrievijas sūtītos signālus, ka baltkrievi turpmāk naftu varētu importēt caur Baltijas ostām, Latvijas ostu terminālos neuzver nopietni. Bez vispārējas neticības, ka baltkrievi tiešām attieksies no viņiem līdz šim lētākās Krievijas naftas, ir arī praktiski šķēršļi tūlītējai naftas nogādāšanai Baltkrievijā, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.
Iespējams, valstij vajadzētu investēt ostu terminālī, lai nodrošinātu, piemēram, Baltkrievijas kravu plūsmu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), komentējot potenciālo sadarbību ar Baltkrieviju naftas produktu pārvadājumos.
Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, ceturtdien žurnālistiem stāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laikā biroja lietvedībā nav bijis neviens kriminālprocess par iespējamiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem kādā no Latvijas ostām, informē KNAB.
Saeimas opozīcijas deputāti pieprasījumā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) prasa skaidrot valdības paveikto, lai ASV atceltu pret Ventspils brīvostas pārvaldi noteiktās sankcijas.