Šā gada 28. jūnijā Rīgas brīvostas valde vienbalsīgi nobalsoja par Rīgas brīvostas pārvaldnieku virzīt a/s Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāja Anša Zeltiņa kandidatūru. Lai Ansi Zeltiņu oficiāli apstiprinātu šajā amatā, jāsaņem satiksmes ministra akcepts. Par jaunajam pārvaldniekam izvirzītajiem uzdevumiem, kā arī par Rīgas brīvostas pārvaldes un uzņēmēju līdzdalību Astana Expo 2017 Kazahstānā vairāk vēsta Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
Daudziem cilvēkiem jūras mala nozīmē vasaru un atpūtu. Bet kā cilvēki tur dzīvo un strādā? Vai viņu dzīvē kas mainījies gada laikā? Par to Neatkarīgās saruna ar Rojas ostas pārvaldnieku un Latvijas Mazo ostu apvienības valdes priekšsēdētāju Jāni Megni.
Ostas un tajā skaitā trīs lielās ostas aizņem pavisam nelielu Latvijas piekrastes daļu, taču bez šīm ostām visa valsts būtu pavisam savādāka. Lielā mērā to nosaka ostu līdzdalība starpvalstu kravu plūsmu apkalpošanā, par kuras aktualitātēm Neatkarīgajai stāsta Latvijas Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
Krievijas dzelzceļš sola naftas produktu kravu īpašniekiem prasīt par šo kravu transportēšanu 600 km attālumā no Baltkrievijas līdz Krievijas ostām Somu jūras līča krastos tikpat, cik tagad izmaksā šo kravu nogādāšana līdz 450 km attālajām Latvijas vai Lietuvas ostām.
Krievija varētu pilnībā atteikties no kravu tranzīta caur Baltijas, tostarp Lietuvas, ostām, intervijā ziņu aģentūrai RIA "Novosti" izteicies Krievijas vēstnieks Viļņā Aleksandrs Udaļcovs.
Visas Krievijas kravas, kas pašlaik tiek pārkrautas Baltijas valstu ostās, līdz 2020.gadam ir jāpārorientē uz Krievijas ostām, paziņojuši anonīmi avoti.
Apvienotās Karalistes referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" rezultāti varētu nobremzēt Latvijas ostām neizdevīgās ostu regulas virzību Eiropā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns.
Salacgrīvas osta ir tālākā Latvijas ziemeļu osta. Tā jau 1368. gadā vēstures avotos minēta kā Livonijas arhibīskapa osta. Jau sākot ar 19. gadsimta otro pusi, Salacgrīvas osta izveidojās par nozīmīgu lauksaimniecības ražojumu un kokmateriālu eksportostu Ziemeļvidzemē.
Nesraugoties uz jūras kravu pārvadājumu kritumu Latvijas lielajās ostās, Mērsragā šī gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar apgrozījumu attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš vērojams kravu pieaugums par 7%.
Kā 2016. gads sākās, tā turpinās ar ziņām par problēmām un ekonomiskās aktivitātes rādītāju sarukumu starptautiskajā tirdzniecībā. Vai Latvijas mazās ostas šajā gadījumā nav miera ostas, ko pasaules brāzmas ietekmē mazāk? Par to Neatkarīgās saruna ar Rojas ostas pārvaldnieku un Latvijas Mazo ostu apvienības valdes priekšsēdētāju Jāni Megni.
Situāciju nozarē negatīvi ietekmē vairāki faktori – nelabvēlīgi ģeopolitiski apstākļi reģionā un pasaulē, ekonomiskās sankcijas un to pretpasākumi, energoresursu cenu samazinājums, valūtas kursa un attiecīgi arī pirktspējas kritums Krievijā, LMT Smart Future konferencē atzina Satiksmes ministrijas (SM) Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups. Tranzīta nozares attīstību viņš saredz iespējā pārvadāt preces starp Ķīnu un Skandināviju, Ziemeļeiropu.
Tā dēvētās Ostu regulas ieviešana beigsies ar to, ka ostas vajadzēs finansēt no valsts budžeta, tādu viedokli šodien savā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), kurš kā Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) prezidents nosūtījis pateicības vēstuli Eiropas Parlamenta (EP) deputātēm Tatjanai Ždanokai (LKS) un Ivetai Grigulei (ZZS) par balsojumu pret regulas tālāko virzību.
Valdības sēdē otrdien, 8.martā, plānots veikt izmaiņas Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valžu sastāvos, liecina valdības sēdes lēmumu projekti.
Līdzšinējās kravu apgrozījuma tendences apstiprina, ka konkurence par kravām reģiona ostu starpā tikai pieaugs, jo Ustjluga un citas Krievijas ostas turpina attīstīties, aģentūrai LETA norāda "KPMG Baltics" direktore Jūlija Māsāne-Ose.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas mazās ostas papildus zvejniecībai sāka iesaistīties starptautiskā kravu eksportā un importā un starptautiskā jahtu tūrisma apritē.
Ne reizi vien kopš 1990. gada jau šķitis, ka nebūs vairs nekādu Krievijas kravu Latvijas ostās. Pēc tam ļaunums izrādījās labums – stimuls ostām kopā ar citiem kravu tranzīta uzņēmumiem un valsts iestādēm kļūt konkurētspējīgākām un kravas noturēt. Tagad par kravu plūsmu caur Latvijas ostām jāieinteresē valstis, kas atrodas tālāk par Krieviju. Kā to var izdarīt un kas jau tiek darīts? Par to saruna ar Latvijas Republikas satiksmes ministru Anriju Matīsu.
Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2013.gada analoģisku periodu, Latvijas ostu kravu apgrozījums palielinājies par 6,6% līdz 39,38 miljoniem tonnu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamentā.