Leiškalns: "Brexit" varētu nobremzēt ostu regulas virzību Eiropā

© f64

Apvienotās Karalistes referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" rezultāti varētu nobremzēt Latvijas ostām neizdevīgās ostu regulas virzību Eiropā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns.

Viņš norādīja, ka Eiropā turpina pieaugt neapmierinātība ar ES lielo birokrātiju un iejaukšanos lietās, kas būtu pašu dalībvalstu kompetencē. Piemēram, par ostu regulu lemj valstis, kurām pat nav nekādas saistības ar ostām, kas arī mazina uzticību ES idejai.

Pēc asociācijas vadītāja teiktā, "Brexit" referenduma rezultāti ir uzskatāms piemērs šai augošajai neapmierinātībai, kas savukārt varētu atsaukties arī uz ostu regulas virzību.

"Pēc "Brexit" Eiropas birokrāti ir drusciņ nobijušies, tāpēc ceru, ka viss būs kārtībā," sacīja Leiškalns, paužot cerību, ka ieinteresētās ostas panāks kaut cik draudzīgus nosacījumus, kas pārlieku neietekmēs ostu iespējas ar dažādiem instrumentiem veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA) un Latvijas Ostu asociācija iebilst pret ES ostu regulas virzību Briselē.

LTBA skaidroja, ka tā saucamā ostu regula klaji lobējot viena tirgus segmenta dalībnieku intereses. Tās normas nozīmēšot nesamērīgu iejaukšanos valstu iekšējās lietās, kas ir pretrunā ES nostādnēm un pretēji tirgus principiem.

Regulas projekts paredzot ieviest zināmas priekšrocības ES ostās transnacionālām kuģošanas kompānijām un organizācijām, kas rezultātā tiks nostādītas priviliģētā stāvoklī attiecībā pret ostu nozari. Tas neatbilstot Latvijas nacionālajām interesēm. Ja regula tiks pieņemta, kuģu kompānijas iegūšot lielu ietekmi pakalpojumu tarifu noteikšanā.

"Lieki piebilst, ka regulā ostām attiecībā uz kuģošanas kompānijām šāda ietekme nav paredzēta. Tā ir ne tikai ostu nostādīšana nevienlīdzīgā situācijā pret kuģu kompānijām, bet arī Latvijas ostu saimnieciskās efektivitātes samazināšana," uzsvēra LTBA.

Latvijā ostas mūsdienās esot kompleksi multimodāli infrastruktūras objekti, kas aizņem plašu pašvaldību teritoriju, un to pienākums ir ne tikai infrastruktūras uzturēšana, kas nepieciešama kuģu ienākšanai ostā un piestāšanai pie piestātnes, bet arī ar kravu apstrādi, pasažieru apkalpošanu, loģistiku un ražošanu saistītas infrastruktūras nodrošināšana. Vienlaicīgi pieaugot prasības sociālo standartu un vides aizsardzības normu ievērošanā, drošības un efektivitātes jomā. Ja regula tiks pieņemta, Latvijas ostām tiks būtiski samazinātas iespējas finansēt tām uzliktās funkcijas, un tas var novest pie negatīvam sekām valsts ekonomikai kopumā. Asociācijā atzīmēja, ka ostu sektors, kurā Latvijā nodarbināti daudzi tūkstoši cilvēku, saimnieciski ir daudzkārt lielāks nekā jūras pārvadājumi.

Gan Latvijas Ostu asociācija, gan LTBA vērsusies pie Eiropas Parlamenta deputātiem ar aicinājumu neatbalstīt ES ostas regulas tālāko virzību Briselē.

Svarīgākais