Par kapteiņiem, jūru un brīvības dvesmu

SAJUSTIES KĀ KAPTEINIM. Kapteiņu namiņi, kas izvietoti pašā jūras krastā, liek sajusties gluži kā kuģa kapteiņiem, jo nekas neaizsedz skatu uz jūru un sauli, savukārt apkalpojošais personāls vienmēr gatavs izpildīt kapteiņa vēlmes. «Mēs esam salīdzinoši neliela viesnīca, tāpēc mūsu darbību neierobežo strikti rāmji – ja klientam ir konkrētas vēlmes, mēs atradīsim veidu, kā tās īstenot,» saka Ojārs Juliks © F64

Kur dzīvo latvieši? Pie jūras! Kur atpūšas latvieši? Pie jūras! Ar ko slaveni latvieši? Ar jūrā braukšanas tradīcijām!

Uzskaitījumu, kas apliecina, ka latvieši nevar dzīvot bez jūras, varētu turpināt un turpināt - iedziļinoties zivsaimniecības nozarē, Latvijas ostu lomā pasaules kravu pārvadājumu loģistikas tīklā, eko un vides jautājumos un tā tālāk. Taču ir viena lieta, kas šobrīd ir īpaši aktuāla - tā ir atpūta, jo atvaļinājumu laiks ir pilnā sparā un katrs to vēlas pavadīt pēc iespējas skaistāk - tā, lai tas paliktu spilgtā atmiņā līdz pat Ziemassvētkiem, kad sākas otrs skaistākais gada posms. Tātad tagad ir īstais laiks sasmelties sauli, jūras spēku un atbrīvot dvēseli, dodot tai brīvības dvesmu un prieku.

Kuivižu ostas vilinājums

Kuivižu osta atrodas tiešā Salacgrīvas tuvumā, kas nu jau kļuvusi par vienu no pazīstamākajām pilsētiņām Latvijas kartē. Tā ir augstvērtīgu starptautisko festivālu norises vieta, no kuriem nozīmīgākais ir Positivus, tā ir vieta, kur ar katru gadu spēcīgāka kļūst tūrisma industrija - tiek radīti jauni pakalpojumu veidi, kas iebraucējam liek šeit uzkavēties ilgāk. Ļoti nozīmīga loma Salacgrīvas novada tūrisma industrijā ir Kuivižu ostas teritorijā esošajam atpūtas kompleksam Kapteiņu osta, kurā iekļaujas jahtu osta, kempings ar treileru parku un telts vietām, restorāns un naktsmītnes dažādas labiekārtotības pakāpes bungalo tipa viesnīcā pašā jūras krastā. Klāt vēl arī labiekārtota lēzena pludmale, saulrieti, svaigi kūpinātu zivju smarža un spirgts jūras vējiņš, kas veldzē pat vissutīgākajā dienā.

Pērnava - Rīga, pa vidu Kuiviži

Jahtu tūrisms Latvijā attīstās lēni, un diezin vai vietējo burātāju būtu pietiekami, lai uzturētu Kuivižu ostā izveidoto jahtu ostas infrastruktūru. Taču situāciju maina ārvalstnieki - skandināvi un citu valstu jahtotāji, kuriem Kuiviži sanāk pa ceļam. «Starp Pērnavu un Rīgu ir tikai viena jahtu osta, kurā ir visa nepieciešamā infrastruktūra tuvākiem un tālākiem ceļotājiem - Kuivižos. Līdz ar to mums pat nav īstu konkurentu. Par tādu nevar uzskatīt arī Rīgu, jo burātāji pārsvarā ir cilvēki, kam svarīga jūra, klusums, dabas klātbūtne un mierīga atmosfēra. Tāpēc, lai gan jahtu ostu biznesā esam ļoti jauna osta - tikai gadus septiņus, apmeklētāju skaits ar katru gadu pieaug. Pie mums iegriežas gan regašu dalībnieki, gan individuālie ceļotāji. Jahtas ienākšana ostā vairs nav notikums - sezonas laikā tā ir ikdienišķa parādība,» skaidro Kapteiņu ostas direktors Ojārs Jūliks. Jahtu ostas apmeklētājiem svarīgi, lai varētu noliet netīros ūdeņus un uzpildīt tīro ūdeni, izmazgāt veļu, kā arī iepirkt pārtiku vai paēst restorānā. Šī publika ir salīdzinoši askētiska un neprasa īpašu luksusu, kaut arī Kapteiņu ostas infrastruktūra to var nodrošināt.

Nedēļas nogales izpārdotas

Ja kāds domā, ka varēs rezervēt bungalo drīzumā paredzētā Positivus festivāla laikā, tad nāksies viņu sarūgtināt. Uz festivāla laiku Kapteiņu ostas bungalo tiek rezervēti praktiski nākamajā dienā pēc tam, kad beidzies iepriekšējais festivāls. Līdzīgi ir ar vasaras nedēļu nogalēm - cilvēki laikus rezervē viesnīcu, jo zina, ka Kapteiņu otā kūsā dzīvība. Šeit norit gan korporatīvie pasākumi, gan ierodas draugu kompānijas un ģimenes ar bērniem, gan daudzi iegriežas nakšņošanas vietas meklējumos tāpat garāmbraucot. Ojārs saka: «Tā gluži nav, ka pie mums nav vērts braukt - darbdienās brīvas vietas var atrast arī viesnīcas namiņos. Tās ir mājiņas ar divām istabām, kurās kopumā var apmesties 6 cilvēki. Cenas atšķiras atkarībā no namiņa labiekārtotības pakāpes - ar saunu vai citām ekstrām, kā arī no nedēļas dienas - darbdienās cenas ir zemākas. Vienmēr kāda brīva vieta ir treileru parkā, bet telts vietas atradīsies vienmēr.»

Vaicāts, cik cilvēku vienlaikus var uzņemt Kapteiņu osta, piemēram, korporatīvajos pasākumos, direktors lēš: «Mēs vienmēr esam gatavi izaicinājumiem un esam droši, ka pienācīgi uzņemt un paēdināt varam līdz 2000 cilvēku. Vidēji uzņēmumu sporta spēlēs ir līdz 500 dalībnieku. Ar šādu cilvēku skaitu tiekam veiksmīgi galā. Atzīmēšu, ka mūsu komandai patīk uzņemties riskus - nekad neatsakām klientiem, jo zinām, ka izdarīt var visu - vajag tikai gribēt!» Viens no jaukiem un atraktīviem knifiņiem, ko Kapteiņu osta piedāvā sadarbībā ar labiem draugiem, ir Latvijas vīnu degustācija, kura ļoti labi iederas korporatīvo pasākumu ievada daļā. Vienlaikus tā ir pārsteigumiem bagāta izprieca, pasākuma dalībnieku iepazīšanās un sadraudzēšanās posms, lai īstie svētki var sākties!

Il Capitano - restorāns, kas neatstāj vienaldzīgus

Karstās mīdijas baltvīna/saldā krējuma mērcē, pasniegtas ar siltu ciabatu; uz alkšņu malkas kūpināta pīles krūtiņa ar olu kulteni un kraukšķīgām kartupeļu skaidiņām; cūkgaļa Parmas šķiņķī, pildīta ar baravikām un spinātiem, pasniegta ar ceptiem sparģeļiem, jaunajiem kartupeļiem, šampinjoniem un DemiGlace mērci; zivju zupa ar gliemeņu gaļu, tinteszivi, laša fileju un kalmāriem - tie ir tikai daži no apetīti rosinošiem ēdieniem, ko piedāvā Kapteiņu ostas restorāns Il Capitano. Faktiski par restorānu būtu īpašs stāsts, jo individuālā ēdienkarte ir gana izsmalcināta un plaša, lai katrs varētu izvēlēties tieši sev to kārotāko, bet īpaša burvība piemīt vakariņām ar saulrietu fonā - uz restorāna terases to ir viegli īstenot.

Jāatzīmē, ka Kapteiņu ostas restorāns Il Capitano ir iecienīta ēdināšanas vieta arī tūrisma grupām - šogad vai ik dienu ierodas ārvalstu ceļotāji. To skaits ir liels - nereti vienlaikus 140 cilvēku, kurus var apkalpot nepilnās divās stundās.

Šo vasaru sola pietiekami siltu un sausu, lai mēs varētu izmantoto visu, ko piedāvā Latvijas sirds - jūra! Lai saules pielietas un līksmas šīs vasaras dienas!



Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.