Trešdien valdības ārkārtas sēdē lemjot par Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības pārņemšanu valsts pārraudzībā, ministri vienojās par nepieciešamību veikt vispārēju Latvijas ostu pārvaldības reformu.
Notiek diskusijas par to, vai Ventspils un Rīgas ostu pārvaldīšanai būtu nepieciešams dibināt jaunu kapitālsabiedrību vai kapitālsabiedrības, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Satiksmes ministrija (SM) rosina veikt grozījumus noteikumos par Rīgas brīvostu, Ventspils brīvostu un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu (SEZ), lai palielinātu lielajās ostās valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, liecina SM saskaņošanai iesniegtie grozījumi Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā un Liepājas SEZ pārvaldes nolikumā.
Valdība šodien atbalstīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) piedāvājumu lemt par izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā, kas paredz aptuveni par ceturto daļu samazināt lielo ostu vadības algas un stāsies spēkā 1.septembrī.
Par jaunās valdības deklarāciju, par tajā paustajām idejām pārņemt ostas pilnīgā valdības pārraudzībā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar bijušo deputātu vairākos Saeimas sasaukumos un pašlaik Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektoru Kārli Leiškalnu.
Cik zināms, tad topošās valdības deklarācijā ir «paredzēts izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām». Vienlaikus tiek solīts, ka attiecībā uz lielo ostu kapitālsabiedrībām tiks piemēroti «OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principi», paredzot «palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā».
Krišjāņa Kariņa topošā valdība deklarējusi nodomu «izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām».
Aizvadītais gads nozīmīgākajiem Latvijas tranzīta uzņēmumiem bijis ļoti veiksmīgs: Rīgas brīvostā apstrādāts 36,4 miljoni tonnu dažādu kravu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2017.gadā.
Plānots, ka no 2022.gada 1.janvāra Latvijas ostu termināliem, kas nodarbojas ar naftas produktu vai bīstamu ķīmisku vielu pārkraušanu, būs jāievieš izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, to paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi likuma "Par piesārņojumu".
Šā gada 28. jūnijā Rīgas brīvostas valde vienbalsīgi nobalsoja par Rīgas brīvostas pārvaldnieku virzīt a/s Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāja Anša Zeltiņa kandidatūru. Lai Ansi Zeltiņu oficiāli apstiprinātu šajā amatā, jāsaņem satiksmes ministra akcepts. Par jaunajam pārvaldniekam izvirzītajiem uzdevumiem, kā arī par Rīgas brīvostas pārvaldes un uzņēmēju līdzdalību Astana Expo 2017 Kazahstānā vairāk vēsta Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
Daudziem cilvēkiem jūras mala nozīmē vasaru un atpūtu. Bet kā cilvēki tur dzīvo un strādā? Vai viņu dzīvē kas mainījies gada laikā? Par to Neatkarīgās saruna ar Rojas ostas pārvaldnieku un Latvijas Mazo ostu apvienības valdes priekšsēdētāju Jāni Megni.
Ostas un tajā skaitā trīs lielās ostas aizņem pavisam nelielu Latvijas piekrastes daļu, taču bez šīm ostām visa valsts būtu pavisam savādāka. Lielā mērā to nosaka ostu līdzdalība starpvalstu kravu plūsmu apkalpošanā, par kuras aktualitātēm Neatkarīgajai stāsta Latvijas Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
Krievijas dzelzceļš sola naftas produktu kravu īpašniekiem prasīt par šo kravu transportēšanu 600 km attālumā no Baltkrievijas līdz Krievijas ostām Somu jūras līča krastos tikpat, cik tagad izmaksā šo kravu nogādāšana līdz 450 km attālajām Latvijas vai Lietuvas ostām.
Krievija varētu pilnībā atteikties no kravu tranzīta caur Baltijas, tostarp Lietuvas, ostām, intervijā ziņu aģentūrai RIA "Novosti" izteicies Krievijas vēstnieks Viļņā Aleksandrs Udaļcovs.
Visas Krievijas kravas, kas pašlaik tiek pārkrautas Baltijas valstu ostās, līdz 2020.gadam ir jāpārorientē uz Krievijas ostām, paziņojuši anonīmi avoti.
Apvienotās Karalistes referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" rezultāti varētu nobremzēt Latvijas ostām neizdevīgās ostu regulas virzību Eiropā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns.
Salacgrīvas osta ir tālākā Latvijas ziemeļu osta. Tā jau 1368. gadā vēstures avotos minēta kā Livonijas arhibīskapa osta. Jau sākot ar 19. gadsimta otro pusi, Salacgrīvas osta izveidojās par nozīmīgu lauksaimniecības ražojumu un kokmateriālu eksportostu Ziemeļvidzemē.
Nesraugoties uz jūras kravu pārvadājumu kritumu Latvijas lielajās ostās, Mērsragā šī gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar apgrozījumu attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš vērojams kravu pieaugums par 7%.